“Ja ziņas var lasīt internetā, tad mušu var nosist tikai ar avīzi!” “Latvijas Avīze” – pastkastē arī nākamgad 2
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Lasām sēnes, lasām ogas, lasām puķes un lasām laikrakstus un žurnālus!” tā “Latvijas Pasta” abonēšanas katalogā 2022. gadam, ko droši vien arī jūs esat saņēmuši savās pastkastītēs, raksta “Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētājs Māris Vilcāns.
Preses izdevumu lasīšana nav atkarīga no sezonas (kā tas ir ar sēnēm un ogām) – laikraksti un žurnāli ir pieejami lasīšanai visu gadu, tāpēc “Latvijas Pasta” vadītājs savā un visu izdevēju vārdā aicina – lasīsim visa gada garumā.
Šim aicinājumam pievienojas arī uzņēmums “Latvijas Mediji” un laikraksts “Latvijas Avīze”.
No šodienas, 1. oktobra, “Latvijas Pasts” sāk abonēšanas kampaņu nākamajam gadam, tā ilgs līdz decembra beigām. Akciju sabiedrības “Latvijas Mediji” piedāvājums kā katru gadu ir bagāts – lasītājiem piedāvājam abonēt žurnālus “Praktiskais Latvietis”, “Mājas Viesis”, “Skola&Ģimene”, “Medības”, “Lielais Loms”, “Agrotops”, “Praktiskie Rokdarbi”, “Planētas Noslēpumi”, “Padoms Rokā”, “Spīgana”, kā arī oriģināliteratūru – katru mēnesi jaunu romānu sērijā “Vakara romāns”.
Un, protams, “Latvijas Avīzes” redakcijai vissvarīgākie ir mūsu uzticamie abonenti, kuri katru gadu balso ar savu maciņu, lai iecienītais laikraksts katru darbadienu nonāktu pastkastē.
“Latvijas Avīzes” redakcijas žurnālisti, redaktori arī nākamgad strādās tā, lai jūs, lasītāji, saņemtu svarīgāko, noderīgāko un interesantāko lasāmvielu.
“Latvijas Avīze” analizēs notikumus Latvijā un pasaulē, atmaskos dezinformāciju, uzrādīs nejēdzības, parādīs uzņēmēju, mākslinieku, skolotāju, sportistu un citu ļaužu veiksmes un pieredzes stāstus.
Mēs pētīsim sabiedriski politiskās dzīves norises, ekonomikas tendences un iespējas, mūsu speciālkorespondenti Vācijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Luksemburgā un citur ziņos par norisēm citās valstīs.
Mēs sniegsim viedokļus un vērtējumus no dažādiem skatpunktiem. Komentāri, intervijas, analīze, reportāžas, karikatūras, romāns turpinājumos – lasītāji atradīs sev saistošu lasāmvielu vai katrā numurā.
Iknedēļas pielikumos “Latvijas Bizness”, “Kultūrzīmes”, “Nedēļa Kabatā” un regulārajās lappusēs “Tepat, Eiropā”, “Zaļā Latvija”, “Izglītība. Karjera”, “Auto. Tehnika”, “Veselība” u. c. padziļinātāk pievērsīsimies tai tematikai, kas interesē uzņēmējus, kultūras nozares darbiniekus un patērētājus, pedagogus un bērnu vecākus, zaļā dzīvesveida piekritējus un citus interesentus.
“Latvijas Avīze” turpinās to darbu, ko iesākusi pirms 34 gadiem, kad 1988. gadā sāka iznākt “Lauku Avīze”, kopš 2003. gada – “Latvijas Avīze”.
Proti, savus radošos pūliņus veltīsim tam, lai gādātu jums, laikraksta abonenti un lasītāji, svarīgu, noderīgu, saistošu un kvalitatīvu lasāmvielu.
Šajās lappusēs varat lasīt arī piecu “Latvijas Avīzes” abonentu stāstus, viņu viedokli par laikrakstu. Pie lasītājiem Jaunjelgavā, Ozolniekos, Aizkrauklē, Rīgā, Vangažos viesojās mūsu žurnālisti.
Abonēt ir izdevīgāk!
Visiem “Latvijas Avīzes” 2022. gada abonentiem – abonējot vismaz vienam mēnesim (janvārim) vai vairāk – dāvanā kalendārs ar izcilā fotomeistara Andra Eglīša Latvijas ainavu fotogrāfijām. Kalendārus abonenti saņems janvārī.
