Latvijas ārstiem no zāļu ražotājiem – 3 miljoni 0
3 107 248 eiro – šāda ir kopējā summa, ko Latvijā pārstāvētās globālās un arī vietējās farmācijas kompānijas pērn oficiāli iztērējušas, lai sniegtu “atbalstu” Latvijas ārstiem. Salīdzinājumā ar gadu iepriekš šis pretrunīgi vērtētais finansējums palielinājies vēl par ceturtdaļmiljonu eiro.
Šis ir jau otrais gads, kad saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem visām Latvijā strādājošām farmācijas kompānijām Veselības inspekcijā jāiesniedz dati par pērn sniegto finansiālo un nefinansiālo atbalstu veselības aprūpes organizācijām, biedrībām, nodibinājumiem, un inspekcijai šī informācija jāpublisko.
Šis atbalsts vēl joprojām tiek vērtēts neviennozīmīgi un pat pretrunīgi: no vienas puses, šādā veidā farmācijas kompānijas atbalsta ārstu tālākizglītošanos, ko viņu darbavietas un viņi paši nespēj pietiekami finansēt, bet no otras – var uzskatīt, ka notiek slēpta ārstu piekukuļošana, netieši mudinot turpmākajā darbībā izvēlēties tieši labvēļu produkciju.
Viens ir skaidrs – arī pagājušogad gan privātās, gan valsts veselības aprūpes struktūras, gan arī mediķu organizācijas ir masveidā vērsušās pie farmācijas kompānijām ar dažādu aktivitāšu apmaksas lūgumiem, kuri arī apmierināti krietni apjomīgāk nekā pērn, kad kopējais oficiālais atbalsts pārsniedza 2,85 miljonus eiro.
“Atbalstīts pēc RAKUS kardioloģijas nodaļas lūguma”, “Atbalstīts pēc ārstu prakses lūguma”, “Atbalstīts pēc Stradiņa KUS Diagnostiskās radioloģijas institūta lūguma”, “Atbalstīts pēc Kardiologu biedrības valdes lūguma”, “Atbalstīts pēc Anesteziologu un reanimatologu asociācijas lūguma”, šie ir tikai daži no tūkstošiem tipisku formulējumu farmācijas kompāniju atskaitēs.
