Foto – Valdis Semjonovs

“Latvijas Avīzei” jubilejā novēl degsmi un izturību
 0

Jubilejā ikviens domā par iepriekš paveikto, bet vēl vairāk par to, kas darāms turpmāk. Paldies, godājamie lasītāji, par sirsnīgajiem vēlējumiem vēstulēs un telefonzvanos “Lauku Avīzes” 25 gadu jubilejā, kas reizē ar atzinīgiem vērtējumiem ir arī kā darba uzdevumi “LA” pulkam šodien un tālākai nākotnei.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

Pagājšnedēļ Rīgas Latviešu biedrības namā svinējām “Lauku Avīzes” dzimšanas dienu draugu pulkā – kopā ar lasītājiem, sadarbības partneriem, interviju un aprakstu varoņiem.

Akciju sabiedrības “Lauku Avīze” valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis, atskatoties “LA” vēsturē un analizējot, kāda ir avīze šodien, sacīja: “Pirmkārt – bagāta: kļuvusi par dienas laikrakstu un kopā ar vēl astoņiem žurnāliem veido vienu no lielākajām un retajām rentablajām izdevniecībām Latvijā. Un arī iemīļota. Jo par savu to sauc gan daudzi labi avīzes darbinieki, gan ļoti liels skaits uzticamo lasītāju.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas Republikas Saeimas vārdā “LA” sveica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa: “”Latvijas Avīze” ir tā, kas 25 gadu laikā ir varējusi ienākt ikvienā vistālākajā Latvijas nostūrī, pie ikviena cilvēka un dot viņam šo informāciju par to, kas notiek šodien, kas notika vakar, informāciju par to, ko mēs, politiķi, darām vai nedarām, informāciju par to, ko vajadzētu darīt. Bet pats svarīgākais, par ko jūs stāstāt Latvijas cilvēkiem, – tā ir mūsu vēsture. Jūs atgādināt to, ka Latvija ir dibināta 1918. gada 18. novembrī; ka Latvija bija okupēta; ka par savu brīvību mēs dārgi samaksājām. Ka tūkstošiem Latvijas cilvēku tika aizvesti no mūsu valsts vagonos vienkārši tāpēc, ka viņi bija latvieši. Jūs to atgādināt tāpēc, ka tās ir lietas, kas ir jāatceras, lai mēs varētu iet tālāk. Lai mēs varētu veidot savu valsti, kur atkal dzims bērni, kuri runās latviešu valodā, kuri pieminēs savu senču vēsturi un kuri domās par to, cik svarīgi ir saglabāt šīs vērtības.

Jūs runājat par vērtībām – par ģimeni, par cilvēkiem un par to visu, kas ir mūsu valsts pamatā. Galvenais, ka jūs visus šos 25 gadus to darāt no sirds. Jo tikai tas darbs, kas darīts no sirds, nes augļus. Jūsu darbs ir nesis augļus.

Tieši tāpēc es izvēlējos Kārļa Ulmaņa citātu, kas, manuprāt, visvairāk attiecas uz jums: “Vienu nedrīkst zaudēt: savu sirds dedzību, savu sirds deg-smi, šo dvēseles skatu, šo vīziju par nākotnes mirdzumu un varenību; ja tā paliks dzīva, tad tauta varēs uzvarēt visās grūtībās, tauta paliks dzīva un dzīvos mūžīgi.””

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, pateikdamies “LA” par patriotisma un valsts pamatu stiprināšanu, sacīja: “Atskatoties uz šiem 25 gadiem “Latvijas Avīzes” vēsturē, gribētu uzsvērt vienu lietu – jautājumu par nacionālo identitāti un par nacionālas identitātes stiprināšanu. Nacionālā identitāte – tas nav tāds jautājums, ko var stiprināt tikai uzrunā svētkos vai svētku uguņošanā; tas lielā mērā ir ikdienas darbs, katru dienu atgādinot par mūsu pamatiem, par mūsu vērtībām, par mūsu vēsturi, tradīcijām. Jo tieši tādā veidā mēs varam attīstīt un nostiprināt savu nacionālo identitāti un savā vēsturē un tradīcijās smelties tālākajai attīstībai. No Latvijas mediju lauka tieši “Latvijas Avīze” ir tā, kas šo darbu veic viskonsekventāk un visskaidrāk. Gan ar savu patriotisko nosaukumu, gan ar skaidro nostāju, saturu; lielā mērā arī ar uzsvaru ne tikai uz Rīgu vai lielajām pilsētām, bet arī uz reģioniem. Mēs redzam, ka pēc šāda medija ir arī pieprasījums – ne jau velti “Latvijas Avīze” jau daudzus gadus ir abonētākais un lasītākais preses izdevums. Un mēs redzam, ka ir liels pieprasījums arī pēc citiem “Lauku Avīzes” izdevumiem.”

Reklāma
Reklāma

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kura arī ir mūsu uzticamo lasītāju pulkā visu šo ceturtdaļgadsimtu, apsveikuma runā akcentēja, ka “LA” ir saglabājusi vērtības, kas tuvas lauku cilvēkiem, – tā ir mūsu vēsture, cilvēki, mūsu nācija un mūsu zeme. Viņa izteica to, ko zinām gan mēs, redakcijas ļaudis, gan nojauš ikviens “LA” lasītājs, – avīzes dvēsele ir Voldemārs Krustiņš, kurš turējis laikraksta stingro stāju visus 25 gadus.

“LA” viesu pulkā bija arī Eiropas Parlamenta deputāti Inese Vaidere, Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš, Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā Inna Šteinbuka, Rīgas vicemērs Andris Ameriks, akciju sabiedrības “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, kādreizējais Saeimas deputāts, pazīstamais lauksaimnieks Raitis Apalups, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants un viņa vietniece Aija Cālīte-Dulevska (abi – kādreizējie “LA” darbinieki), TV režisors Arvīds Babris, uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks Vilis Vītols un Marta Vītola, Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdis Jānis Kukainis, “NRA” galvenā redaktore Anita Daukšte un žurnālists Juris Paiders, citas sabiedrībā pazīstamas personas. Priecājāmies būt kopā ar rakstniekiem, kuri arī ar saviem romāniem un komentāriem ir piederīgi “LA” saimei, – Māru Svīri un Vladimiru Kaijaku, Annu Žīguri un Juku Rislaki, Andu Līci, Agri Liepiņu un dabaspētnieku Gunti Eniņu.

Kādreizējais lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģers secināja, ka avīze arvien ar lasītājiem runājusi par to, kas bijis vajadzīgs visvairāk, – saimniecisku pieeju mūsu dzīves uzlabošanai.

Ar vēlējumu plaucēt “zelta ābelē” skaistus augļus arī turpmāk “LA” sveica sadarbības partneri – abonēšanas centra “Diena” valdes priekšsēdētājs Valters Streļuks un poligrāfijas grupa “Mūkusala”. Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis dāvināja mākslas darbu – kociņu, ko veido vairāki kopā savīti stumbri, novēlot avīzei būt tikpat izturīgai kā šis koks.

“LA” viesiem savukārt dāvināja savu jubilejas izdevumu – grāmatu “”LA” – 25″.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.