Latvijas auzas – ASV muslī 2
Bioloģiski ražotas auzas – galvenā saimniecības “Ozoliņi ZL” un koooperatīva “Bio grauds” eksportprece.
Saimniecībā “Ozoliņi ZL” auzas audzē 120 ha platībā, pārējo no 400 ha aizņem kartupeļi un āboliņš. Saimniekot Zigmārs Logins sācis pirms desmit gadiem ar 40 ha, audzējot rudzus un citas kultūras. Kartupeļiem pievērsies tikai 2008. gadā un šobrīd “Ozoliņi ZL” ir viens no lielākajiem bioloģisko kartupeļu piegādātājiem bioloģiskās cietes ražotājam “Aloja Starkelsen”. Tieši pateicoties Alojas uzņēmumam, Zigmāra Logina saimniecībai izdevies atrast sadarbības partneri ASV tirgū, kur Latvijā ražotās bioloģiskās auzas realizē aizvien vairāk.
Nav kaprīzas
Auzas nav kaprīza kultūra, tās ir mazprasīgas un labi aug saimniecības laukos. Bioloģiskajā lauksaimniecībā jābūt augu maiņai, katru gadu vienā vietā nevar sēt tikai auzas. Tāpēc saimnieks vienugad stāda kartupeļus, pēc tam sēj auzas, tad auzas kopā ar āboliņu, pēc tam tikai āboliņu – šāds ir cikls, kas atkārtojas.
Vidējā auzu ražība sasniedz 2,5 – 3 t/ha, kas saimnieka vērtējumā ir labs rādītājs. Īpaši labi tās augot pēc kartupeļiem un āboliņa. Ražas daudzums un kvalitāte gan atkarīgi no laikapstākļiem un tā, cik savlaicīgi auzas iesētas. Jo vēlāk notiek sēšana, jo tilpummasa mazāka. Šogad bijis viduvējs gads, jo pavasaris ilgstoši bija vēss, tās vēlu iesētas, arī mitruma bijis maz. Audzējot auzas, vislielākās izmaksas veido zemes darbi – aršana, sēšana. Tiesa, salīdzinājumā ar citām kultūrām, piemēram, kartupeļiem, šīs izmaksas nav tās lielākās. Sēklu saimnieks izaudzē pats, līdz pavasarim plānots to sertificēt.
Lielā rūpe saimniekam ir bioloģisko auzu pirmapstrāde. Proti, pirmapstrādes procesā jānodala bioloģiskā produkcija no konvencionālās, līdz ar to bioloģiskais zemnieks ir ierobežots laikā un telpā. Taču Z. Logins saka paldies z/s “Veģi” par labo sadarbību – jau otro gadu Vidzemes auzu audzētāji izmanto šīs saimniecības pakalpojumus.
Kopumā var teikt, ka auzas ir rentabla kultūra un audzēt šo kultūru pēc bioloģiskām metodēm ir izdevīgāk. Tiesa, tad jābūt stabilam noietam un labiem sadarbības partneriem.
Realizē kooperatīvs
Lai varētu realizēt izaudzēto, Zigmārs Logins kopā ar citām saimniecībām izveidoja kooperatīvu “Bio grauds”. Sākotnēji uz ASV tirgu eksportēts mazāks apjoms, bet šobrīd jau visu izaudzēto realizē aiz okeāna. Šogad tie bija 3000 tonnu auzu, kas izaudzētas ne tikai kooperatīva biedru, bet arī citās saimniecībās. Samaksu par eksportēto saimnieks neatklāj, sakot, ka tas ir komercnoslēpums, bet tā esot konkurētspējīga. Saimniecībai ir atbilstošs sertifikāts eksportam un vairākas reizes gadā saimniecībā ierodas pārstāvji no ASV kompānijas, kas iepazīstas un novērtē ražošanas procesu. Z. Logins stāsta, ka amerikāņiem ļoti patīk Latvijas neskartā daba un tas, ka šeit industrializācija ir neliela.
No auzām ASV partneris ražo brokastu pārslas gan ar savu, gan privātajiem zīmoliem. Līdz ar to var teikt, ka Latvijā ražotās bioloģiskās auzas nonāk ASV iedzīvotāju ātri pagatavojamo brokastu šķīvjos. Jāpiebilst, ka tieši ASV tirgus ir visstraujāk augošais bioloģiskās pārtikas tirgus pasaulē.