Katru nedēļu “Latvijas Avīzes” abonenti kopā ar laikrakstu saņems pielikumus “Latvijas Bizness”, “Nedēļa Kabatā” un “Kultūrzīmes” bez atsevišķas maksas.
Abonēt uz gadu ir visizdevīgāk – “Latvijas Avīzes” 12 mēnešu abonēšanas cena nav mainījusies salīdzinājumā ar 2021. gada abonēšanas cenu.
“Latvijas Avīzes” var abonēt arī komplektā ar žurnālu “Praktiskais Latvietis, “Mājas Viesis” vai “Skola & Ģimene”.
Visi abonenti, kas pasūtījuši kādu “Latvijas Mediju” izdevumu, piedalās loterijā, kur laimējama balva līdz 6000 eiro, tas atkarīgs no abonēšanas perioda:
12 mēnešu abonentiem – 6000 eiro laimests,
6–11 mēnešu – 4000 eiro,
3–5 mēnešu – 2500 eiro,
1 mēneša – 1000 eiro.
No 1. oktobra līdz 27. decembrim Latvijas preses izdevumu abonementus iespējams noformēt “www.abone.lv”, visās pasta pakalpojumu sniegšanas vietās un pie pastnieka.
No 1. oktobra līdz 17. decembrim abonēt Latvijā izdotos laikrakstus un žurnālus iespējams, arī zvanot pa “Latvijas Pasta” informatīvo tālruni 67008001 un 27008001.
“Stingri turēt stūri nacionāli konservatīvajā virzienā!”
Rasma Geikina, bijusī ilggadējā Aizkraukles pilsētas bērnu bibliotēkas vadītāja, ir uzticīga “Latvijas Avīzei” daudzus gadus, tāpēc vērts ieklausīties, kā viņa vērtē žurnālistu darbu un ko gaida, lai saturs kļūtu vēl pilnvērtīgāks.
“Saņemot “Latvijas Avīzi”, parasti piesaista laikraksta otrā un trešā lapaspuse,” stāsta R. Geikina.
“Vispirms tie ir lieliskie, trāpīgie Egila Līcīša feļetoni. Ļoti cienu Māri Antoneviču, viņa intervijas. Piesaista arī Jura Lorenca komentāri. Gandrīz vienmēr simtprocentīgi piekrītu abu žurnālistu paustajiem viedokļiem – tie ir ļoti kodolīgi, koncentrēti, bez liekvārdības, daudz pārdomu un uzticību raisoši.
Gribu pieminēt arī Uldi Šmitu. Viņš gan neraksta ļoti bieži, bet viņa starptautiskiem jautājumiem veltītie komentāri ir vērā ņemami.
Jā, reizēm laikrakstā parādās komentāri arī par tēmām, kur jūtams, ka autors “peld”, izvairoties saukt lietas īstajos vārdos. Lasot jūtams – viss ir pareizi, bet pietrūkst konkrētības. Protams, tas ir mans personīgais viedoklis. Citam, iespējams, lasītā uztvere ir pavisam citāda.
Svarīgas ir arī avīzes lasītāju domas un sabiedrisko notikumu vērtējums laikraksta lasītāju zvanu slejā.
Vienmēr gaidu profesionāli veidotos Māras Libekas rakstus un intervijas, īpaši mums pašlaik nozīmīgajos veselības aizsardzības jautājumos. Tāpat pārdomas raisošas ir Ilzes Kuzminas izglītības tēmai veltītās publikācijas.
Dažkārt “iebraucu” arī sportā, sevišķi, ja ir nozīmīgi Latvijas nacionālā sporta notikumi un vērts turēt īkšķi. Interesi īpaši pēdējā laikā izraisa raksti par ekoloģijas problēmām, un te nu atkal jāpiekrīt Jurim Lorencam, kurš lasītāju uzmanību pievērš “… atklāsmei, ka “zaļā vīzija” lielai daļai cilvēku vienkārši nav samaksājama”.
Labprāt izlasu arī “Kultūrzīmes”, piemēram, Lindas Kusiņas-Šulces publikācijas, viņas spriedumus par mākslu. Meklēju slejas ar Gunas Rozes domām par daudziem sabiedrībā kultūras jomā sasāpējušiem jautājumiem.
Cik daudzējādā ziņā šodien prasās skaidrojums izskanējušai populārajai frāzei – “mākslai jābūt šokējošai”. Ja vienīgā atrastā liecība Grieķijas tempļu drupās būtu murālis uz Rīgas 40. vidusskolas sienas, vai Eiropu kāds iedomātos saukt par mākslas šūpuli?
