Latvijas augstskolas – izmēģinājuma poligons? 0
Vācu aģentūra, kas Latvijā pārraudzīs studiju virzienu akreditācijas procesu, līdz šim nav nodarbojusies ar sociālo un humanitāro zinātņu, kā arī doktora programmu akreditāciju.
Jau ziņojām, ka pagājušajā nedēļā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atklātā konkursā izraudzījās Vācijas augstākās izglītības akreditācijas aģentūru “ASIIN” kā organizāciju, kas Latvijā veiks studiju virzienu akreditāciju, atverot te savu filiāli, kas ar laiku pārtaps par šeit strādājošu studiju kvalitātes izvērtēšanas organizāciju. Liels konkurss, lai gūtu uzvaru, “ASIIN” gan nebija jāiztur. Pieteikušies bija vien divi pretendenti, un otrs neatbilda konkursa nolikumam.
Līdz ar to IZM neatlika nekas cits kā izvēlēties “ASIIN”, kuras nosaukums tulkojumā no vācu valodas nozīmē “Inženierzinātņu un informātikas studiju virzienu izvērtēšanas aģentūra”. Kopš 2002. gada aģentūra gan savu darbību paplašinājusi un vērtējusi arī dabaszinātņu, matemātikas un pedagoģijas studiju programmas. Būtiski arī, ka “ASIIN” vērtējusi tikai bakalaura un maģistra līmeņa studiju programmas, bet nekad doktora līmeņa studijas.
Tikai organizēs darbu
Sazinājos ar aģentūru, kas atrodas Vācijas pilsētā Diseldorfā, lūdzot atbildēt, vai tiešām tā ir gatava vērtēt arī studiju programmas doktorantūrā, kā arī sociālo un humanitāro jomu studiju programmas, kuru Latvijā ir visvairāk. Aģentūras pārstāve Iringa Vasere atbildēja, ka aģentūras pārstāvji Latviju apmeklēs vien šonedēļ un tikai pēc šīs vizītes būšot gatavi atbildēt uz manis uzdotajiem jautājumiem.
Tikmēr IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora pienākumu izpildītāja Inese Stūre uzskata, ka “ASIIN” līdz šim ierobežotā pieredze nebūs šķērslis, lai veiksmīgi darbotos visu jomu un līmeņu Latvijas studiju programmu akreditācijā.
“Piemēram, ja jāvērtē, vai studiju programma sasniegusi savu mērķi, tas jāveic vienādi gan sociālo, gan eksakto studiju jomā,” skaidro I. Stūre. Vispirms būs jāveic akreditācija izglītības, humanitāro zinātņu un mākslas, sociālo zinātņu, komerczinātņu un tiesību zinātņu virzienos. Lielākajā daļā no tiem aģentūra tātad pirmoreiz būs “ar pīpi uz jumta”.
Jāpiebilst, ka Latvijā netiks vērtēta katra studiju programma atsevišķi. Tiks vērtēti studiju virzieni.
I. Stūre skaidro, ka “ASIIN” Latvijā nevērtēs studiju programmas, bet tikai organizēs ekspertu – īsto vērtētāju – darbu. Eksperti savukārt būšot speciālisti attiecīgajos studiju virzienos, neietekmējami, kā arī tieši neieinteresēti vērtējamās augstskolas studiju virzienu pastāvēšanā. Arī ekspertus izvēlēsies ne jau “ASIIN”, bet gan īpaša akreditācijas komisija, kurā darbosies Augstākās izglītības padomes, Rektoru padomes, Latvijas Studentu apvienības, Darba devēju konfederācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, kā arī Rūpniecības un tirdzniecības kameras pārstāvji. Akreditācijas komisijas sastāvs jau apstiprināts ar Izglītības un zinātnes ministra rīkojumu. Būs gan nepieciešams vēl viens rīkojums par komisijas priekšsēdētāja maiņu. Šajā amatā bija apstiprināts Dmitrijs Kuļšs, kurš nesen pametis Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora amatu.
Kā komisija izvēlēsies ekspertus – vai būs kāds konkurss vai viņus uzaicinās veikt šo darbu – pagaidām nav skaidrs.
