Latvijas armijā vismazāk karavīru no Latgales 6
Neskatoties uz šogad vērojamo pieaugumu, vismazāk karavīru pēdējos sešos gados nākuši no Latgales reģiona.
Aizsardzības ministrijas izveidotais portāls “sargs.lv”, atsaucoties uz Rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieka Riharda Rozenbauma teikto, norāda, ka ar nolūku efektīvāk plānot rekrutēšanas pasākumus, centrs analizējis pēdējos sešos gados profesionālajā dienestā pieņemto karavīru datus, tostarp arī datus par viņu deklarētajām dzīvesvietām.
Analizējot datus par vairāk nekā 1700 dienestā pieņemtajiem, noskaidrotas arī proporcijas starp Latvijas reģioniem, kas centram ļauj apzināt reģionus, kuros nepieciešama plašāka informācijas sniegšana par dienesta iespējām bruņotajos spēkos.
40% kandidātu, kuri dienestu sākuši pēdējos sešos gados, ir nākuši no Rīgas reģiona. Savukārt zemāko procentuālo īpatsvaru uzrāda Latgales reģions – 11% kandidātu deklarēti tajā ietilpstošajos novados vai pilsētās, norādījis Rozenbaums, piebilstot, kā šāda analīze veikta arī atsevišķi par katru gadu, kas parāda tendences ilgākā – sešu gadu – periodā.
Viņš norādīja, ka Rīgas reģiona dominance laika gaitā nedaudz samazinājusies – 2010.gadā kandidāti no šī reģiona veidoja 49%, bet 2016.gadā – 42%. Pretēji noticis ar Latgales reģionu – vērojams pieaugums no 7% 2010.gadā līdz 12% 2016.gada pirmajos sešos mēnešos.
Iegūto datu objektīvākai izvērtēšanai izmantoti arī demogrāfiskie rādītāji jeb iedzīvotāju skaits katrā no reģioniem un novadiem, kas ļauj vērtēt patieso iedzīvotāju atdevi, norādīja Rekrutēšanas un atlases centra pārstāvis. Šāda analīze parādot atšķirīgu situāciju, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2015.gadu liecina, ka Rīgas reģionā deklarēts 51% valsts iedzīvotāju, tomēr dienestu sākušo daļa no šī reģiona ir 40%.
Rozenbaums atzina, ka pozitīvu vērtējumu uzrāda Kurzemes, Zemgales un Vidzemes reģioni, kuros dienestu sākušo proporcija pārsniedz reālo iedzīvotāju proporciju no kopējā valsts iedzīvotāju skaita, piemēram, Kurzemes reģionā dzīvo 13% visas valsts iedzīvotāju, bet tajā pašā laikā no šī reģiona nāk 18% karavīru, kuri dienestu bruņotajos spēkos sāka pēdējos sešos gados.
Analīze liecinot, ka deviņas lielākās Latvijas pilsētas ir mājvieta 33% pēdējos sešos gados dienestu sākušajiem karavīriem, bet no pārējiem Latvijas novadiem nākuši 67% karavīru. Tomēr jāņem vērā Latvijas demogrāfiskās tendences, piemēram, iedzīvotāju skaita koncentrēšanos lielākajās pilsētās un to tuvumā, lauku teritoriju apdzīvotības līmeņa samazināšanos un citas, norādīja Rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieks.
Pozitīva tendence un augstāki rādītāji vērojami reģionos, kuros atrodas kāda no bruņoto spēku vienībām, piemēram, Lielvārdē un tās apkārtnē, Alūksnē un tai tuvējos novados, tāpat arī Kurzemē – Liepājas apkārtnē.
Jau ziņots, ka šā gada sākumā rekrutēšanas veikšanai bruņotajos spēkos tika atjaunots Rekrutēšanas un atlases centrs, kuru kandidātu piesaistīšanai dienestam bruņotajos spēkos atbalsta ne tikai regulāro spēku, bet arī Zemessardzes vienības, līdz ar to kandidāts rekrutēšanas procesu var sākt ne tikai Rekrutēšanas un atlases centrā Rīgā, bet arī savai dzīvesvietai tuvākajā bruņoto spēku vienībā.
Šogad bruņotie spēki profesionālajā dienestā pieņems 700 karavīrus. Šogad saņemtas teju 1200 pieteikuma anketas un profesionālajā dienestā un studijām aizsardzības akadēmijā jau pieņemti vairāk nekā 500 karavīri.
