“Latvijas attīstībai” ies pati savu ceļu 14
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc “Attīstībai/Par” neveiksmes Saeimas vēlēšanās partijas “Latvijas attīstībai” vadību sestdien kongresā tā delegāti uzticēja spēcīgākajiem partijas līderiem – aizejošās valdības aizsardzības ministram Artim Pabrikam, bijušajam Saeimas frakcijas vadītājam Jurim Pūcem un Eiropas Parlamenta deputātam Ivaram Ijabam.
“Es neredzu iespēju, ka mēs varētu vēl kandidēt kopā ar “Kustību Par”. Tas laiks ir beidzies. Mums jāatgriežas pie klasiskā liberālisma vērtībām,” kongresā sacīja viens no līdzpriekšsēdētājiem A. Pabriks. Līderu trijotne uzskata, ka nākotnē partijai ir jāmaina nosaukums, vizuālais tēls un jāmeklē jauni sabiedrotie, turpinot sadarbību ar partiju “Izaugsme”.
Ar “Kustību Par” kopīgi veidotā apvienība “Attīstībai/Par” turpinās pastāvēt juridiski, bet – ne vairs politiski. Tās saglabāšana, kā jau ziņots, ir priekšnoteikums valsts budžeta finansējuma saņemšanai, kas tiks dalīts starp līdzšinējiem partneriem. Kongresā uz diviem gadiem ievēlēja arī jaunu valdi, kurā pārsvarā būs reģionu pārstāvji – Mārupes novada deputāts Aivars Osītis, Artūrs Toms Plešs, kas vada pēdējās dienas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā, Cēsu novada deputāte Elīna Stapulone, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Gulbenes novada deputāts Normunds Mazūrs, Aizkraukles novada priekšsēdis Leons Līdums, Rīgas domes deputāts Viesturs Zeps un jauniešu nodaļas pārstāve Katrīna Ruzaiķe.
Pirmo reizi kopš partijas dibināšanas 2013. gada decembrī uz valdi nekandidēja Edgars Jaunups, kuram visus šos gadus ir bijusi liela ietekme partijā – arī kā vēlēšanu kampaņu organizētājam. Kongresā E. Jaunups uzsvēra: “Es nekur neaizeju un negatavojos pazust. Ir objektīvs pieprasījums pēc pārmaiņām, un būs mazāks spiediens no konkurentiem. Es redzu politisko nākotni mūsu partijai.”
Kariņu par vēlu sākuši kritizēt
Saeimas vēlēšanās par “Attīstībai/Par” nobalsoja 4,97% vēlētāju. Iekļūšanai Saeimā tai pietrūka 251 balss. “Tuvākos četrus gadus mēs būsim izraidīti tuksnesī,” sacīja I. Ijabs. Viņš atzina, ka ir bijušas arī reputācijas problēmas, kuru dēļ “tie, kas gribēja par mums balsot, nenobalsoja, jo oponenti prata šīs lietas izmantot pret mums”. J. Pūce aicināja partijas biedrus nesatraukties par to, ka reitings turpinās samazināties.
“Latvijas Reģionu apvienībai četrus gadus reitings bija ap 2%, bet tās vadītājs Edvards Smiltēns tagad ir Saeimas priekšsēdētājs un partija būs valdībā,” sacīja J. Pūce. Viņam ir iespaids, ka jaunā Krišjāņa Kariņa (“JV”) valdība negatavo lielas pārmaiņas. “Kariņš neplāno nekādas reformas, viņš nav uz reformām un rezultātu orientēts,” uzskata J. Pūce, būdams pārliecināts, ka pēc laika atkal būs pieprasījums pēc pārmaiņām un “Latvijas attīstībai” idejām. “Mēs samaksājām par to, ka atbalstījām Kariņu un “Vienotību”, bet nesaņēmām nekādu pateicību. Viņi bija tie labie, bet mēs tie sliktie,” teica A. Pabriks.
Jāatceras, ka viņš vairākkārt bija kritizējis K. Kariņu, jo īpaši – pirms Saeimas vēlēšanām, kas pēc “Kustības Par” pasūtījuma veiktajā pētījumā bija minēts kā viens no iemesliem atbalsta zaudēšanā. Pēc E. Jaunupa domām, “AP” bija jāuzrunā vēlētājs, kas nav apmierināts ar valdību, bet “Kariņu vajadzēja sākt kritizēt daudz agrāk, jo viņš nevelk”. E. Jaunups arī teica: “Mums uzbruka vairāk nekā jebkuram citam. Vājos nesit, uzbrūk stiprajiem, bet mēs netikām galā ar šiem uzbrukumiem.”
Kļūdaina piekāpšanās “Kustībai Par”
Partijas līdzpriekšsēdētāji jautājumu un atbilžu sesijā atzina, ka neliela daļa partijas vēlētāju aizgāja pie “Progresīvajiem”, vēl viena daļa – pie “Jaunās Vienotības”. Taču reģionos “AP” vēlētājus paņēma arī “Apvienotais saraksts”, uzskata J. Pūce. A. Pabriks teica: “”Vienotība” ir sasniegusi savu augstāko punktu. Viņiem vairs nebūs tādu darba darītāju, kādi bijām mēs. Tagad tai būs sarežģītāki partneri. Taču mums nav jāpārdod sava dvēsele, lai izpatiktu citu partiju vēlētājiem. Mums ir savs vēlētājs.”
Līderi uzskata, ka kampaņas liela kļūda bija piekāpšanās “Kustības Par” vēlmei starp partijām dalīt vēlēšanu apgabalus, jo redzams, ka Vidzemē, kur sarakstu veidoja “Latvijas attīstībai”, par apvienību nobalsoja 7,41%, bet “Kustības Par” veidotais saraksts Kurzemē ieguva 3,06% balsu.
Uzticības krīze starp abām partijām iestājās jau senāk, tāpēc 2021. gada jūnijā pašvaldību vēlēšanās tās startēja atsevišķi. Līdzīgi secinājumi par savstarpējās uzticības zaudēšanu nedēļu agrāk izskanēja arī “Kustības Par” kongresā, bet tajā pieminētās kļūdas – piemēram, azartspēļu biznesa lobēšana – aizvadītajā sestdienā atzina tikai I. Ijabs.
Pārējie vadošie politiķi – arī A. T. Plešs – daudz runāja par paveiktajiem darbiem, kurus bez “Latvijas attīstībai” K. Kariņa pirmā valdība nebūtu paveikusi. Spējā īstenot drosmīgas pārmaiņas partijas vadība arī redz savu spēku, kas ļaujot cerīgi raudzīties uz iespēju atgriezties pie varas. Lai to izdarītu, esot arī jāatjauno programma ar jaunām idejām un jāpiesaista jauni biedri.