Vērtēšanas dati tomēr lietojami
I. Stūre arī atgādina, ka sākotnēji studiju virzienu akreditācija nebūs tipiska. Kā zināms, vasarā tika veikta apjomīga studiju virzienu vērtēšana un akreditācija tiks veikta, izmantojot vērtēšanā gūtos rezultātus. Tos gan izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis iepriekš saucis par neuzticamiem un, iespējams, pat viltotiem. Tagad noprotams, ka IZM vērtēšanā gūtos datus lielākoties tomēr uzskata par izmantojamiem. Tāpēc eksperti, visticamāk, šoreiz visu virzienu akreditācijai nemaz netiks pieaicināti. To, vai vēl nepieciešams ekspertu viedoklis vai arī pietiks ar izvērtējuma datiem, izlemšot “ASIIN”, teic I. Stūre, uzsverot, ka galavārds visos gadījumos tomēr būšot akreditācijas komisijai. Neliels studiju programmu skaits gan netika vērtēts virzienu izvērtēšanas laikā. Tās tad izvētīs eksperti.
Patlaban nav arī skaidrs, kas strādās Rīgā dibināmajā “ASIIN” filiālē – vai tie būs speciālisti, kuri strādājuši šajā aģentūrā Vācijā, vai arī darbā tiks pieņemti Latvijas speciālisti. I. Stūre teic, ka “tas ir vāciešu darba organizācijas jautājums”. Katrā ziņā no “ASIIN” tiekot sagaidīts krietns ieguldījums filiāles izveidē.
Turklāt Rīgā izveidotajai filiālei trīs gadu laikā jātiek reģistrētai Eiropas Kvalitātes nodrošināšanas reģistrā, kurā nav izdevies iekļūt līdz šim Latvijā strādājošajam Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram.
Studiju virzienu akreditācijai kopumā atvēlēti 151 000 latu, vācu aģentūra nesaņems vairāk kā 175 latus par vienas studiju programmas akreditāciju.
Līdz 1. martam “ASIIN” būtu jāpagūst noorganizēt studiju virzienu izvērtēšanu. I. Stūre atzīst, ka to noteiktajā termiņā būs grūti izdarīt. Taču studiju programmu iepriekšējo akreditācijas termiņu varot pagarināt, ja nebūs pagūts veikt jauno akreditāciju.
Katrā ziņā nebūšot tā, ka gaidāmajos augstskolu izlaidumos absolventi saņems diplomus par vairs neakreditētu studiju pro-grammu pabeigšanu. Taču iespējams, ka diplomos būšot norāde – iepriekšējā akreditācija pagarināta.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete gan atgādina, ka pagarināt akreditāciju var tikai Saeima, labojot Augstskolu likumu, taču atbilstošs likumprojekts no IZM nav saņemts. Viņa brīdina – programmas, kam beigusies akreditācija, vairs nedrīkst īstenot vispār.
Viedokļi
Kā vērtējat IZM lēmumu uzticēt studiju virzienu akreditāciju “ASIIN”?
Andris Kangro, Latvijas Universitātes studiju prorektors: “”ASIIN” pieredzes trūkums sociālo un humanitāro jomu studiju programmu vērtēšanā ir fakts, kam jāpievērš uzmanība. Tomēr ceru, ka IZM šo risku jau izvērtējusi un ka “ASIIN”, apzinoties šo pieredzes trūkumu, piesaistīs atbilstošus ekspertus. Esmu gan mazliet norūpējies par to, ka šī aģentūra faktiski akreditācijā iesaistās procesa vidū, kad studiju virzienu izvērtēšana jau notikusi un bijusi neviennozīmīgi vērtēta. Katrā ziņā “ASIIN” nostādīta sarežģītā situācijā, bet ceru, ka viss beigsies sekmīgi.”
Aleksandrs Naumovs, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors: “Tas ir pilnīgs nonsenss, ka izvēlēta šāda aģentūra, kas nepārvalda visu augstākās izglītības lauku! Ja aģentūra pati nebūs spējīgi lemt par lielu daļu studiju programmu, tad tā šajā ziņā būs politiski ietekmējama. Tas ir liels risks. IZM būtu jāatceļ konkursa rezultāti.”
Ina Druviete, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja: “Vai tiešām Latvija būs izmēģinājuma poligons, kur šī aģentūra pirmoreiz izmēģinās savas spējas humanitāro, sociālo jomu un doktora studiju vērtēšanā? Nav skaidrības arī, kāds būs IZM līgums ar šo aģentūru, kā tiks piesaistīti vietējie speciālisti. Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.”
