Latvijas akvareļu mākslas zieds “Arsenālā” 0
Piektdien, 25. septembrī, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) zālē “Arsenāls” durvis vērs vērienīgumā un nozīmībā unikāla izstāde “Akvarelis Latvijā. 19. – 21. gadsimts”.
Aptverot veselus trīs gadsimtus Latvijas mākslas vēsturē, tā iezīmēs Latvijas akvareļtehnikas daudzveidīgo lietojumu vēsturiskā, mitoloģiskā un sadzīves žanra, portreta, akta, ainavas un klusās dabas kompozīcijās, kā arī grāmatu ilustrācijās un teātra kostīmu skicēs. Izstādes publicitātei trāpīgi izvēlēts Kurta Fridrihsona reiz teiktais: “Nejaušība ir akvareļtehnikas iezīme. Bet nejaušības organizēt dzīvē ir tas pats, kas uzgleznot labu akvareli.”
Patiešām plašajā darbu klāstā varēs apbrīnot latviešu akvareļa glezniecības šedevrus – sākot ar nezināma autora 19. gadsimtā iemūžinātu maijpuķīti un beidzot ar mūsdienu mākslinieku Kristapa Ģelža, Ievas Jurjānes, Kristiana Brektes un Helēnas Heinrihsones darbiem. Ekspozīcijā varēs apbrīnot aizpagājušā gadsimta baltvācu meistaru Johana Kristofa Broces, Kārļa Ludviga Zēbodes, Jūliusa Dēringa un citu veikumu. Un, protams, Kārļa Hūna ikonisko gleznu “Bērtuļa nakts priekšvakarā”, kuru apbrīnojam atceros sevi jau agrā bērnībā.
Izstādē savām acīm varēs skatīt akvareļus, kas ataino latviešu nacionālās skolas veidošanos 19. gadsimta beigās. 1891. gadā Pēterburgā dibinātā latviešu mākslinieku pulciņa “Rūķis” biedri (Ādams Alksnis, Janis Rozentāls, Johans Valters, Vilhelms Purvītis) 1896. gadā, darinot albumu “Ainas no latviešu tautas dzīves”, sāka mērķtiecīgi apgūt akvareļglezniecības tehniku. Unikālais eksponāts (latviešu biedrību pasūtījums dāvanai Krievijas caram Nikolajam II) izstādē visā pilnībā būs aplūkojams pirmo reizi. Tāpat ekspozīcijā būs pārstāvēti Pirmā pasaules kara laika latviešu modernisti Jāzeps Grosvalds, Jēkabs Kazaks, Niklāvs Strunke, Ansis Cīrulis, 20. un 30. gadu stilistiskās tendences (Aleksandra Beļcova, Niklāvs Strunke, Jānis Tīdemanis, Kārlis Padegs), padomju posma spožie akvarelisti (Jānis Liepiņš, Uga Skulme, Bruno Jaunzems, Arnolds Dimiņš, Alfejs Bromults, Kurts Fridrihsons, Kārlis Sūniņš, Egons Cēsnieks, Nikolajs Petraškevičs, Eduards Jurķelis, Laimdonis Grasmanis, Jānis Brekte un daudzi citi). Un atkal kāds citāts no izstādes pieteikuma. “Raksturojot šo periodu, Henrihs Vorkals teicis: “Akvareļglezniecība bija svaigs gaiss glezniecībā, tā atmodināja glezniecību.””
Apjomīgā un nozīmīgā projekta vadītāja ir LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas “Arsenāls” vadītāja Elita Ansone un kuratori Marita Bērziņa, Eduards Dorofejevs, Valda Knāviņa, Inta Pujāte.
Liekas pašsaprotami, ka šai izrādei jākļūst par galamērķi visiem, kas interesējas par latviešu mākslas vēstures pagriezieniem, bet it sevišķi skolu jaunatnei, kas stundās apgūst kultūras vēsturi. Tāpēc apsveicami, ka klajā nāks arī katalogs un izstādi papildinās plaša pasākumu programma – tikšanās un sarunas ar nozares speciālistiem, māksliniekiem, ekskursijas, radošās nodarbības u. c. Izstāde būs apskatāma līdz 13. decembrim.
