Latvijai trūkst elektroauto uzlādes lēno staciju, tomēr pārspējam kaimiņvalstis staciju daudzumā 12
Eiropas automobiļu ražotāju asociācijas apkopotie dati liecina, ka Latvijā ir 420 elektrouzlādes stacijas (EUS) un mēs apsteidzam gan Igauniju, kur ir 385 EUS, gan Lietuvu ar tikai 207 uzlādes punktiem, medijus informē “Inter Cars Latvija” vadītājs Kaspars Viļumsons.
Atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, elektroauto skaita pieaugums Latvijā pēdējos septiņos gados ir bijis pakāpenisks – no 194 elektriskajiem transportlīdzekļiem 2015. gadā līdz 2939 – 2022. gadā. Visvairāk reģistrēto elektroauto šobrīd ir Rīgā un Pierīgā – 1545. Nākamais ir Mārupes novads ar 254 elektriskajiem spēkratiem, bet trešo vietu ieņem Jūrmala, kur šobrīd ir reģistrēti 208 elektroauto.
Viļumsons norāda, ka arī IC24.lv seko līdzi elektroauto popularitātes tendencēm un pielāgo interneta veikala rezerves daļu un aksesuāru sortimentu ar precēm, kas paredzētas tieši elektriskajiem transportlīdzekļiem, lai laikus būtu gatavi pieprasījuma pieaugumam.
Uzlādes veidi un izmantotā jauda
“Elektroauto īpašniekiem ir pieejamas dažāda veida uzlādes stacijas – ultra ātrās, ātrās, vidēji ātrās un lēnās. Tās, protams, atšķiras pēc izmantotās jaudas un uzlādes ātruma,” skaidro Viļumsons.
Viņš atgādina, ka ātrās uzlādes stacijas nodrošina lielu jaudu un līdz ar to spēj uzlādēt automobili ļoti īsā laikā. Elektroauto var uzlādēt līdz 80% tikai aptuveni 20 minūtēs, taču tas atkarīgs arī no auto modeļa. Savukārt ultra ātrajā uzlādes stacijā ar 100 kW jaudu savu auto var uzlādēt desmit minūtēs un nobraukt vēl 100 km.
Vidēji ātro lādētāju jauda parasti ir 7kW vai 22 kW. Uzlādes laiks atšķiras – tas var būt no vienas līdz sešām stundām, bet lielākajai daļai lēnās uzlādes ierīču jauda ir līdz 3 kW. “Šādu uzlādi parasti izmanto mājās, jo tā var aizņemt līdz pat 12 stundām,” pauž Viļumsons.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) Elektromobilitātes sistēmas attīstības daļas vadītājs Pauls Beinarovičs norāda, ka ideālais lādēšanas algoritms ir uzlādēt elektroauto naktī, kad elektrības cena ir lētāka, lai no rīta var lietot auto ar pilnībā uzlādētu bateriju. Tālākais ir atkarīgs no tā, vai dienas laikā vajadzēs papildu uzlādi.
Elektroauto uzlādes infrastruktūra Latvijā – trūkst lēno uzlādes staciju
Pēc Beinaroviča vārdiem, uz Eiropas kopēja fona Latvija izskatās labi tieši ātro uzlādes staciju segmentā. Valsts ir pilnība noklāta un pie šā brīža elektroautomobiļu skaita tas ir vairāk nekā pietiekami.
“Uzlādes stacijas uz galvenajiem ceļiem ir izvietotas apmēram ik pēc 30 kilometriem, bet uz reģionālajiem ceļiem attālums starp uzlādes stacijām ir 50 kilometri. Taču, ja runā par lēnām un vidēji lēnām EUS, tad šāds tīkls mūsu valstī vēl ir attīstības sākumposmā,” norāda Beinarovičs.
Arī Viļumsons piekrīt, ka Latvijā ir jāattīsta uzlādes tīkli ne tikai uz šosejām un reģionālajiem ceļiem, bet arī pilsētu mikrorajonos, pie daudzdzīvokļu mājām, lieliem tirdzniecības centriem un citās publiskās vietās, lai elektroauto uzlādēšana iedzīvotājiem būtu pieejamāka un izdevīga.
Beinarovičs skaidro, ka lēnās uzlādes infrastruktūra veidojas pakāpeniski, pašlaik tā ir pārāk maza, bet tai ir jāveidojas līdzi pieprasījumam.
“Ir, piemēram, ēku apsaimniekotāji, kas paši izrāda interesi par uzlādes staciju ierīkošanu un vēršas CSDD pēc konsultācijām par uzstādīšanas prasībām, nepieciešamo jaudas un citiem jautājumiem. Taču tajā pašā laikā jāņem arī vērā, ka nav jēgas namu īpašniekiem ieguldīt līdzekļus un ierīkot staciju mājā, kur, piemēram, nav neviena elektroauto īpašnieka,” pauž Beinarovičs.
Tāpat noteikti jāņem vērā – ja elektrisko auto iegādājas uzņēmums, tad arī pašam uzņēmumam ir jādomā par savu personīgo transportlīdzekļu uzlādes struktūru. Sūtījumu piegādes uzņēmuma “DPD Latvija” valdes priekšsēdētājs Jānis Grants norāda, ka tas nozīmē diezgan būtiskas investīcijas, kas no sākuma var šķist lielas, taču ilgtermiņā tās atmaksājas.
“Ja privātpersona vai mājsaimniecība nopērk elektroauto, tad vēl papildus 500-1000 eiro būs nepieciešami lādēšanas iekārtas iegādei. Savukārt uzņēmumam, kas nopērk, piemēram, 50 automašīnas, tie būs jau vismaz 50 000, kas jāiegulda uzlādes stacijās,” uzsver Grants.
Vienlaikus Beinarovičs piebilst, ka elektroauto uzlādes tīkla attīstība notiek nepārtraukti, ir interese gan no iedzīvotājiem, gan no uzņēmēju puses. Līdz ar lielāku elektroauto skaitu, arī uzlādes infrastruktūra attīstīsies.
