Latvijas Banka paaugstinājusi inflācijas prognozi šim gadam 18
Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no iepriekš jūnijā lēstajiem 14,8% līdz 16,9%, piektdien Latvijas Bankas jaunāko makroekonomisko prognožu prezentācijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no jūnijā lēstajiem 7% līdz 9,2%.
Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam paaugstināta no jūnijā lēstajiem 2,4% līdz 3,4% apmērā.
Rutkaste skaidroja, ka inflācijas prognoze ir paaugstināta visam prognozēšanas periodam, lielākoties enerģijas, īpaši gāzes, un pārtikas cenu pieauguma dēļ, kā arī saistībā ar redzējumu par augstāku, nekā iepriekš lēsts, šo cenu līmeni nākotnē.
Rutkaste piebilda, ka prognozes izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā globālo cenu attīstība, it īpaši energoresursu cenu jomā.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks pasākumā uzsvēra, ka augstā inflācija ir globāls fenomens, ko nosaka enerģijas un pārtikas cenas. Rekordaugstās enerģijas cenas atspoguļo bažas par Eiropas valstu spēju nodrošināt pietiekamus krājumus šai apkures sezonai Krievijas gāzes importa izsīkuma apstākļos.
Savukārt lielākas enerģijas izmaksas un neapstrādātās pārtikas tirdzniecības pārrāvumi veicina pārtikas cenu inflāciju.
Septembrī Eiropas Centrālā banka (ECB) 2022., 2023. un -2024.gadam eiro zonā prognozē augstāku inflāciju, nekā iepriekš lēsts, – attiecīgi 8,1%, 5,5% un 2,3%, enerģijas un pārtikas cenām saglabājoties augstām ilgstošāk un paplašinot ietekmi arī uz citu produktu cenu kāpumu.
Kazāks norādīja, ka arī Latvijā augstā inflācija ir pārsniegusi iepriekšējos divos gadu desmitos pieredzēto līmeni, un Latvijas Banka paaugstina inflācijas prognozes enerģijas un pārtikas cenu pieauguma ietekmē.
Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka svarīgākais centrālo banku uzdevums patlaban ir nepieļaut augstās inflācijas “iesakņošanos”, tāpēc ECB Padome jūlijā lēma paaugstināt galvenās procentu likmes par 50 bāzes punktiem, tuvinot pāreju no līdzšinējā ļoti stimulējošo monetārās politikas procentu likmju līmeņa uz tādu procentu likmju līmeni, kas vidējā termiņā veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos ECB 2% mērķa līmenī.
Septembrī ECB Padome galvenās procentu likmes palielināja vēl par 75 bāzes punktiem, un noguldījumu iespējas uz nakti, galveno refinansēšanas operāciju procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme ir attiecīgi 0,75%, 1,25% un 1,5%.
ECB Padome signalizē, ka procentu likmju celšana turpināsies arī nākamajās sanāksmēs, tomēr turpmākie lēmumi tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros, informēja Kazāks, prognozējot, ka, visticamāk, arī nākamajā ECB sanāksmē procentu likmes varētu tikt palielinātas vēl par 75 bāzes punktiem.
Kazāks prognozēja, ka nākamo gadu laikā inflācijas kāpums sāks būtiski bremzēties un 2024.gadā būs tuvu pie 2%. Vienlaikus Kazāks akcentēja, ka centrālās bankas nevēlas pieļaut cenu-algu spirāli, jo saspringta darba tirgus apstākļos algas celt ir vieglāk.
Savukārt Rutkaste skaidroja, ka Baltijā inflācijas līmenis ir augstāks nekā vidēji eirozonā un tas ir tāpēc, ka Baltijā kopējā patēriņa struktūrā daudz augstāks īpatsvars ir enerģijas un pārtikas tēriņiem. Piemēram, Latvijā tie pārsniedz 40% no kopējā patēriņa, bet vidēji eirozonā ir ap 27%.
Rutkaste uzsvēra, ka šis faktors izskaidro inflācijas atšķirību aptuveni par četriem procentpunktiem.
Tāpat Baltijas valstīs daudz straujāk ir augušas administratīvi regulējamās enerģijas cenas,kā arī nav samazināti nodokļi energoresursiem, kas citās eirozonās ļāvis samazināt inflāciju aptuveni par vienu procentpunktu.
Tomēr šo atšķirību ļaus samazināt valsts atbalsts, uzsvēra Rutkaste, norādot, ka šogad valsts atbalsts ļaus mazināt inflāciju par 0,72 procentpunktiem, nākamgad – par 0,57 procentpunktiem, bet 2024.gadā – par 0,47 procentpunktiem.
Rutkaste skaidroja, ka Baltijas valstīs ir vērojama arī straujāka pārtikas cenu pārnese no globālajiem tirgiem uz vietējo tirgu. Arī pakalpojumu cenas straujāk augušas valstīs, kurās iepriekš bijis straujāks algu pieaugums, un tās ir Baltijas valstis.
Jau ziņots, ka patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada laikā – šogad augustā salīdzinājumā ar 2021.gada augustu – patēriņa cenu kāpums, tāpat kā pirms mēneša, bija 21,5% apmērā.
Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 12,3%.
