“Latvijas attīstībai” Rīgas mēra amatam nominē frakcijas vadītāju Zepu 0
“Latvijas attīstībai” (LA) Rīgas domes frakcija galvaspilsētas mēra amatam oficiāli nolēmusi nominēt frakcijas vadītāju Viesturu Zepu.
Līdz ar to mēra amatam izvirzīti divi kandidāti – Zeps un pašreizējais domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).
Zeps pauda viedokli, ka pašreizējie domē izveidojušies apstākļi, kad bijusī koalīcija “irst pa vīlēm”, dod opozīcijai iespēju pierādīt, ka tai ir spēks un enerģija pildīt tos solījumus, kuri pirms vēlēšanām tika doti vēlētājiem. “Mēs nevaram pasīvi gaidīt, kad līdzšinējā koalīcija ieviesīs veco kārtību. Opozīcija vienmēr ir spējusi mobilizēties uz svarīgiem lēmumiem, un mēs nevaram tagad gaidīt, ka rokās iekritīs “laimes lācis”, kurš visu izdarīs mūsu vietā,” sacīja deputāts.
Nākamnedēļ, pirmdien un otrdien, frakcija plāno tikties ar līdzšinējiem opozīcijas partneriem un tikai pēc tam, kad būs sapratuši viņu nostāju, lems, vai un ar ko tikties tālāk.
Vienlaikus Zeps sacīja, ka ar “Saskaņu” LA sadarboties neplāno nekādos apstākļos, jo partijas pozīcija vienmēr ir bijusi cīnīties ar “Saskaņu”, jo šī partija, pēc viņa domām, nerīkojas rīdzinieku interesēs, bet īsteno savu politiku. “Plus “Saskaņa” nepārtraukti provocē un māna opozīcijā esošos deputātus, solot šo to, kā rezultātā opozīcija tiek novājināta,” pauda deputāts.
Taujāts par iespējamo sadarbību ar deputātiem, kuri nesen tika izslēgti no “Saskaņas”, Zeps pagaidām bija izvairīgs.
Savukārt, taujāts par to, kā iedomājas darbu pēc kļūšanas par mēru, Zeps neslēpa, ka nodrošināt konstruktīvu pašvaldības darbu un lēmumu pieņemšanu nebūs viegli, taču visiem iesaistītajiem vajadzēs būt gataviem uz kompromisiem. “Arī opozīcijas kolēģiem būs jāiziet no tās čaulas, ka viņi ir opozīcija. Būs jāmeklē kompromisi,” teica politiķis.
Ievēlēšanas gadījumā Zeps sagatavojis arī virkni veicamo darbu. Proti, viņš iecerējis veikt “kapitālo remontu” visās domes kapitālsabiedrībās, pārskatot to saistības un attīstības projektu plānus. Tāpat kapitālsabiedrībās iecerēts veikt reorganizāciju pārvaldes struktūrās, kas tiktu īstenota, pamatojoties uz veiktajiem funkcionālā audita rezultātiem.
Zeps plāno pārskatīt arī Rīgas kopējo saistību portfeli, izvērtējot iespēju veikt pārkreditēšanu, tādējādi ietaupot budžeta līdzekļus, kurus būtu iespējams novirzīt, piemēram, bērnudārzu pieejamībai un infrastruktūras uzlabošanai. “Rīgas budžets ir miljardu liels, bet vēl 876 miljonu eiro apmērā ir mūsu saistības. Tas nozīmē, ka esam parādā vēl vienu savu budžetu,” sacīja deputāts.
Tāpat viņš plāno strādāt pie domes pārvaldības modeļa maiņas, lai pārtrauktu necaurspīdīgas iepirkumu procedūras, novērstu favorītismu un funkciju dublēšanos gan Rīgas pašvaldības departamentos, gan kapitālsabiedrībās.
Ievēlēšanas gadījumā Zeps cer īstenot arī plašāku sabiedrisko organizāciju iesaistīšanu Rīgai aktuālu lēmumu pieņemšanā, dodot iespēju sabiedriski aktīvām cilvēku grupām, kā arī apkaimju organizācijām aktīvāk un nozīmīgāk iesaistīties pilsētas veidošanas un attīstības procesā.
Vienlaikus plānots strādāt arī pie vides kvalitātes un vides pieejamības uzlabošanas, attīstot gājēju, velosipēdu, sabiedriskā transporta un automašīnu savstarpēji drošu un ērtu līdzāspastāvēšanu Rīgas ielās.
Vairums opozīcijas partiju līdz šim iestājās par domes ārkārtas vēlēšanām un savu mēru virzīt nevēlējās, taču aģentūrai LETA atzina, ka, ja LA nolems oficiāli virzīt savu kandidātu, viņu piedāvājums tiks uzklausīts un vērtēts.
Tikties ar LA iepriekš gatavību pauda arī “Neatkarīgo deputātu frakcija”, kurā apvienojušies no “Saskaņas” izslēgtie deputāti, kā arī deputātu bloks “Rīgai!”, kurā apvienojušies deputāti Oskars Putniņš, Imants Keišs un Druvis Kleins. Viņi gan norādījuši, ka opozīcijas virzītu mēru atbalstīs tikai tad, ja tas būs kopējs kandidāts.
Tikmēr “Gods kalpot Rīgai” norādījusi, ka citu frakciju virzītu mēru neatbalstīs, savukārt “Saskaņa” solījusi atbalstu paust Burovam.
Rīgas dome patlaban ir sašķelta astoņās frakcijās un strādā bez mēra.
Mēra krēsls ir vakants kopš 21.jūnija, kad uzticības balsojumu neizturēja Dainis Turlais (GKR), kurš amatā sabija nepilnu mēnesi.
Mēra ievēlēšanai nepieciešama 31 balss. “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” bloku veido 28 deputāti – 17 no “Saskaņas” un 11 no “Gods kalpot Rīgai”.
Opozīcija tikmēr palikusi 25 domnieku sastāvā – četri deputāti ir no partijas “Vienotība”, seši no “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, septiņi no Jaunās konservatīvās partijas un astoņi no “Latvijas attīstībai”.
Vēl četri no “Saskaņas” izslēgtie deputāti izveidojuši “Neatkarīgo deputāti frakciju”, bet vēl trīs citi deputāti – deputātu bloku “Rīgai!”.
