Latvijas Bankai gaišs skats uz nākotni: paaugstina IKP pieauguma prognozi 1
Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 3,9% līdz 4,7%, bet nākamajam gadam – no 3% līdz 3,6%, pēc neizlīdzinātajiem datiem, liecina Latvijas Bankas sniegtā informācija.
Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa piektdien žurnālistiem pavēstīja, ka vienlaikus Latvijas ekonomikas pieauguma prognoze, pēc izlīdzinātajiem datiem, 2018.gadam paaugstināta no 3,9% līdz 4,9%, bet 2019.gadam – no 3% līdz 3,5%.
Savukārt Latvijas IKP pieaugums 2020.gadā, pēc Latvijas Bankas aplēsēm, gaidāms 3,5% apmērā, pēc neizlīdzinātiem datiem, un 3,1% apmērā, pēc izlīdzinātiem datiem.
Razmusa norādīja, ka Latvijas IKP pieauguma temps 2019.-2020.gadā pamazām palēnināsies, pavājinoties izaugsmi balstošajiem faktoriem.
Latvijas Bankas prezidenta vietniece skaidroja, ka prognozes palielinājumu nosaka straujāks nekā gaidīts IKP izaugsmes temps šā gada deviņos mēnešos un visbūtiskāk gada trešajā ceturksnī, lai gan redzējums par nākotnes attīstību nav uzlabots.
Razmusa sacīja, ka spēcīgo izaugsmi trešajā ceturksnī nodrošināja atsevišķas pakalpojumu nozares, piemēram, informācijas un komunikācijas pakalpojumi. Savukārt uzlabojums transporta pakalpojumos Latvijas ostās un dzelzceļā ir vērtējams kā īslaicīgs, ņemot vērā ka tas bijis Krievijas infrastruktūras remontu dēļ.
Tāpat lielu svārstīgumu uzrāda nekustamā īpašuma sektors un finanšu pakalpojumi. Finanšu sektorā to nosaka pārmaiņas ārvalstu klientus apkalpojošajā segmentā, kura tālāko attīstību noteiks banku spēja pielāgoties jaunajiem darbības apstākļiem. Vairāku lielo nozaru – būvniecības, apstrādes rūpniecības un tirdzniecības – attīstība ir būtiski bremzējusies, klāstīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece.
Razmusa arī sacīja, ka nenoteiktība globālajā vidē un ārējā pieprasījuma bremzēšanās, visticamāk, jau nākamgad mazinās izaugsmes vilkmi arī Latvijā. Tāpat šķēršļi noturīgai izaugsmei vidējā termiņā ir darbaspēka trūkums un pieaugošās, bet joprojām zemās investīcijas.
Viņa uzsvēra, ka šobrīd ieilgušais valdības veidošanas process, kas nerada skaidrību par gaidāmās valdības prioritātēm, nav labvēlīgs iekšzemes fons investīciju lēmumu pieņemšanai.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieauga par 4,7%, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu. 2018.gada deviņos mēnešos Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 21,515 miljardi eiro.
Latvijas Banka nākamajā gadā vidējo gada inflāciju Latvijā prognozē 2,9% apmērā, savukārt 2020. gadā – 2,5% apmērā, piektdien žurnālistiem pavēstīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.
Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam samazināta no 2,9 līdz 2,6%.
Razmusa atzina, ka noturīga tautsaimniecības attīstība nosaka to, ka iekšzemes pieprasījuma ietekme uz pamatinflāciju pakāpeniski pieaug, taču šis pieaugums līdz šim bijis mazāks par gaidīto, tādēļ 2018. gada inflācijas prognoze noteikta 2,6% līmenī, savukārt 2019. gadā cenas augs par 2,9%.
Vienlaikus viņa minēja, ka ienākumu konverģences process noteiks to, ka arī nākamajos gados inflācija, visticamāk, pārsniegs eiro zonas vidējo rādītāju.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā patēriņa cenas samazinājās par 0,1%, bet gada inflācija – šogad novembrī salīdzinājumā ar 2017. gada novembri – bija 3% līmenī. Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem novembrī pieauga par 2,5%.
