VIDEO. Latvijai piegādātas elektrību uzkrājošo bateriju sistēmas – tās palīdzēs uzturēt mūsu elektrosistēmu drošībā 8
Vācijas uzņēmums Rolls-Royce Solutions GmbH (Rolls-Royce) ir piegādājis visas iekārtas elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS – Battery Energy Storage System) izveidei AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) apakšstacijās Rēzeknē un Tumē.
Bateriju sistēmas nodrošinās sinhronizācijas režīmam ar Eiropu nepieciešamās ātrdarbīgās un automātiski aktivizējamās frekvences regulēšanas rezerves,
kas tuvākajos trīs gados ļaus samazināt sistēmas balansēšanas izmaksas prognozējoši par 60 miljoniem eiro.
Turpmāko mēnešu laikā turpināsies iekārtu un pašu bateriju uzstādīšana un apsaiste BESS stacijās, kuru kopējā jauda būs 80 megavati (MW) un ietilpība – 160 megavatstundas (MWh). Elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) projektam ir iegūts ievērojams Eiropas fondu līdzfinansējums vairāk nekā 85% apmērā, tāpēc uz elektroenerģijas pārvades tarifu attiecināmās izmaksas ir niecīgas (mazākas par 1%), bet ieguvumi patērētajiem tuvāko trīs gadu laikā ir mērāmi ap 60 miljoniem EUR. AST aplēses liecina, ka bateriju ekspluatēšanas rezultātā iespējams samazināt uz Latvijas patērētājiem attiecināmās izmaksas apmēram par 20 miljoniem eiro gadā, līdz ar to BESS projekts no izmaksu viedokļa ir patērētājiem ļoti izdevīgs.
“BESS staciju izveide ir īpaši svarīga Latvijas energoapgādes drošumam un stabilitātei pēc sinhronizācijas ar Eiropas energosistēmu un energosistēmas balansēšanai,
ienākot tīklā arvien lielākam atjaunīgās elektroenerģijas apjomam. Bateriju stacijas tiek veidotas, lai nodrošinātu balansu starp ražošanu un patēriņu elektroapgādes sistēmā par iespējami zemākām izmaksām, vienlaikus nodrošinot tik ļoti nepieciešamās ātrdarbīgās automātiskās rezerves frekvences regulēšanai”, norāda AST valdes loceklis Arnis Daugulis.
Bateriju sistēmu piegādei un uzstādīšanai Rēzeknē piesaistīts Eiropas Savienības finansējums no Atveseļošanas un Noturības Mehānisma struktūrfondiem (RePowerEU) 100% apmērā. Vienlaikus BESS Tumē un ar BESS pieslēgšanu saistītos apakšstaciju paplašināšanas darbus Tumē un Rēzeknē 75% apjomā līdzfinansēs no Eiropas Savienošanas Instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF).
Modernā bateriju sistēma nodrošinās tieši sinhronizācijas režīmam, kurā Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas strādās sinhroni ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem, nepieciešamas ātrdarbīgās un automātiski aktivizējamās frekvences regulēšanas rezerves. Turklāt bateriju sistēma spēs nodrošināt šīs rezerves ekonomiski izdevīgāk kā vairums konvenciālo staciju.
Šādas ātrdarbīgas rezerves būs svarīgas gan darbojoties sinhronizācijas režīmā, gan energosistēmā arvien vairāk pieaugot atjaunīgo resursu īpatsvaram.
Vienlaikus ar bateriju būvniecību, ko Rolls-Royce īsteno sadarbībā ar Vācijas uzņēmumu LEC Construction International GmbH, AST informācijas tehnoloģiju speciālisti saviem spēkiem izstrādā bateriju vadības sistēmu. Šis IT risinājums ļaus atbilstoši noteiktam algoritmam un situācijai tīklā vadīt baterijas, uzlādējot tās vai izlādējot elektroenerģiju tīklā.
Bateriju sistēma tiek izvietota divās lokācijās – 20MW/40MWh baterijas AST apakšstacijā Tumē, savukārt 60MW/120MWh baterijas – AST apakšstacijā Rēzeknē.
Pēdējā desmitgadē AST ir veicis fundamentālas izmaiņas pārvades tīkla infrastruktūrā un vadības tehnoloģijās, lai līdz 2025. gada februārim Latvijas pārvades sistēma būtu sagatavota sinhrona darba uzsākšanai ar kontinentālo Eiropu. Šis Eiropas Savienības (ES) atbalstītais un Baltijā vērienīgākais enerģētiskās neatkarības projekts ir tā noslēdzošajā fāzē. Latvijas elektroapgādes sistēmas atvienošana no Krievijas kontrolētā tīkla ir pamatnosacījums Latvijas energoneatkarības un energoapgādes drošumam.
2025. gada 8. un 9. februārī plānotā Baltijas energosistēmas atslēgšanās no Krievijas un sinhronizācija ar Eiropas energosistēmu norisināsies trīs posmos.
Pirmajā posmā Baltijas valstu energosistēmās tiks ieviests paaugstinātas drošības režīms un veikta visu starpsavienojumu secīga atslēgšana uz Kaļiņingradas-Lietuvas, Krievijas-Lietuvas, Krievijas-Latvijas un Krievijas-Igaunijas robežām. Otrajā posmā Baltijas energosistēma īslaicīgi darbosies „salas” režīmā kā atsevišķa sinhrona energosistēma bez sinhrona savienojuma ar citu energosistēmu, kā arī plānots, ka pieejami būs arī NordBalt savienojums ar Zviedriju un Estlink1 savienojums ar Somiju.
Trešajā posmā Baltijas energosistēmas režīms tiks sagatavots sinhronizācijai un veikts sinhrons savienojums ar Polijas energosistēmu pa elektropārvades līniju LitPol Link.
Publicitātes video no aprīkojuma piegādes apakšstacijā “Tume”:
