“Latvijas Avīzes” konkursam “Sieviete Latvijai” – 15 gadi 0
Pagājšnedēļ Rīgas Latviešu biedrības Zelta zāli pildīja atkalredzēšanās priekā starojošas un svētku tērpos saposušās sievietes. Sanākšana būtībā bija, kā saka, divi vienā – gan konkursa “Sieviete Latvijai” visu gadu laureāšu salidojums, gan Eiroparlamenta deputātes Ineses Vaideres rīkotā 4. Latvijas sieviešu konference “Sieviete Latvijai”.
Inese Vaidere ir “Latvijas Avīzes” konkursa ilggadēja atbalstītāja un laipna namamāte Briselē, kurp viņa ik gadu aicina konkursa laureātes.
“Latvijas Avīzes” galvenā redaktore Linda Rasa klātesošās uzrunāja ar rindām no Dailes teātra reiz populārās izrādes “Sievietes, sievietes”: “Dzīve ir kā sievietes krūtis – te augšā, te lejā. Jūsu dzīvē ir līdzīgi – gan kāpumi, gan kritumi, bet tiem esat pratušas tikt pāri un esat vērtas, lai suminātu konkursos. Un nu jau “Latvijas Avīzes” konkursam piecpadsmit gadu. Par to paldies Mārai Igaunei, kura kopā ar Solvitu Vēveri savulaik aizsāka konkursu “Radošā sieviete laukos”, kas vēlāk rada nosaukumu “Radoša sieviete Latvijai” un pēdējos gados – “Sieviete Latvijai”. Apsveicam arī Rasmu Freimani – pirmā konkursa gada uzvarētāju un vienlaikus arī pasaules konkursa “Radošā sieviete laukos” laureāti! Saprotams, ka tik labs sākums iedvesa sparu turpmākiem konkursa gadiem. Paldies vēstuļu autorēm, kas, uzrakstot par sievietēm, ko pazina varbūt tikai ciemā, ļāva par tām uzzināt visā valstī. Paldies žūrijai, kas atlasīja augstvērtīgus graudus nevis no pelavām, bet no graudiem: Monikai Zīlei, Dacei Terzenai, Aivai Vīksnai, Rasmai Freimanei, Anitai Kleinai, Andrim Jaunsleinim. Latvijā ir tik daudz izcilu sieviešu, pietiks vēl vismaz 15 konkursa gadiem. Un mēs, “Latvijas Avīze”, būsim priecīgi rakstītāji par “Sievietēm Latvijai” gan ģimenē, gan sabiedrībā, gan uzņēmējdarbībā.”
Recepte ir mana sirds
Gluži kā konkursā arī salidojuma norisē bija trīs sadaļas. Nominācijā par uzņēmējdarbību gan video sižetā, gan arī klātienē Linda Sīlīte, “Sieviete Latvijai 2011” laureāte, uzņēmuma “EkoMako” dibinātāja un īpašniece, dalījās priekā par savu veiksmi. Viņa ir pirmā, kas pircējiem piedāvāja Latvijā tapušas nūdeles, turklāt gatavotas pēc vecmāmiņas receptes. “Mani reizēm brīdina – nestāsti savu recepti! Recepte ir mana sirds, to nevar nokopēt. Bet ceru, ka mans darbs iedvesmos arī citas,” teica Linda Sīlīte. Un te nu sekoja kaut kas negaidīts – uz salidojumu bija uzaicināti arī trīs vīrieši, atbilstoši konkursa sadaļām – uzņēmējs, darītājs sabiedrības labā un tēvs. Lindas Sīlītes darbību no vīrieša skatpunkta atzinīgi novērtēja jaunais uzņēmējs Linards Liberts, SIA “Sula” (bērzu sulas sīrupi, limonāde, šampanietis) dibinātājs un īpašnieks. Optimismā putodams, Linards aicināja: “Lai jaunie uzņēmumi desmitreiz bankrotē, bet, vienpadsmito reizi uzsākot, viss atmaksāsies ar uzviju! Tad jūsu bērni un bērnu bērni būs bagāti un jums būs labas vecumdienas. Jābūt laimīgiem Latvijā. Mūsu dzīve puto, skrien aumaļām, mums ir prieks dzīvot un strādāt, un mīlēt! Ir jāmāk svinēt dzīvi!” Saprotams, atzinība Lindai Sīlītei reizē bija pagodinājums arī visu piecpadsmit konkursu laureātēm – uzņēmējām.
Forši būt lauciniekam
Nākamajā sadaļā – visu sabiedrības labā nesavtīgi strādājošo sieviešu atspulgs salidojumā bija Gundega Jēkabsone, “Sieviete Latvijai 2012” laureāte. Gundega vada Džūkstes vidusskolas 307. mazpulku, saglabājusi mazpulku kustību Džūkstē, saimnieko bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Geidas” un ir panākusi, ka pašvaldība Džūksti nosaka par teritoriju, kurā liegta ģenētiski modificētu produktu ražošana.