Vēroju, ka “Latvijas Avīzē”, nacionāli konservatīvā izdevumā, pēdējā laikā vēdī arī citas – liberālas vēsmas. Vai tas ir atsvaram, lai nebūtu jāspēlē tikai vienos vārtos? Viedokļu dažādībai ir jābūt, bet ne nācijai visnozīmīgākajos jautājumos. Vai, piemēram, garie spriedelējumi par simboliem, “Georga lentīšu” gluži nevainīgo nēsāšanu un tiešais norādījums “Nacionālajai apvienībai” nodarboties vienīgi ar latviešu valodas un kultūras jautājumiem, nav gluži nepārprotams mājiens “nelīst svešā dārzā”, kur vietu jau ieņēmuši vai gatavojas ieņemt citi.
“Latvijas Avīzei” jāvēl stingri turēt stūri nacionāli konservatīvajā virzienā, neļaujot to novirzīt austrumu vēju pusē,” novēl laikraksta abonente Rasma Geikina.
Māra Libeka
“Te ir ko lasīt!”
Vangažu vidusskolas bijusī skolotāja Ausma Gulbe patlaban ir mājsaimniece, tāpēc ir vairāk brīvā laika un var atļauties rūpīgi sekot līdzi norisēm valstī. Gulbes kundzes vissvarīgākais informācijas avots ir “Latvijas Avīze”.
“Te ir ko lasīt! Atver vienu lapaspusi, Antonevičs pretī, tālāk Anda Līce arī! Televīzijā skatos vien “Panorāmu” un kultūras raidījumus. Neskatos, piemēram, “De Facto”, kur daudz negāciju,” atklāj ar dzīvesprieku un možu prātu apveltītā seniore. Viņas ģimene “Latvijas Avīzi” abonē kopš tās izdošanas 1988. gadā, kad laikraksta nosaukums bija “Lauku Avīze”.
“”Latvijas Avīze” savu nostāju pauž neuzbāzīgi, tajā nav nekā noliedzoša pret procesiem, darbībām vai pret notikumiem. Laikraksts arī bezkaislīgi parāda faktus un liek lasītājam domāt, formulēt savu viedokli. Es jūs lasu šīs patiešām labās attieksmes dēļ pret lasītāju,” vērtē A. Gulbe.
Mūsu lasītājai visvairāk laikrakstā patīk intervijas, bet ar pielikumiem “Kultūrzīmes” un “Latvijas Bizness” viņa dalās ar draudzenēm. Vēlāk lasīto pārspriež.
“Pirmdienās laikrakstā ļoti interesantas ir lappuses “Zaļā Latvija”. Nereti tur ir padomi dārza darbiem, kas man ir zināmi un patīkami. Piemēram, par zaļmēslojuma izmantošanu. Pēc izlasīšanas varu kādam dot padomu,” teic Gulbes kundze.
Viņa arī augstu vērtē pirmdienas rubrikā “Nedēļas nospiedumi” pausto, tāpēc ka žurnālistu komentāros varot uzzināt “kas ir kas”.
Vērtējot “Latvijas Avīzē” aplūkotās politiskās norises, Gulbes kundze vērš uzmanību uz “Šlesera varaskāri, lai pandēmiju izmantotu iekļūšanai Saeimā”. Savukārt Ministru prezidentam Kariņam viņa vēlētos palīdzēt sarežģītajā četru partiju koalīcijas vadīšanā, tomēr nezinot, kā.
A. Gulbe uzsver – ikvienam noteikti ir jāvakcinējas pret pandēmiju. Viņa tic pētniekiem un aicina citus cilvēkus ieklausīties viņu un citu gudru cilvēku teiktajā, nevis tajos, kas “taisa revolūciju”.
“Tuberkulozi un citas slimības iznīcināja ar vakcinēšanos. Es paļaujos uz zinātniekiem,” tā lasītāja. Viņas uzmanību saistot arī raksti, kuros pausts Krievijā valsts varai opozīcijā esošo cilvēku radošais skatījums uz norisēm.
Gan šajā, gan arī nākamajos gados Gulbes kundze aicina “Latvijas Avīzē” iespējami vairāk rakstīt par latviešu valodu un par latviešu kultūru. Ar kultūru saprotot arī sadzīves kultūru, darba vietas kultūru, dzīves vietas kultūru.
