Latvijas apdraudējums Drošības policijas vērtējumā 0
Latvijā Drošības policija (DP) publicējusi ziņojumu, kurā analizētas Krievijas tautiešu politikas izpausmes Latvijā, norādot, ka nereti tās nonākušas pretrunā ar Latvijas nacionālajām drošības interesēm.
Lielākā daļa no ziņojumā minētajiem piemēriem ir zināmi un “Latvijas Avīzē” jau agrāk plaši aprakstīti: krievu valodas referendums, parakstu vākšana par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, nepilsoņu parlamenta izveide, Latgales autonomijas idejas aktualizēšana, kā arī centieni graut Latvijas starptautisko tēlu, apsūdzot to nacisma atdzimšanā. DP norāda, ka Nepilsoņu kongresā iesaistījušās iepriekš ar krievu valodas referendumu saistītās personas, kas “nozīmē, ka vienkopus tiek mobilizēti aktīvisti, kuri pierādījuši sevi, organizējot un vadot konkrētas kampaņas, kas veicināja etnisko un ideoloģisko spriedzi sabiedrībā”.
Tiek prognozēts, ka Nepilsoņu kongress izplatīs informāciju par “plašiem cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā ar mērķi panākt starptautisko organizāciju iesaistīšanos šajā jautājumā”.
Ziņojumā skaidrots, ka Krievijas tautiešu politika tiek finansēta caur dažādiem fondiem, kuri tiek izmantoti politisku mērķu īstenošanai. Šī nauda dažādu Latvijas krievu organizāciju starpā rada konkurenci, un tieši materiālais labums šo organizāciju aktīvistiem ir viens no iemesliem iesaistīties tautiešu politikā.
Īpašo “kadru” nometnes
Kā svaiga tendence iezīmētas nometnes jauniešiem Krievijā, kurās tiekot stāstīts par Krievijas vēsturi un notiek arī militāra stila paraugdemonstrējumi. DP ieskatā šādas nometnes uz Latvijas jauniešiem atstājot psiholoģisku un emocionālu iespaidu, viņiem nostiprinās atšķirīga vērtību sistēma un pasaules uzskats. Nometnēm tiekot izvēlēti spējīgākie jaunieši ar cerību, ka nākotnē viņi ieņems augstus amatus un varēs īstenot Krievijas politiku. Tāpat minēts, ka par ārvalstu studentiem Krievijas augstskolās interesi izrādot Krievijas drošības dienesti, un tas attiecas arī uz Latvijas jauniešiem.
Ziņojumā pieminēts arī mediju kluba “Formāts A3” un tā aicināto Krievijas pārstāvju vizītes Latvijā, uz ko jau vairākas reizes vērsusi uzmanību arī “LA”. Atgādināšu, ka bieži vien šajos pasākumos “eksperti” apraudājuši PSRS sabrukumu, attaisnojuši deportācijas un nolieguši Latvijas okupāciju, taču nereti aicināti arī kultūras darbinieki.
DP pamanījusi, ka pasākumus, kuros uzstājas šie “eksperti”, apmeklē tautiešu politikas aktīvisti, taču uz tiem ieradušās arī atsevišķas sabiedrībā pazīstamas valsts amatpersonas. Kā zināms, biežs šo pasākumu viesis, vēl amatā esot, bija iepriekšējā valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Ziņojumā saistībā ar kreisi radikālām organizācijām pieminēta Lindermana partija “Par dzimto valodu”, minēts, ka par partijas programmas sastāvdaļu kļuvusi radikālu un galēju ideju virzīšana sabiedrībā, no kurām redzamākā ir Latgales autonomijas ideja. Norādīts, ka pret partijas līderi Lindermanu sākts kriminālprocess par Latvijas teritoriālās vienotības graušanu.
Terorisma draudi – zemi
Ziņojumā aplūkoti jautājumi par naida noziegumiem, kas Latvijā izpaužas kā naida runa internetā par kādu tautību, rasi vai nacionalitāti, izsakot netiešus draudus. DP secinājusi, ka komentāru autori visbiežāk ir jauni vīrieši, kuri nepārstāv radikāli un ekstrēmistiski orientētas organizācijas. Lielākā agresija interneta komentāros esot novērota saistībā ar jūtīgām sociālpolitiskām tēmām – pilsonības, naturalizācijas un valodas jautājumiem, Otrā pasaules kara vēsturi, minoritāšu tiesībām u. c.
DP veikusi analīzi par terorisma draudiem Latvijā, kurus iestāde vērtē kā samērā zemus, un nav pazīmju, kas liecinātu par iespējamām būtiskām pārmaiņām nākotnē.
Tomēr tiek atzīmēts, ka pērn Latvijā viesojušies pretrunīgi vērtētās islāmistu organizācijas “Tabligh Jamaat” misionāri un viņu turpmākās vizītes Latvijā nākotnē var kļūt par vienu no galvenajiem radikalizācijas un neiecietības draudu faktoriem.
DP vērtējumā, pasliktinoties drošības situācijai terorisma riska reģionos, īpaši Sīrijā, palielinās ar terorismu saistītu personu ieceļošanas iespēja Latvijā.
Ziņojumā beigās DP atskaitās, ka tā pērn sākusi 58 kriminālprocesus, kā arī trīs kriminālprocesi izmeklēšanas veikšanai saņemti no citām iestādēm.
