Valdis Keris
Valdis Keris
Foto – Karīna Miezāja

Ceturtā dīvainība 8

Tagad par trīspusējo sadarbību. Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) Latvijā tika izveidota 1999. gadā saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas konvenciju. Padomi veido valdības, darba devēju un arodbiedrību pārstāvji. NTSP laika periodā no 2009. līdz 2010. gadam trīs reizes (15.04.2009., 12.08.2009. un 1.04.2010.) aicināja valdību attīstīt veselības aprūpes cilvēkresursus un palielināt izdevumus veselības aprūpei. Valdība atbildēja ar to, ka samazināja izdevumus veselības aprūpei par aptuveni 80 miljoniem latu un mediķu vidējo darba samaksu – par 20%. Interesanti, ka tolaik Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieks bija LĀB prezidents Pēteris Apinis. Jautājums Pēterim Apinim: kādus padomus par veselības aprūpes finansējumu un mediķu algām viņš deva Valdim Dombrovskim, lai nepieļautu neattaisnotos griezienus veselības aprūpei?

P. Apinis: “Otrs jautājums būtu, kā ietekmēt valdību, lai ārstu un medicīnas māsu algas būtu lielākas, sociālie apstākļi labāki, darba līgumi godīgi, lai medicīnas darbiniekiem nebūtu jāstrādā vidēji 1,75 slodzes, ko citām profesijām Darba likums aizliedz? Kā piespiest valdību kaut nedaudz vairāk naudas tērēt veselības aprūpei?”

Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
TV24
Laiks uzzināt atbildi uz šo visiem interesējošo jautājumu! Cik vidēji pelna “Bolt Food” kurjers? 8
Lasīt citas ziņas

Dīvaini, ka LĀB “ne mazus līdzekļus tērē juristu atalgošanai”, bet LĀB prezidents viņu zināšanas neizmanto. Ja izmantotu, tad zinātu, ka par negodīgu darba līgumu neatbild valdība, bet gan darba devējs, kuru var ietekmēt ar konkrētiem līdzekļiem. Piemēram, vēršoties Valsts darba inspekcijā. Zinātu arī to, ka mediķi var brīvi izvēlēties strādāt normālo darba laiku (40 stundas nedēļā; t.s. vienu slodzi) vai arī vairāk. Obligāts priekšnoteikums otrajā gadījumā ir rakstiska vienošanās ar darba devēju, kas ir spēkā ne ilgāk kā četrus mēnešus un kas atļauj papildus strādāt ne vairāk kā 20 stundas nedēļā, tātad – ne vairāk kā 1,5 slodzes. Ārstniecības personu aizliegts sodīt, ja šī persona nepiekrīt pagarināta darba laika noteikšanai (Ārstniecības likuma 53.1 pants). Ar kādiem datiem (konkrētas atsauces!) LĀB prezidents pamato apgalvojumu, ka Latvijā medicīnas darbinieka vidējais darba apjoms ir 1,75 slodzes? SKDS aptauja liecina, ka vidēji viens Latvijas ārsts gūst ienākumus no ārstnieciskās darbības 1,73 darbavietās, taču darba slodze un darbavieta nav viens un tas pats. Pārmērības nav ieteicamas, taču strādāt pie vairākiem darba devējiem Darba likums atļauj ikvienam, ja vien darba līgumā nav paredzēts citādi (91. pants).

Piektā dīvainība

Noslēgumam LĀB prezidents sagatavojis ērtu recepti: “Latvijas likumdošana paredz, ka par ārstu algām jācīnās arodbiedrībai ar streikiem, piketiem, sanāksmēm un vēstulēm. Arodbiedrības rokās Latvijas likumi devuši visas rīcības formas, tostarp trīspusējās sadarbības līgumu ar valdību un darba devējiem. Ja arodbiedrība cels barikādes, domāju, ka Latvijas Ārstu biedrības valde ies uz tām stāvēt.” Patiesību sakot, vesels dīvainību kamols. Lūkosim to atšķetināt.

CITI ŠOBRĪD LASA
Sāksim ar likumdošanu. Arodbiedrību likums noteic, ka arodbiedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai pārstāvētu un aizstāvētu strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses. Veidu, kā arodbiedrības aizstāv strādājošo intereses, nosaka arodbiedrību statūti. Savukārt Biedrību un nodibinājumu likums paredz, ka biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi. Pat tādu protesta akciju kā streiks drīkst organizēt ne tikai arodbiedrība – Streiku likums šādas tiesības paredz arī attiecīgā uzņēmuma darbinieku kopsapulcei vai darbinieku pilnvaroto pārstāvju sapulcei (12. pants). Ne katrā ārstniecības iestādē ir arodorganizācija, taču gandrīz visās ir ārsti. Tātad tikmēr, kamēr LĀB statūtu 2.1. punktā ir paredzēta ārstu profesionālo, ekonomisko un tiesisko interešu aizstāvība, mērķa sasniegšanai LĀB ir tiesīga organizēt visdažādākās protesta akcijas. Kāpēc LĀB prezidents mēģina radīt maldinošu iespaidu, ka tā ir ekskluzīva arodbiedrību kompetence?
Tagad par trīspusējo sadarbību. Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) Latvijā tika izveidota 1999. gadā saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas konvenciju. Padomi veido valdības, darba devēju un arodbiedrību pārstāvji. NTSP laika periodā no 2009. līdz 2010. gadam trīs reizes (15.04.2009., 12.08.2009. un 1.04.2010.) aicināja valdību attīstīt veselības aprūpes cilvēkresursus un palielināt izdevumus veselības aprūpei. Valdība atbildēja ar to, ka samazināja izdevumus veselības aprūpei par aptuveni 80 miljoniem latu un mediķu vidējo darba samaksu – par 20%. Interesanti, ka tolaik Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieks bija LĀB prezidents Pēteris Apinis. Jautājums Pēterim Apinim: kādus padomus par veselības aprūpes finansējumu un mediķu algām viņš deva Valdim Dombrovskim, lai nepieļautu neattaisnotos griezienus veselības aprūpei?
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.