Latvijas Banka: Turpinās būtisks zibmaksājumu skaita un īpatsvara pieaugums 0
Turpinās būtisks zibmaksājumu skaita un īpatsvara kopējā maksājumu apmērā pieaugums, teikts 2022.gada pavasara Latvijas Bankas “Maksājumu radarā”.
2021.gadā zibmaksājumu servisā apstrādāto zibmaksājumu skaits pieauga 1,6 reizes, to apjomam palielinoties 2,5 reizes – kopumā apstrādāti 18,4 miljoni zibmaksājumu 6,2 miljardu eiro apmērā.
2021.gada otrajā pusgadā veikti 10,18 miljoni zibmaksājumu 4,04 miljardu eiro vērtībā, atsevišķās dienās veicot vairāk nekā 104 000 zibmaksājumu, bet 2021.gada pirmajā pusgadā veikti astoņi miljoni zibmaksājumu 2,16 miljardu eiro vērtībā, atsevišķās dienās veicot aptuveni 76 000 zibmaksājumu.
Latvijas Bankas uzturētās Elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) zibmaksājumu servisā un klīringa servisā kopā 2021.gada otrajā pusgadā veikts 52,1 miljons maksājumu 84,6 miljardu eiro vērtībā, bet 2021.gada pirmajā pusgadā veikti 48,9 miljoni maksājumu 75,1 miljarda eiro vērtībā. Zibmaksājumu īpatsvars EKS sistēmas maksājumos starp Latvijas kredītiestādēm 2021.gada otrajā pusgadā pieauga līdz 26,11% pretstatā 22,41% pirmajā pusgadā.
Turpina augt arī zibsaišu izmantošana – 2021.gada beigās Zibsaišu reģistrā bija iekļauti 609 000 zibsaišu. 2021.gada otrā pusgada laikā veikti 20,57 miljoni pieprasījumu, atsevišķās dienās veicot vairāk nekā 150 000 pieprasījumu.
Latvijas Bankas Informācijas tehnoloģiju pārvaldes un “ZibLab++” vadītājs Harijs Ozols norāda, ka Latvijas Banka ir pabeigusi zibprasījumu servisa izstrādi, un tas ir kļuvis pieejams bankām un citiem šādu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem testēšanai un piedāvāšanai klientiem. Sākotnēji zibprasījumi varētu tikt izmantoti ērtākiem maksājumiem starp dažādu banku klientiem, bet kopumā zibprasījumi būtu izmantojami faktiski jebkurā jomā, jo īpaši e-rēķinu ērtākā un drošākā, arī ātrākā samaksā, tāpat arī e-komercijā un citur.
Zibprasījumu serviss ir trešais elements Latvijas Bankas nodrošinātajā maksājumu risinājumu komplektā – kopā ar zibmaksājumiem un zibsaitēm, skaidro Ozols.
“Maksājumu radarā” apkopota jaunākā informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot arī tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA “Latvijas fakti” veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.
