“Latvijas Avīzes” abonenti dāvanā saņems grāmatu “100 notikumi Latvijas vēsturē” 0
Izdevniecība “Latvijas Mediji” laidusi klajā grāmatu “100 notikumi Latvijas vēsturē: Cilvēki un procesi 1918 – 2018”. Šo izdevumu kā dāvanu saņems uzticamākie laikraksta “Latvijas Avīzes” lasītāji – visi, kuri abonēs “LA” nākamajam gadam vismaz četriem mēnešiem.
100 notikumi, kas veidojuši mūsu valsti – kādi tie ir? To vidū ne tikai karu, diplomātisko attiecību, okupāciju un iekšpolitisko lēmumu punkti, bet arī mūzika, prese, televīzija, dabas aizsardzība, rūpniecība, tehnoloģijas, sports, literatūra, teātris, glezniecība un kino. Nozīmīgi notikumi sadzīvei un mūžībai – no naudas reformām līdz tautas garu pacilājošajiem svētkiem, no lepnajiem aizsargiem līdz sargājošam NATO, no varenās Pļaviņu HES līdz varošām Gaismas pilīm.
Katrs varētu nosaukt vēl duci vai pat 100 notikumus, un jaunā grāmata to rosina.
“Latvijai simtgadē tiek gatavotas dažādas dāvanas. Bez tradicionāliem svinīgiem pasākumiem ļaudis simtgadei velta arī dažādus citus pasākumus un lietas – sākot no “roņu” ziemas peldējuma, beidzot ar simtgades putras vārīšanu. Kādam tie varbūt šķiet tik ļoti īpaši, lai sasaistītu ar nozīmīgo valsts jubileju, taču vienlaikus tie ir tādi gaistoši – noskries 100 kilometrus, nopeldēs 100 peldētāji, izēdīs 100 kg simtgades putras – un viss. Toties grāmata kā veltījums 100 notikumiem Latvijas dzīvē ir paliekoša vērtība. “Latvijas Avīzes” lasītāji un citi interesenti, šķirstot šo izdevumu, varēs gan atcerēties pašu piedzīvoto, gan ar interesi paskatīties, kas noticis pirms septiņdesmit vai simts gadiem,” sacīja “Latvijas Avīzes” galvenā redaktore Linda Rasa.
Grāmata “100 notikumi Latvijas vēsturē” veidota, ievērojot zināmu hronoloģiju, taču tā nav akadēmiska vēstures grāmata, bet gan drīzāk notikumu kaleidoskops. Starp tautai un valstij liktenīgiem notikumiem – neatkarības pasludināšanu, Brīvības cīņām, bēgļu gaitām, holokaustu, rusifikāciju – ievijušies arī notikumi un parādības, kuras varbūt nav tik valstiski nozīmīgas, taču uzrunājušas Latvijas iedzīvotāju prātus un sirdis – Imantdienas, Dzejas dienas u. c. Visi kopā tie vēsta par valsti, tās veidošanu un zaudēšanu, kalpošanu un uzticību tai, par darbiem un panākumiem.
Kāpēc izvēlēti tieši šie notikumi? Kādēļ grāmatā nav iekļuvuši vēl 50 vai simts citi? Par to lasītājus aicina diskutēt izdevuma redaktore Jūlija Dibovska: “Mums Latvijā šis ir pirmais unikāls šāda veida izdevums, Igaunijā esot jau vairāki. Ceru, ka tas rosinās arī citus un taps grāmatas par citiem 100, 200 un 1000 notikumiem Latvijas vēsturē.”
Prieku par jaunās grāmatas formātu un saturu vakar izteica arī atvēršanas svētku apmeklētāji.
“Vēl neredzot grāmatu, nodomāju, ka tā būs akadēmiska un ka tā drīzāk būs paredzēta bibliotēkām, ne plašam lasītāju lokam. Taču, to izšķirstot, jūtos priecīga, ka esmu kļūdījusies – “100 notikumi Latvijas vēsturē” tiešām ir grāmata ģimenei; grāmata, kas vieglā un interesantā veidā atgādina, kad kāds notikums ir bijis,” sacīja rakstniece Māra Svīre, kura bija scenārija autore skatītāju iemīļotajai filmai “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Šī filma arī iekļauta grāmatā.
Bagātīgi ilustrētajā grāmatā izmantotas fotogrāfijas no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Nacionālā, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rundāles pils muzeja un citu muzeju krājuma, kā arī no privātarhīviem.
Autoru vidū – teātra pētniece Agra Straupeniece, žurnālists Andris Tiļļa, mūzikas žurnāliste Daiga Mazvērsīte, vēsturniece Daina Bleiere, teātra zinātniece un kritiķe Edīte Tišheizere, sporta apskatnieks Egīls Jurisons, bioloģe Gunta Čekstere, vēsturnieks Ilgvars Butulis, vēsturniece un skolotāja Ilze Jākobsone, žurnāliste Ilze Kuzmina, vēsturnieks Jānis Siliņš, vēsturnieks Juris Ciganovs, žurnālists Juris Lorencs, vēsturnieks Kaspars Zellis, vēsturniece Kristīne Ducmane, vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs, publicists Otto Ozols, mākslas vēsturnieks Pēteris Bankovskis, vēsturnieks Ritvars Jansons, rakstniece un vēsturniece Rudīte Kalpiņa, žurnālists Viesturs Sprūde, literatūrvēsturnieks Viesturs Vecgrāvis, starptautisko notikumu komentētājs Voldemārs Hermanis, kino zinātniece Zane Balčus, mākslas vēsturniece Zane Grigoroviča.
