“Latvijas Avīze” – vienīgā 0
Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne, kā arī pētījuma “Vai ir dzīve pēc krīzes?” autori paredz: Latvijā pēc pieciem gadiem no dienas laikrakstiem iznāks tikai “Latvijas Avīze”.
Tieši izmeklējošās žurnālistikas trūkums Latvijā pamudinājis “Re:Baltica” sākt pētīt, kāpēc mums nav, bet igauņiem ir, atzīst Inga Spriņģe. Baltijas mediju finanšu un auditorijas analīzē Baltijas pētnieciskās žurnālistikas Baltijas centra “Re:Baltica” autori (Rudīte Spakovska, Sanita Jemberga, Aija Krūtaine, Inga Spriņģe) secina, ka piecus gadus pēc krīzes sākuma mediji ir nabadzīgāki nekā pirms tās.
Bez zaudējumiem – tikai “Latvijas Avīze”
Baltijas valstīs 39 no 49 mediju uzņēmumiem, kuriem nepastarpināti pieder 75 populārākie mediji, joprojām nav atguvuši 2008. gada apgrozījumu. Vissmagāk krīze trāpījusi laikrakstiem. No uzņēmumiem, kas izdod 15 populārākos laikrakstus Baltijā, pērn mīnusos arvien vēl bijuši vismaz septiņi. Lai gan individuāli par smagāko upuri jāuzskata laikraksta “Diena” izdevējs, kas piecos gados ir zaudējis 76% biznesa apjoma, kopumā krīze vissmagāk skārusi Lietuvas avīžu tirgu, kur apgrozījumi kritusies 41,2 – 72,4% robežās, secināts pētījumā.
Meklējot atbildi uz jautājumu, kāpēc tā notiek, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē notika komunikācijas studiju nodaļas un portāla “Mans medijs” diskusija. “Re:Baltica” direktore Sanita Jemberga minēja trīs iemeslus pētnieciskās žurnālistikas vājumam – 80% uzņēmumu nav atguvuši pirmskrīzes apgrozījumu, vairāki lieli skandināvu mediji aizgājuši no Baltijas, ir mazāka mediju brīvība Latvijā un Lietuvā.
Pētījuma priekšvārdā izdevuma autori uzdeva jautājumu Baltijas mediju ekspertiem: “Spekulējot par drukas nākotni: kas no drukātās preses Latvijā iznāks pēc pieciem gadiem?” Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne atbildēja, ka “pēc pieciem gadiem iznāks tikai “Latvijas Avīze”, kas līdz šim, par spīti visam, spējusi saglabāt savu mērķi un klasiskās žurnālistikas elementus. Iznāks reģionālie laikraksti”. Vēlāk rakstā lsm.lv viņa izvērš savu domu, ka “Latvijas Avīzei” ir skaidra redakcionālā politika – tas ir nacionāli konservatīvs laikraksts. “”LA” runā par Latviju kā vērtību, un tāpēc tā ir stabilākā avīze,” pamato mediju eksperte.
Vai tiešām pēc pieciem gadiem Latvijā no nacionālajiem laikrakstiem paliks tikai “Latvijas Avīze”? pētījuma prezentācijas dienā Latvijas radio raidījumā “Aktuālais temats” pārjautāja žurnāliste Māra Jansone. “”Latvijas Avīze” varētu būt tā, kas paliks Latvijā,” atbildēja Inga Spriņģe.
Dienas laikrakstu galvgalī
Nupat iznākušais tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras “TNS Latvia” Nacionālais mediju pētījums apliecina, ka lielākais dienas laikraksts Latvijā ir “Latvijas Avīze”. Pētījums uzrāda arī citas tendences – 2010. gadā vēl bija vienpadsmit dienas laikraksti, bet tagad iznāk vairs tikai pieci, jo šogad pārtrauca iznākt “Bizness&Baltija”.
“”Latvijas Avīze” ir nostiprinājusies par vadošo dienas laikrakstu valstī – gan pēc auditorijas, gan pēc abonentu skaita, gan pēc pārdotās tirāžas. Šogad viena numura vidējā auditorija ir 82 tūkstoši, un tas rāda, ka esam saglabājuši savu auditoriju (pērn 84 000),” secina Aigars Stankēvičs, AS “Lauku Avīze” reklāmas aģentūras direktors.
