Atis Klimovičs: Latvijai vajag vismaz 50 tūkstošus karavīru 49
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vienpadsmit mēnešos var sagatavot ļoti labus karavīrus, un tādi Latvijai ir nepieciešami krietni lielā skaitā, vismaz Aizsardzības ministrijas minētos 50 tūkstošus. Var būt arī vairāk. Pieņemsim, ka ārkārtēja apdraudējuma vai bruņota iebrukuma gadījumā varam atbilstoši apbruņot šādu daudzumu pilsoņu, tad ar gana lielu pārliecību iespējams teikt, ka kopā ar Latvijā esošajiem sabiedroto valstu karavīriem būtu pa spēkam noturēties, neļaujot okupēt mūsu valsti.
Vienlaikus derētu aprast ar domu, kas joprojām nav tapusi skaidra un vispārpieņemta, ka par mūsu valsts aizsardzību vispirms un galvenokārt jādomā mums pašiem. Tas nozīmē, ka zināmā mērā jāpārskata līdzšinējā bruņoto spēku veidošana. Jāmainās akcentiem, jo karš – pa īstam liels karš, kā labi ik dienu redzam, ir ļoti iespējams.
Ar īstiem tankiem, aviāciju, šāviņiem un raķetēm, pret ko jāspēj turēties pretī. Tas paveicams ar karavīriem speciālistiem un arī lielu daudzumu kājnieku. Karš nav tik lielā mērā mainījies, kā mēdz izteikties viens otrs pārgudrinieks, kas tantei Bauskā un onkulim Ventspilī stāsta, ka tagad karojot vienīgi raķetes.
Jau kopš 2014. gada, kad Krievija uzsāka agresiju Ukrainā, bijis iespējams redzēt, kāds izskatās modernais karš ar vēsturisko ienaidnieku. Tas jau pirms astoņiem gadiem ļāva saprast, cik liela nozīme ir ieroču spēkam – artilērijai, reaktīvajām raķešu iekārtām un, protams, arī aviācijai.
Ja pretiniekam šādu ieroču un munīcijas ir krietni vien vairāk, tad ir ļoti grūti nodarīt tam būtiskus zaudējumus un to uzvarēt. Tādēļ, domājot par nākamajiem jauniesaucamajiem karavīriem, prāvu daļu no tiem būtu ieteicams apmācīt par artilēristiem, mīnmetējniekiem, raķešu iekārtu speciālistiem.
Latvija, sekojot Igaunijai (atkal atpaliekam!) pieteikusies uz amerikāņu raķešu sistēmu HIMARS iegādi, tad būtu prātīgi nepieciešamos speciālistus gatavot jau tagad. Tāpat sevišķi liela loma ir jauninājumam karā – gaisa dronu izmantošanai. Tieši gan izlūkdronu, gan kaujas dronu masveida iegādei un speciālistu apmācīšanai arī vajadzētu kļūt par būtisku nākotnes akcentu.
Lai arī Ukrainas karā nav tādu ierakumu līniju, kādas bija abos 20. gadsimta pasaules karos, joprojām kara vešanā ir virkne līdzību. Tas sakāms gan par pozīciju noturēšanu, gan izlūkošanu, gan slēpņu veidošanu un pēkšņiem uzbrukumiem, apdzīvotu vietu un teritoriju “tīrīšanu”, kontroles posteņu veidošanu.
Tieši uz mūsu karavīru un zemessargu pleciem vislielākā mērā attiektos šādu uzdevumu veikšana. To nedarīs ārzemnieki, vismaz ne kara pirmajā posmā. Vai šobrīd Latvijai ir pietiekams skaits ar ieroci pazīstamu rezervistu? Diezin vai.
Šo iztrūkumu palīdzēs mazināt iecerētā valsts aizsardzības dienesta izveidošana. Diemžēl ne jau vienā vai divos gados tas paveicams. Tomēr dienests ir vajadzīgs, un skaidri jāpasaka, ka bruņotie spēki spēj 11 mēnešos sagatavot labus kareivjus, ka mums netrūkst instruktoru un virsnieku, kas spēj kvalitatīvi apmācīt.
Tas ar vienkāršiem piemēriem jāizklāsta augstākā vai vidējā ranga bruņoto spēku amatpersonām, jo līdz šim nācies dzirdēt vien atklāti dīvainus bijušo armijas vadītāju apgalvojumus par nespēju gandrīz gada laikā apmācīt karot gatavus cīnītājus.
