Latvijas atveseļošanos pēc pandēmijas kavē Krievijas karš 0
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tradicionālajā pusgada ziņojumā Eiropas Komisija norāda, ka pēc pandēmijas perioda Latvijā vērojama stabila atveseļošanās, ko tomēr iedragā Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītās ekonomiskās sekas.
Lai gan Covid-19 krīzes ietekme uz Latvijas ekonomiku bijusi mērenāka nekā vidēji ES, tās atveseļošanos īslaicīgi kavējuši zemi vakcinācijas rādītāji un nepieciešamība saglabāt ierobežojumus saimnieciskajai darbībai, secināts ziņojumā. Situācija kļuvusi cerīgāka 2022. gada sākumā, kad vakcinācijas rādītāji bija ievērojami uzlabojušies.
Latvija 2022. gada sākumā piedzīvoja stabilu izaugsmes tempu, un varēja gaidīt, ka patēriņa, investīciju un eksporta rādītāji būs labi. Tomēr, kā vērtē Eiropā, Krievijas iebrukums Ukrainā un no tā izrietošais preču, sevišķi enerģijas, cenu kāpums ir pasliktinājis atveseļošanās perspektīvas pēc pandēmijas.
Cenas vēl augs
Enerģijas cenu straujais pieaugums un piegādes ķēdes traucējumi izraisa augstu inflāciju, un EK prognozē, ka straujā enerģijas un pārtikas cenu pieauguma ietekmē inflācija 2022. gadā sasniegs 9,4%. Energoproduktu cenu pieauguma bremzēšanās pasaulē ar tam sekojošu cenu samazināšanos arī Latvijā tiek prognozēta 2023. gada pavasarī. Tomēr EK prognozē, ka līdz ar cenu pieaugumu citos segmentos, 2023. gadā inflācija būs vidēji 3,5%.
EK uzskata, ka Latvijā arī 2022. gadā turpināsies valsts atbalsts ekonomikai. Līdz ar to tiek sagaidīts, ka valdības budžeta deficīts, par spīti Covid-19 atbalsta pasākumu būtiskam samazinājumam, saglabāsies augsts – 7,2% no IKP.
2022. gada budžets ietver algu palielinājumu veselības aprūpes, izglītības un citiem publiskā sektora darbiniekiem. Tas ietver arī vairākus pagaidu pasākumus, piemēram, atbalstu enerģijas cenu kāpuma mazināšanai, energoapgādes drošības rezervju iegādi, kā arī lielākus izdevumus aizsardzībai un atbalstu cilvēkiem, kas bēg no Ukrainas. Tiek prognozēts, ka 2023. gadā deficīts samazināsies līdz 3% no IKP, jo paredzams, ka lielākā daļa 2022. gada izdevumu pasākumu beigsies līdz gada nogalei, ļaujot valsts parādam stabilizēties 46,5% apmērā no IKP.
Iegāž demogrāfija
Lai gan Latvijā ienākumu līmenis joprojām ir zemāks par ES vidējo rādītāju, Eiropā secina, ka mūsu valsts turpina stabilu kursu uz atšķirību izlīdzināšanos. Tomēr pastāv arī riski šāda kursa turpināšanai, un, Eiropas ieskatā, tie ir saistīti ar demogrāfiskajām problēmām, kas izraisa darbaspēka un prasmju trūkumu, iekšzemes tirgus sarukumu un infrastruktūras un sabiedrisko pakalpojumu izmaksu pieaugumu uz vienu iedzīvotāju.
“Demogrāfiskās problēmas, kas saistītas gan ar straujo novecošanos, gan ar kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanos, veido pamatu Latvijas galvenajām strukturālajām problēmām, piemēram, reģionālajām atšķirībām ienākumos un piekļuvē pakalpojumiem, pieticīgām investīcijām, t. sk. mājokļu jomā, un valsts pārvaldes zemajai efektivitātei,” vērtē EK.
EK arī secina, ka nelielais privātā sektora parāds daļēji atspoguļo pieticīgo kreditēšanas pieaugumu pēdējo desmit gadu laikā. Grūtības piekļūt kredītiem, ar kurām sevišķi saskaras mazie un vidējie uzņēmumi, rada bažas par investīciju ierobežošanu un līdz ar to par turpmāko produktivitātes pieaugumu.
Eiropas Komisija šonedēļ nāca klajā ar Eiropas semestra jeb pusgada pavasara paketi dalībvalstīm. Tā ietver arī ziņojumu par Latviju un Latvijai adresētajām rekomendācijām. Nākamajās nedēļās konkrētām valstīm adresētie ieteikumi tiks apspriesti padomes komitejās, un plānots, ka šī gada jūlijā tie tiks pieņemti Ekonomikas un finanšu padomē (ECOFIN).
Kā norādījis Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis: “Krievijas iebrukums Ukrainā neapšaubāmi ir nesis Eiropai ārkārtēju ekonomisko nenoteiktību. Tas ir izraisījis ievērojami augstākas enerģijas, izejvielu, preču un pārtikas cenas un kaitē gan patērētājiem, gan uzņēmumiem. Ar šo Eiropas pusgada pavasara paketi mēs vēlamies atbalstīt Eiropas ekonomikas atveseļošanos no pandēmijas un vienlaikus līdz 2030. gadam izbeigt mūsu stratēģisko atkarību no Krievijas enerģijas.”
Dažas no Eiropas Padomes rekomendācijām Latvijai 2022. un 2023. gadā:
Nodrošināt, ka 2023. gadā valsts izdevumu pieaugums atbilst neitrālai politikai, ņemot vērā to, ka turpinās atbalsta sniegšana pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī personām, kas bēg no Ukrainas.
Būt gatavai kārtējos izdevumus pielāgot mainīgajai situācijai.
Palielināt publiskās investīcijas, kas sekmēs zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību, tostarp izmantojot Atveseļošanās un noturības mehānismu un citus ES fondus.
Lai mazinātu nevienlīdzību, paplašināt īpašuma un kapitāla aplikšanu ar nodokļiem un stiprināt veselības aprūpes un sociālās aizsardzības adekvātumu.
Turpināt atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu, ievērojot Eiropas Padomes definētos atskaites punktus.
Uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izmantojot publiskās aizdevumu un garantiju shēmas, kas vērstas uz stratēģiski nozīmīgu investīciju atvieglošanu, jo īpaši zaļās pārkārtošanās un reģionālās attīstības jomā.
Samazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām un diversificēt fosilo degvielu importu, paātrinot atjaunīgo energoresursu apguvi, nodrošinot pietiekamas starpsavienojumu jaudas, diversificējot enerģijas piegādes un piegāžu maršrutus un ar vērienīgu energoefektivitātes pasākumu palīdzību samazinot kopējo enerģijas patēriņu.