“LA” runā arī par savstarpējām attiecībām – Gulbes kundze aicina par šo tēmu vairāk vēstīt no pozitīvā skatpunkta. Savukārt vecākus viņa aicina iespējami vairāk laika pavadīt kopā ar bērniem un censties viņos attīstīt interesi par lasīšanu.
“Un es stingri iestājos par latviešu valodu un kultūru, lai mūsu valsts pastāvētu kā latviešu Latvijas valsts. Tāda, kādu to dibināja!” saka A. Gulbe, piebilstot, ka “Latvijas Avīzi” noteikti pasūtīs arī nākamajā gadā.
Uldis Graudiņš
Avīze staigā līdzi no laukiem uz Rīgu
Kad iebraucu viensētā netālu no Jaunjelgavas pie mūsu abonentes Brigitas Andermanes, man daudz nav jājautā. Kundze uzreiz saka labus vārdus par mūsu laikrakstu, kas uzrunājot vairāk nekā televīzija, kļūstot arvien laikmetīgāks.
Slavē rakstus par vakcinēšanas nepieciešamību, Monikas Zīles komentārus, sporta lapu – nesenākais raksts, par ko vien domājot, ir par 91 gadu veco riteņbraucēju, kas katru dienu nobraucot daudzus kilometrus.
To lasot, gribējusi štokus savos 86 gados mest pie malas. Pati gan jaunībā ar sportu neesot nodarbojusies, ja neskaita, ka pagājušā gadsimta 60. un 70. gados uz tautas hokeja turnīru “Zelta ripa” vadājusi Rīgas namu pārvaldes zēnu komandu un bijusi lieciniece, kā huligāni un nesekmīgie labojušies, jo tādus nosacījumus izvirzījusi.
Par ko saņēmusi diplomu par labi sagatavotu hokeja komandu – to vienīgo no atzinības rakstiem likšot savā zārkā.
Dabonu arī kritiku – krustvārdu mīklās gadoties kļūdas. Par to, kurš tiks pie risināšanas, ar vīru notiekot īsts cīniņš.
Nu jau pensionētā rokdarbu un dabaszinību skolotāja kopā ar vīru lauku māju iegādājušies pirms 40 gadiem vēl padomju gados. Pa aukstajiem mēnešiem dzīvojot Rīgā, siltajos – laukos. Un “Latvijas Avīze” viņiem “staigājot” līdzi.
Tā kā šo rindu autors ir krimināllietu aprakstnieks, Brigitas kundze nevar nepastāstīt arī savu pieredzi. Pirmo zagli viņa dēvē par Mākslinieku. Paņēmis vīram uz 50 gadu jubileju sadāvinātās gleznas, svečturus, vāzes un dekorus.
Bet Metālists bijis liels riebeklis. Nočiepis visus katliņus, karotes, plīts virsmu, pat čuguna ūdens tvertni no plīts izlauzis. Zaglis Motorists aiznesis visādus motoriņus un elektriskos instrumentus. Savukārt Lupatnieki pat kādu laiku mājā dzīvojuši, pieķēzījuši istabas un projām devušies ar naktskrekliem un veļu.
Bet pirms diviem gadiem uzradušies Rallisti. Ar līdzpaņemto akumulatoru piestartējuši norakstīto automobili, kuru atslēgas atraduši mājā, saudzīgi uzlaužot durvis. Pajādelējušies un paskādējuši autiņu, to nolikuši atpakaļ vietā un atslēgas atstājuši uz sēdekļa.
Tas par zagļiem. Bet bijuši arī Laupītāji, kas nākuši naktī iekšā caur stikliem pa mājas logu. Kas viņiem bijis prātā, Dies’ viņ’ zinot. Laupītāji pa vienu istabu, kundze ar trakojošo suni pa otru.
Kad atbraukuši policisti, viens laupītājs gulējis saldā dzērāja miegā gultā un policistiem pirmais jautājums bijis: “Tas ir jūsu vīrs?!” Pie tiesas un atbildības saukts tikai Laupītājs…
Artis Drēziņš
“Objektīvi ataino dzīves realitāti visā Latvijā”
“Avīze ir labi uztverama un pārskatāma. Manuprāt, tā vispusīgi un objektīvi ataino dzīves realitāti visā Latvijā, un man patīk, ka pēc satura avīze ir stingri nacionāla,” saka ilggadējs “Latvijas Avīzes” lasītājs Māris Ainārs no Ozolniekiem.
