Latvijai prognozē lielu IKT speciālistu iztrūkumu. Kāds ir plāns problēmas risināšanai? 3
2022. gadā Latvijā trūks 3000 informācijas tehnoloģiju un komunikāciju jomas (IKT) speciālistu, konferencē “Digitālā transformācija 360” pauda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.
Kāds ir plāns šīs problēmas risināšanai?
Pasaulē un Eiropā mūsu problēmas varētu šķist sīkas – ES jau nākamgad trūks 500 000 IKT jomas darbinieku, bet pasaulē šis skaitlis mērāms padsmit miljonos.
Tomēr arī šo 3000 darbinieku trūkums spēj radīt grūti pārvaramus šķēršļus Latvijas ekonomikai, jo 65% šīs jomas uzņēmumu vadītāju jau šobrīd apgalvo, ka galvenais izaugsmes kavēklis ir darbaspēka trūkums.
Tiek prognozēts, ka 2022. gadā Latvijā būs 1503 speciālisti elektronikā un automātikā, bet būs nepieciešami jau 2240.
Tāpat datorzinātnes un datorlietošanas specialitātē izglītoto skaits būs 4766, bet būs nepieciešami 6464.
Un tas – nemaz neņemot vērā to faktu, ka daļa no speciālistiem aizbrauks “meklēt laimi” ārvalstīs, jo vispārējais šīs jomas darbinieku deficīts neizbēgami izraisīs algu pieaugumu un dažādu sociālo labumu piedāvāšanu, jomu, kurā Latvijai pagaidām grūti sacensties.
Kas paredzēts caurumu lāpīšanai?
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra demonstrētais liecina, ka 150 līdz 300 jaunus speciālistus paredzēts iegūt no maģistrantūras programmām, daļēji pārkvalificējot citās jomās izglītību ieguvušos.
Vēl 700 līdz 1000 speciālistus cer saņemt no IKT ievirzes speciālistu apmācības universitātēs.
Bet vislielāko darbaspēka pieplūdumu iecerēts saņemt no IKT ievirzes priekšmetu plašākas ieviešanas vidusskolās – tiek plānots, ka šādi varētu papildus sagatavot 1500 līdz 1700 jaunus darbiniekus.
Jāpiebilst, ka pašreizējā Latvijas izglītības sistēmas jauda ir apmēram 800 speciālistu sagatavošana gadā. Citiem vārdiem sakot – nozares vajadzību apmierināšanai šī jauda jāpalielina četras reizes.
Tas ir straujš pieaugums. Pēdējo desmit gadu laikā nodarbināto skaits IKT nozarē pieaudzis par 46%, bet viņu atalgojums – par 72%.
Šāda pieauguma pamatā ir gandrīz vai sprādzienveidīgais nozares izaugsmes temps – IKT produktu un pakalpojumu eksporta temps pēdējos gados aug par 23% gadā.
Tā kopējā vērtība pērn sasniedza 779 miljonus eiro, par 28 miljoniem apdzenot valsti, kas ilgstoši tika uzskatīta par šīs jomas reģionālo līderi, proti, Igauniju.
