“Latvijas attīstībai” maina vadības modeli. Kādēļ šāds lēmums? 9
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdībā pārstāvētā “Latvijas attīstībai” sestdien, 15. maijā, partijas ārkārtas biedru sapulcē mainīja partijas vadības modeli, viena valdes priekšsēdētāja vietā ievēlot trīs līdzpriekšsēdētājus – Eiropas Parlamenta deputātu Ivaru Ijabu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu un Priekuļu novada domes priekšsēdētāju Elīnu Stapuloni.
Tas bija kongresa galvenais uzdevums. Taču jau sākumā tā vadītāja Baiba Bļodniece, kura kandidē Mārupes novada domes vēlēšanās, paziņoja, ka šis būs vēlēšanu kongress.
Tajā daudz tika demonstrēti reklāmas klipi, kā arī runātāji ik pa laikam atkārtoja, ka “Latvijas attīstībai” kandidē 27 pašvaldībās ar vairāk nekā 500 kandidātiem, kuru vidū ir desmit tagadējie pašvaldību vadītāji. Jāteic, ka tie gan iepriekš domēs ievēlēti no citām partijām.
Pēc bijušā partijas priekšsēdētāja, kādreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces atkāpšanās no amatiem valdībā un partijā priekšsēdētāja pienākumus pagājušā gada nogalē pārņēma EP deputāts I. Ijabs, bet tas bija pagaidu variants.
Jauno vadību partija izšķīrās izraudzīties pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā, lai pie reizes pastāstītu par startu vēlēšanās. Gandrīz visi runātāji par tām pauda tādu pārliecību, it kā jau daļa sarakstu līderu vadītu jaunos novadus. “Jo stiprāki mēs kļūsim, jo vairāk mums uzbruks,” paskaidroja Edgars Jaunups. Viņš aicināja ielāgot, ka “labs rezultāts pašvaldību vēlēšanās dos papildu pārliecību un priekšrocības nākamajās Saeimas vēlēšanās”.
Ar labu rezultātu viņš domājot vismaz 100 deputātu mandātu. E. Jaunups vēl piebilda, ka “Latvijas attīstībai” būs kā labais pūķis – ja vienu galvu nocērt, tad trīs uzaug vietā. Ar to šoreiz domāta trīs līdzpriekšsēdētāju ievēlēšana.
Par I. Ijabu nobalsoja 140 no 170 delegātiem, kas piedalījās balsošanā, par A. T. Plešu – 139, bet par E. Stapuloni – 111. Viņa arī ir vismazāk pazīstama. Taču, uzrunājot kongresu, E. Stapulone jūsmīgi solīja partijai dot savu enerģiju. Priekuļu novada domē E. Stapuloni ievēlēja no Latvijas Zemnieku savienības, kurai ir vairāki spēcīgi pašvaldību vadītāji topošajā Cēsu novadā.
Ar to arī iepriekš LZS biedri skaidroja E. Stapulones pāriešanu uz citu partiju, jo LZS nav varējusi viņai piedāvāt vietu saraksta pirmajā trijniekā. To savukārt varēja piedāvāt “Latvijas attīstībai”. Kongresā Artūrs Ancāns visiem līdzpriekšsēdētāja amata pretendentiem vaicāja, vai viņi ir gatavi kļūt par partijas premjera kandidātiem, kas ir daudzās valstīs pierasta prakse.
I. Ijabs izvairīgi sacīja, ka tas ne vienmēr tā notiek, jo valde var lemt arī par citu premjera kandidātu. E. Stapulone arī skaidri neatbildēja. Vienīgi A. T. Plešs apstiprināja, ka pieņemtu šādu izaicinājumu, piebilstot, ka “visam ir savs laiks”. J. Pūce debatēs A. T. Plešam prognozēja “spožu politisko nākotni”.
Jāatgādina, ka pirms 13. Saeimas vēlēšanām “Attīstībai/Par” premjera kandidāts bija tagadējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš no iespējas veidot valdību atteicās pēc tam, kad tas nebija izdevies Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un Aldim Gobzemam, kuru toreiz izvirzīja “KPV LV”.
Tikai pēc tam toreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nominēja tagadējo valdības vadītāju K. Kariņu. Nesen gan A. Pabrika kandidatūra kuluāru sarunās tika aktualizēta pēc vairākiem viņa kritiskajiem paziņojumiem par valdības darbu. Kongresā A. Pabriks sacīja: “Šī valdība balstās uz “Latvijas attīstībai” pleciem.
Mēs atbalstām premjeru Krišjāni Kariņu, bet, ja ir nepieciešams, neklusējam un norādām uz kļūdām. Mēs esam ne tikai stabilitātes partija, bet arī reformu partija.” Ar to vispirms viņš domāja J. Pūces īstenoto administratīvi teritoriālo reformu. A. Pabriks cer, ka agri vai vēlu J. Pūce atgriezīsies valdībā.