Aktīva interese par sabiedriski politiskajiem notikumiem un pavērsieniem Latvijas tautsaimniecībā Aināra kungam esot bijusi vienmēr, bet jo īpaši kopš Atmodas laikiem, kad viņš kā Tautas frontes pārstāvis Ozolniekos, kādreizējā Latvijas meliorācijas centrā, sācis pārstāvēt iedzīvotāju intereses pašvaldībā.
Māris Ainārs kā Ozolnieku pašvaldības vadītājs darbojies gandrīz ceturtdaļgadsimtu – 24 gadus. Sākotnēji kā pagasta padomes vadītājs Jelgavas rajonā, pēc tam Ozolnieku novadā, kas izveidojās 2003. gadā, apvienojoties Ozolnieku un Cenu pagastiem.
Novada administrāciju viņš turpinājis vadīt pēc 2009. gada pašvaldību reformas, kad Ozolnieku novadam pievienojies arī Sidrabenes pagasts.
Taču nākamajās vēlēšanās 2013. gadā viņš nolēmis vairs nekandidēt, lēmumu motivējot ar to, ka arī pašvaldībās amatos jānāk strādāt jaunākiem cilvēkiem, kuri skolas beiguši jau neatkarīgās Latvijas laikā.
“Saprotams, ka “Latvijas Avīzē” vistuvākā man joprojām ir pašvaldību tematika, taču ar redakcijas starpniecību iegūstu pilnvērtīgu ainu par visiem notikumiem, kas ietekmē Latviju un mums ir svarīgi.
Avīzei ir talantīgs un ļoti veiksmīgs radošais kolektīvs, gribētu izcelt Māri Antoneviču, Egilu Līciti, Māru Libeku, kā arī citus – esmu pieradis, ka katrā numurā man atrodas kāds raksts, kas piesaista īpašu uzmanību,” atzīst Māris Ainārs.
Ilmārs Randers
“Patīk paņemt rokās avīzi”
“Krustvārdu mīklas un atskats vēsturē pirms 100 gadiem – šīs ir tās lietas, kas man patīk vislabāk,” tā “Latvijas Avīzi” raksturo rīdzinieks Aivars Baroniņš.
Krustvārdu mīklas viņš labprāt min kopā ar dzīvesbiedri, kura avīzē vislabprātāk iecienījusi analītiskus rakstus. “Jā, analītikas avīzē vajadzētu vairāk,” konstatē Baroniņš.
Tāpat viņam patīk žurnālista Egila Līcīša trāpīgie uzknābieni, ar lielu nepacietību viņš gaidot Franka Gordona argumentētos un faktu pilnos rakstus.
Ar interesi izlasot arī lasītāju zvanu sleju, kas parāda, cik dažādi esam.
“Avīze ir ļoti vērtīga. Ja ziņas var lasīt internetā, tad mušu var nosist tikai ar avīzi,” pa daļai nopietni, pa daļai jokodamies, saka mūsu uzticīgais lasītājs. Viņa paaudzei drukātais laikraksts esot ļoti svarīgs.
Baroniņa lielais vaļasprieks ir dālijas – Daugmalē viņš audzē ap 450 šķirņu dālijas, kas katru rudeni priecē paša un viesu acis. Šis gads lielā karstuma dēļ gan neesot bijis pateicīgs šai nodarbei, bet beigās kaut kas jau esot izaudzis.
Tiesa, jau 23. septembrī krāšņos ziedus skārušas naktssalnas, daļēji pabojājot skaistumu.
Gadu gadiem “Latvijas Avīzi” abonē rīdziniece Irēna Garkāje.
“Mani apmierina viss. Sevišķi patīk 2. un 3. lappušu viedokļraksti, kā arī lielās intervijas. Un kur nu vēl Egila Līcīša feļetoni, ko lasu priekšā tām savām dāmām, kurām avīzes nav pieejamas!” atzīst lasītāja. Viņasprāt, “Latvijas Avīze” ir vienīgais vispilnīgākais latviešu valodā iznākošais dienas laikraksts.
Arī rīdziniece Ausma Brālēna avīzi lasa gadiem. “Internetā nelasu. Man avīzi patīk paņemt rokās un palasīt. Šo mirkli izbaudu!” atzīstas rīdziniece.
Savukārt Sandra Akmeņlauka pastāsta, ka “Latvijas Avīzi” lasa tie ģimenes locekļi, kas ar internetu ir uz “jūs”. Patīkot gan raksti par politiku, gan intervijas un sadzīvisku problēmu apraksti.
Sandra Dieziņa