“Mēs mācām bērniem darbu. Cik no viņiem paliek laukos? Daži. Bet tas nav galvenais. Bērni ir iemācījušies strādāt, labi padara ikvienu darbu. Turklāt mazpulkos bērni rod pašapziņu, ka laukos tu neesi sliktāks, mazāks. Gluži otrādi – forši būt lauciniekam! Pašapziņa laukos ir svarīga – brīvprātīgie jaunieši ir spēks un resurss. Ir pētījums, ka jaunieši no sabiedriskajām organizācijām ir patīkamāki darba devējiem,” atzina Gundega Jēkabsone, Džūkstes mazpulku vadītāja. Bet videosižets iepazīstināja ar visas Latvijas Mazpulku organizācijas vadītāju Ilzi Kļavu, konkursa “Sieviete Latvijai 2011” gada laureāti, un mazpulcēniem. Izrādās, arī viņu audzināšana ir sieviešu rokās, Latvijā esot tikai divi mazpulku vadītāji vīrieši. Sieviešu pašaizliedzību sabiedrības labā apbrīnoja Raimonds Elbakjans, populārākās jauniešu ielu kultūras un sporta kustības “Ghetto Familie” galvenais organizators. Viņš ar domubiedriem jau 50 000 jauniešu ir pārliecinājis par sportiskas laika pavadīšanas lietderību. “Pirmo reizi dzīvē esmu šādā situācijā – atrodos tik daudzu izcilu sieviešu vidū, un visas kopā spējat mani samulsināt. Gods būt kopā ar jums, prieks, ka darāt tādus labus darbus!” atzina Raimonds.
Kuplas ģimenes harmonija
Sievietes – ģimenes stiprinātājas – simbolizēja piecu dēlu māte Daira Jātniece, “Sieviete Latvijai 2011” laureāte, kura kopā ar vīru Arnoldu vada zemnieku saimniecību “Vaidelotes”, apsaimnieko 300 ha zemes, audzē garšvielas, tējas, cep plātsmaizes un pīrāgus, rīko svētkus, piekopjot senču tradīcijas. Daira, tērpusies Zemgales tautastērpā, nodziedāja vienu apsveikuma, otru pašaizsardzības dziesmu un bija gatava dalīties pieredzē: “Jākopj sirds gudrība un mūsu tikumi! Darba mīlestība, dabas mīlestība, Visuma mīlestība. Ja tie trīs būs, varēsim izturēt!” Ansis Bogustovs, Latvijas Televīzijas žurnālists, raidījuma “Eirobusiņš” veidotājs, atzina, ka tikai pēc ceturtā bērna piedzimšanas viņa ģimenē ienākusi harmonija un ka ģimenes kuplums nav problēma. Viņš apbrīnoja Dairu Jātnieci par viesmīlību, pie viņas ļaudis brauc ne tikai saulgriežus svinēt, bet arī pēc vērtībām, zināšanām, prasmēm.
“Jā, laižu savās mājās, jo tas ir saskaņā ar manu uzdevumu – dalīties zināšanās, neturēt sveci zem pūra. Ja to redz mani bērni, arī viņi tā rīkosies,” ir pārliecināta Daira Jātniece.
Pāri gāju dziedādama!
“Latvijas Avīzes” sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Rumka, kura jau desmito gadu vada konkursu “Sieviete Latvijai” un uzskata to par savu sirds darbu, pateicās konkursa aizsācējai Mārai Igaunei. “Kāpēc šis konkurss ir nepieciešams? Vienmēr vajag pateikt paldies. Paldies vēstuļu rakstītājiem, viņi ierauga izcilās sievietes savā ciemā, novadā. Paldies visām laureātēm! 250 laureātes 15 gados. Daudz vai maz? 250 izcilas sievietes ir daudz. Konkursa sauklis varētu būt – jūs mums esat vislabākās tik un tā!” laureātes sumināja Linda Rumka un aicināja nākamo vēstuļu autores iejusties drīzo Vispārējo dziesmu svētku noskaņās un šā gada konkursam rakstīt par sievietēm, kas dzied, dejo, vada kolektīvus, auž, apkopo dzimtas vēsturi un lepojas ar to.
Konkursa laureātes ir lielas dziedātājas, to zina Inese Vaidere, jo viņas viešņas katru vasaru pieskandina Briseli. To uzzināja arī diriģents Artūrs Ancāns, lūgts nodiriģēt kopdziesmu. Un pasākuma dalībnieču dziedātā “Bēdu, manu lielu bēdu” nodrebināja Māmuļas mūrus.
VIEDOKLIS
Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: “Vienmēr esmu uzsvērusi, ka Latvijas galvenais resurss ir mūsu cilvēki. Latvijas sievietes ir mūsu valsts radošās dzirkstis – viņas rada un dara, nesūrojas, bet rīkojas. Rezultāti rodas darba gaitā un to pierāda katrs stāsts par Latvijas sievietēm. Šogad, apvienojot Latvijas sieviešu konferences tradīciju ar “Latvijas Avīzes” organizētā konkursa “Sieviete Latvijai” 15. gadskārtu, pasākumā kopā sanāca gandrīz 200 radošas, zinošas, varošas un optimistiskas sievietes no visas Latvijas. Viena bez atlīdzības darbojas sabiedrības labā, cita sekmīgi darbojas uzņēmējdarbībā, vairākumam šo sieviešu ir kuplas ģimenes. Visām izdodas būt par iedvesmu savai ģimenei un apkārtējiem, darot savu darbu ar aizrautību un nerimstošu enerģiju, negaidot palīdzību no valsts vai kāda cita. Šīs sievietes savas dzīves laimi neuztic gadījumam, bet rīkojas pašas, un veiksme ir ar viņām. Šī konference pierādīja, ka esam bagāti ar latvisko izturību, nesavtīgumu, dzīvesziņu un dzīvesprieku. Ļoti priecājos, ka sieviešu sasniegto novērtēja enerģiski un izdomas bagāti vīrieši – Lauris, Raimonds un Ansis, stiprām sievietēm blakus jābūt stipriem vīriešiem.”
