Trešā dīvainība 8
Turpinājumā nākotne skaidrojas: “Tātad – Latvijas Ārstu biedrība arī turpmāk ne mazus līdzekļus tērēs juristu atalgošanai, lai spētu mainīt likumdošanu un visos normatīvajos aktos iestrādāt tās normas, kas aizstāvētu ārstu profesionālās, ekonomiskās un tiesiskās intereses. Lāgā neticu iespējai, ka šādus mērķus var sasniegt, rakstot un masveidīgi parakstot vēstules Ministru prezidentam par ministru, Eiropas Komisijai par Ministru prezidentu, Eiropas Pacientu ombudam par Eiropas Komisiju.”
Visu pēc kārtas! Konferencē prezidenta atskaites ziņojumā izpalika stāsts par ārstiem vajadzīgām normām, kas pēc LĀB iniciatīvas pēdējos gados ir iestrādātas normatīvajos aktos, tāpēc to gribētos uzzināt vispirms. Runājot par arodbiedrību ieguldījumu, pirmkārt, 2012. gadā Saeima izskatīja likumprojektu, kas paredzēja darbiniekam par dežūru maksāt mazāk (tikai par dežūras laikā padarīto). Arodbiedrības pret to kategoriski iebilda, tāpēc Darba likuma 62. pantā tika nostiprinātas darbinieku tiesības saņemt laika algu atbilstoši darba vietā pavadītajam laikam neatkarīgi no darba apjoma. Otrkārt, Ministru kabineta (MK) noteikumi par ārstniecības personu sertifikācijas kārtību (apstiprināti 18.12.2012.) paredz, ka ārstniecības personai sertifikātu var anulēt par būtiskiem (sākotnējā noteikumu redakcijā šī vārda nebija) profesionālās darbības pārkāpumiem. Treškārt, MK noteikumos par ārstniecības riska fonda darbību tika iekļauta norma, ka pacients var saņemt atteikumu viņam atlīdzināt ārstniecības procesā radītu veselības traucējumu, ja anatomisks bojājums vai funkciju traucējums nav radies ārstniecības personas neprofesionālas rīcības dēļ. Ceturtkārt, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 1452 (10.12.2013.) medicīniskajā dokumentācijā ārstniecības personu personas kods tiek aizstāts ar identifikācijas numuru. Piektkārt, Saeima 2014. gada 2. oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz izdienas pensijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.
Par vēstulēm. Protams, izmaiņas tiesību aktos parasti veido, rakstot ierosinājumus un atzinumus, aizstāvot viedokli darba grupās, starpministriju sanāksmēs un Saeimas komisijās. Taču reizēm tieši vēstule Ministru prezidentam izšķir rezultātu. Kā piemēru var minēt LVSADA vēstules Ministru prezidentam (13.11.2012. un 29.07.2013.) par mediķu personas koda nepamatotu publiskošanu, kas palīdzēja atrisināt jautājumu jau 2013. gadā. Kāpēc LĀB prezidents juristu algošanu (lai sagatavotu viedokli) pretnostata vēstuļu rakstīšanai jeb atklātai viedokļa paušanai?