Šobrīd “Bio grauds” apvieno ap 20 saimniecības, bet biedru skaits pamazām pieaug, daļa saimniecību atrodas arī Latgalē. “Apjoms, ko pieprasa sadarbības partneris ASV, visu laiku aug, mēs tik daudz nespējam saražot, cik mums pieprasa,” stāsta Zigmārs Logins. Amerikāņus interesējot tieši Baltijas valstu izejvielu ražotāji. Līdz šim Centrāleiropas, ziemeļvalstu tirgus jau bija sadalīts, bet Igaunija, Lietuva un Latvija lielākoties piegādājusi izejvielu Eiropas tirgum, nevis ASV. Par Latvijā izaudzēto interesējas arī Somijas pārtikas ražotāji, taču primāri šobrīd ir nodrošināt ASV tirgu. Šogad saimniecība sertificējusies, lai varētu strādāt Ķīnas tirgū, taču pašā uzņēmumā vajadzīga arī sertificēta kalte un pirmapstrāde.
Z. Logins domā, ka labas noieta iespējas būtu arī Baltijas valstu tirgos, taču tad būtu vajadzīga sava pārstrāde un produkts ar lielāku pievienoto vērtību. Pēdējā laikā gan aktivizējušies arī pašmāju dzirnavnieki bioloģiskās produkcijas iepirkšanā, taču piedāvātā cena pagaidām ir nekonkurētspējīga.
Kooperatīvs “Bio grauds” ļauj saimniekiem izdevīgi realizēt izaudzēto, jo cena eksporta tirgos ir augstāka nekā vietējā tirgū. Tagad gan jāpieņem lēmums, kādas auzu šķirnes turpmāk audzēt un kopīgu vienošanos kooperatīva biedriem grūti rast. Līdz šim saimniecībā “Ozoliņi ZL” audzēta un eksportēta vietējā šķirne ‘Laima’, taču tai nav augsta tilpummasa un galaprodukcijas iznākums, līdz ar to pamazām tiek pāriets uz pārbaudītām – Zviedrijas izcelsmes šķirni ‘Ivory’ un Vācijas izcelsmes ‘SW Kerstin’, kam ir labāka tilpummasa un ko izvēlējusies lielākā daļa Igaunijas audzētāju.
Z. Logins aicina arī citus zemniekus pievērsties bioloģisko auzu audzēšanai, kā arī aicina kooperatīva pulkā jaunus dalībniekus, lai palielinātu apjomus. Iespējams, tuvākajā laikā saimniecība varētu pievērsties arī bioloģisko zirņu un pupu audzēšanai. Arī šīm kultūrām būtu labs noiets ASV tirgū, taču tad jābūt lieliem apjomiem. Kooperatīva ietvaros plānots eksportēt arī bioloģiskos rudzus un citas kultūras, jo pieprasījums ir labs.
To, ka vajadzība pēc bioloģiskās produkcijas pasaulē aizvien pieaug, apliecina veiktie pētījumi. Kā rāda kampaņas “Bioloģiski” dati, Eiropā desmit gadu laikā bioloģiskās platības ir dubultojušās, pārsniedzot 10 miljonus ha. Pavisam ES ir vairāk nekā 186 tūkstoši bioloģisko saimniecību. Eiropā pat izveidojušies veseli bioloģiskie reģioni, kuros koncentrējušās daudzas bioloģiski sertificētas saimniecības – Zviedrijas dienvidos, Austrijā, centrālajā un austrumu Slovākijā, Brandenburgas reģionā Vācijā un citviet.
Lauku atbalsta dienesta dati liecina, ka bioloģiskās platības pieaug arī Latvijā. 2013. gadā Latvijā bioloģiski bija sertificēti 200 433 ha jeb 11% no visas Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes – tas ir piecas reizes vairāk nekā 2000. gadā.
Z. Logins priecājas, ka arī viņa tēva Voldemāra Logina saimniecība pārgājusi uz bioloģisko ražošanu. Tēvs saimniecību izveidojis vēl V. Breša laikos un pēc iestāšanās Eiropas Savienībā realizēti vairāki projekti, piesaistot ES finansējumu. Zigmārs Logins ir gandarīts, ka šāda iespēja bija, jo bez Eiropas naudas tik liela attīstība nebūtu iespējama. Arī šogad iegādāta jauna tehnika graudaugu novākšanai, sējmašīna, augsnes apstrādes tehnika. Zigmārs neslēpj, ka, tieši pateicoties tēvam, radās interese par saimniekošanu laukos. Ja pašam būtu viss jāveido no jauna, būtu sarežģīti.
Viņš pēc izglītības nav lauksaimnieks, beidzis RTU, taču šobrīd pilnībā pievērsies lauksaimnieciskajai ražošanai. Tieši ģimenes saimniecību viņš uzskata kā labāko modeli Latvijas laukos. “Tagad ielikts labs pamats un ir tik jāstrādā,” viņš piebilst, fonā skanot savu trīs mazo bērnu čalām.