“Dienas laikrakstiem konkurence nākamgad saasināsies vēl vairāk, jo to auditorija informāciju lētāk un ātrāk var gūt arī portālos un televīzijā. Tas skar un skars mazāk “Latvijas Avīzi”, jo no pastāvīgajiem lasītājiem portālu la.lv regulāri izmanto tikai 12%. “Latvijas Avīzes” stabilais lasītājs ir savā rīcībā un uzskatos nobriedis cilvēks, tā teikt, 40+,” skaidro Aigars Stankēvičs.
Visstraujākā izaugsme šogad bijusi specializētajiem žurnāliem. No “LA” izdevniecības izdevumiem auditorija visstraujāk augusi žurnālam “Medības” (+10 000), “Agro Tops” (+3000) un arī “Mājas Viesim” (+3000), viņš piebilst.
TNS pētījuma dati liecina, ka pēdējos trīs gados ir samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kas vispār pēdējo septiņu dienu laikā ir lasījuši kādu laikrakstu vai žurnālu. Straujāk samazinās regulāro laikrakstu lasītāju īpatsvars. Vēl pērn seši no desmit iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem pēdējo septiņu dienu laikā ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz vienu Latvijā izdotu drukāto preses izdevumu (pirms trim gadiem – septiņi). Vismaz vienu Latvijā izdotu laikrakstu ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 53%.
Salīdzinājums ar kaimiņiem
Uz “Re:Baltica” jautājumu par drukātās preses situāciju Lietuvā Aukse Bačitiene, Vitauta Lielā universitātes profesore Sabiedrības komunikācijas departamentā, atbild: “Tie cieš, un es domāju, ka drukātie mediji iznīks. Sieviešu un tenku žurnāli joprojām ir gana populāri, lai varētu tikt uzskatīti par masu medijiem, bet dienas laikraksti, manuprāt, ir tik margināli, ka tie drīz izzudīs. Patiesībā tie jau ir izzuduši, it īpaši reģionos, toties nacionālie laikraksti ar niecīgām tirāžām izdzīvo ar niecīgu reklāmas daļu un dažādiem līgumiem ar uzņēmumiem. Tas ir ļoti skumji.”
Ragne Kouta, Tartu universitātes Sociālo studiju institūta mediju studiju lektore, atzīst, ka “dažām avīzēm ir patiesi lojālas auditorijas un tām drukātā prese ir svarīga. Piemēram, “Maaleht”, kas pamatā runā par lauku tematiku, kā arī citi drukātie laikraksti, ir svarīgs un ietekmīgs medijs, un tā arī paliks nākotnē”. Bet sabiedrības darba kārtību nosakot arī lielākās avīzes “Postimees”, “Eesti Päevaleht” un “Eesti Express”, kurām ir laba izmeklējošā žurnālistika.
Vēl viens salīdzinājums runā par sliktu situācijai Latvijas presē. Igaunijā katru dienu presi lasa 41% iedzīvotāju, Latvijā – tikai 17%, turklāt Latvijā vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju presi lasa tikai pāris reižu mēnesī vai nelasa vispār.
Latvijā tirāžas netiek auditētas (to darījusi tikai “Latvijas Avīze” un “Dienas Bizness”) un pieejamā informācija par tirāžu apjomu, piemēram, avīžu pasītēs, mēdz būt vēlamā uzdošana par esošo. Liela daļa drukātās preses nepilda likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” prasības par tirāžas norādīšanu. Piebildīšu, ka no laikrakstiem vienīgi “Latvijas Avīze” publicē precīzu tirāžu.
UZZIŅA
Latvijas dienas laikrakstu vieta pēc auditorijas 2014. gadā
1. “Latvijas Avīze” (viena numura auditorija 82 000, kopējā auditorija 147 000)
2. “Diena”
3. “Vesti segodna”
4. “Neatkarīgā Rīta Avīze”
5. “Dienas Bizness”
Dati: “TNS Latvia”
