Latvijas Banka paaugstinājusi inflācijas prognozi šim gadam 0
Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no iepriekš lēstajiem 6,1% līdz 9,5%, bet nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 3,7%, trešdien centrālās bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Prognozes paaugstināšana veikta globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā, teica Rutkaste.
Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam saglabāta 2,1% apmērā. Tā atspoguļo energoresursu cenu samazināšanos, tomēr saglabāšanos augstākos līmeņos nekā iepriekšējos gados.
Rutkaste skaidroja, ka karš Ukrainā pastiprina cenu kāpumu un negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju pirktspēju.
Augstāka inflācija gandrīz visiem produktiem, īpaši degvielai, gāzei, siltumam, elektrībai, pārtikai, nozīmē, ka par to pašu naudas summu ikviens var nopirkt mazāk, minēja Rutkaste.
Tāpat viņš norādīja, ka valsts atbalsts ļauj vieglāk pārciest cenu kāpumu. Cenām turpinot augt, mērķēts valsts atbalsts mazturīgākajām iedzīvotāju grupām joprojām būs aktuāls.
Latvijas Banka sagaida, ka pamatinflācija jeb inflācija, neietverot pārtikas un enerģijas cenas, 2022.gadā būs 4,1% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,1%, 2023.gadā – 3,5% pretstatā iepriekš prognozētajiem 2,6%, bet 2024.gadā – 3,7% pretstatā iepriekš prognozētajiem 2,3%.
Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 1,8%
Latvijas Banka samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 1,8%, trešdien centrālās bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi Latvijas ekonomikas pieauguma prognozi 2023.gadam no pērn decembrī prognozētajiem 4% līdz 3,2%. Savukārt 2024.gadā Latvijas IKP pieaugumu Latvijas Banka prognozē 4,1% apmērā pretstatā decembrī prognozētajiem 3,3%.
Rutkaste sacīja, ka jaunākās prognozes galvenokārt uztveramas kā makroekonomisko tendenču atspoguļojums, jo tās izstrādātas palielinātas nenoteiktības apstākļos.
Kara izraisītais ekonomiskās aktivitātes kritums šogad var būt lielāks, karadarbībai nerimstot vai pieaugot un sankcijām paplašinoties, uzsvēra Rutkaste.
To, kāda ietekme būs tirdzniecības pārtraukšanai ar agresorvalstīm, Latvijas Banka var aplēst samērā precīzi, taču daudz neskaidrāka ir iespējamā izejvielu trūkuma un noskaņojuma pasliktināšanās ietekme, kas nelabvēlīgas attīstības gadījumā var sašaurināt gan ražošanu, gan arī patēriņu un investīcijas.
Rutkaste norādīja, ka tas var izraisīt lielāku aktivitātes kritumu ekonomikā šogad un atlikt izaugsmes atjaunošanos uz vēlāku laiku. Nelabvēlīga karadarbības attīstība uzturēs arī augstākas resursu cenas un inflāciju.
Pēc Latvijas Bankas prognozētā, 2022.gadā Latvijā bruto alga augs par 9,7% pretstatā decembrī prognozētajiem 7,5%, 2023.gadā – par 6,4% pretstatā iepriekš prognozētajiem 6,1%, bet 2024.gadā – par 5,7% pretstatā iepriekš prognozētajiem 5,9%.
Latvijas Banka sagaida, ka 2022.gadā budžeta deficīts veidos 5,9% no IKP pretstatā decembrī prognozētajiem 4,1% no IKP, 2023.gadā – 1,8% no IKP pretstatā iepriekš prognozētajiem 1,3%, bet 2024.gadā – 1,1% no IKP pretstatā decembrī prognozētajiem 0,4% no IKP.
