Latvijas 9 no 10 mācību telpām gaisa kvalitāte ir tik slikta, ka vairākas reizes pārsniedz PVO ieteikumus 17
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas deviņās no desmit mācību telpām gaisa kvalitāte ir tik slikta, ka vairākas reizes pārsniedz Pasaules veselības organizācijas (PVO) ieteikumus par CO2 koncentrāciju gaisā. Nav noslēpums, ka zemas gaisa kvalitātes mācību telpās skolēniem ir grūti koncentrēties un mācīties. Turklāt pierādīts, ka telpās ar nepieelpotu gaisu ir arī daudzkārt mazāki riski inficēties ar kādu vīrusu, t.sk. ar Covid-19 izraisītāju.
Par modes kliedzienu jau vairāk nekā gadu kļuvis dažādu iekārtu un mērierīču ražotāja “SAF Tehnika” radītais bezvadu iekštelpu gaisa kvalitātes mērītājs “Aranet4”. Jāatzīst, ka konceptuāli mūsu inženieriem izdevies radīt ļoti kompaktu, pievilcīgu un labi saprotamu iekārtu, kuru var lietot jebkur – tā kā ierīce darbojas ar baterijām, to var mierīgi ielikt kabatā un mērīt gaisa kvalitāti gan mājās, gan mašīnā, gan sabiedriskajā transportā u.c.
Ar baterijām darbināmais sensors spēj mērīt CO2 apjomu, temperatūru, relatīvo mitrumu un atmosfēras spiedienu, ko viegli attēlo īpašā “e-ink” ekrānā. Ražotājs norāda, ka ekrāns ir energoefektīvs, nodrošinot to, ka divas AA baterijas ierīci darbinās gandrīz četrus gadus. Viens no ierīces efektīvākajiem un veiksmīgākajiem risinājumiem ir ekrānā attēlotie krāsu indikatori, kuri darbojas pēc luksofora metodes – sarkana krāsa nozīmē ļoti zemu gaisa kvalitāti (virs 1400 ppm), dzeltena – sliktu (1000–1400 ppm), bet zaļa (līdz 1000 ppm) – labu gaisa kvalitāti. Ja CO2 koncentrācija gaisā nokrītas zem 1400 ppm (daļiņas no miljona), tad ierīce par to ziņo arī ar skaņas signālu.
Ilgstoši “Aranet4” kritizēja par mobilās lietotnes neesamību, bet nu jau kādu laiku ierīces īpašnieki savos viedtālruņos (ierīces savā starpā savienojas, izmantojot “Bluetooth”) var sekot līdzi “Aranet4” mērījumiem, tostarp piekļūt pēdējo septiņu dienu datiem, kā arī attālināti mainīt ierīces uzstādījumus.
Otra kritizētā “Aranet4” iezīme ir cena. Ierīce maksā 199 eiro, un lielā pieprasījuma dēļ to var nākties gaidīt diezgan ilgi. Nevarētu teikt, ka ierīcei nav alternatīvu. Tāda ir, piemēram, “Netatmo” meteoroloģisko novērojumu stacija, kuru daudzi uzskata par veiksmīgāku pirkumu, vērtējot to pēc t.s. “cena pret veiktspēju”. “Netatmo”, piemēram, “LMT” internetveikalā maksā 149 eiro.
Ievērojami atšķiras ierīču dizaini. Pirmkārt, “Netatmo” komplektā ir divas ierīces, un tikai viena no tām ir bezvadu, kuru darbina četras AAA baterijas. Tā ir jānovieto ārpus mājas. Savukārt istabā esošā jāpieslēdz pie elektrības. Abas ierīces savā starpā un tālāk ar mobilo lietotni sazinās, izmantojot “Wi-Fi” signālu. Kas tomēr, manuprāt, ir labāks risinājums par “Bluetooth”, jo ļauj saglabāt tālruņa savienojamību ar ierīcēm jebkurā vietā pasaulē.
Jāuzsver, ka “Netatmo” bez mobilās lietotnes būtībā zaudē gandrīz visas savas funkcijas, jo atšķirībā no “Aranet4” šai ierīcei nav fiziska ekrāna – visa informācija ir redzama vien lietotnē. Vienīgais, ko var uzzināt, paskatoties uz iekštelpās esošo ierīci, – kāda ir gaisa kvalitāte. Attiecīgi ierīce mirgo zaļā, dzeltenā vai sarkanā krāsā.
Kad ierīces saslēgtas, “Netatmo” viedtālrunī rāda gan iekštelpu, gan āra gaisa temperatūru, esošo un nākamo dienu laika apstākļu prognozi, gaisa mitrumu un kvalitāti, arī atmosfēras spiedienu un trokšņu līmeni. Ja kāds no rādītājiem ir zem normas, viedtālrunī saņemat paziņojumu. Tāpat lietotnē pieejams visu rādītāju aizvadītās nedēļas nozīmīgāko notikumu apskats, bet datus “Netatmo” uzkrāj par vairākām nedēļām, kas ļauj mērījumus salīdzināt ilgākā laika posmā.
Kopumā “Aranet4” un “Netatmo” meteoroloģisko novērojumu stacija ir divas diezgan atšķirīgas ierīces. Viena ir stacionāra, vairāk digitālā vidē bāzēta, bet otra ir portatīva, “fiziskāka”, ko var izmantot arī bez viedtālruņa. Nevajadzētu aizmirst arī to, ka vienu no tām ražo tepat Latvijā.
