Atis Klimovičs: Latvijai neder runāt par nogurumu 39
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Harkivas apgabalā kopš Krievijas sāktā kara 24. februārī krievu okupanti nogalinājuši tūkstoš mierīgo iedzīvotāju, to vidū 50 bērnus – šausminoši skaitļi par upuru daudzumu teritorijā, kas aizņem apmēram pusi no Latvijas kopējās platības. Pat gandrīz neiespējami iedomāties, kā justos mēs, ja kaut kas tāds būtu noticis šeit. It īpaši tagad, kad saule mudina visus atpūsties pie dabas, braukt sēnēs un šašlikos.
Mašīnu pilnie lielceļi un iedegušie ķermeņi pludmalēs neļauj noliegt, ka dzīve ir izdevusies. Un tomēr laiku pa laikam kāds kaut kur dzirdējis ļaudis runājam, ka visu labumu tagad nosmeļot ukraiņu bēgļi, ka mums pašiem jau tā klājas grūti. Ko lai saka – grūti tam noticēt – mēs katra ģimene individuāli un Latvija kopumā varam vēl daudz vairāk gan izturēt, gan palīdzēt.
Mums vienkārši vajag ik dienu kaut uz piecpadsmit minūtēm paskatīties uzticamos portālos, laikrakstos un TV kanālos, lai uzzinātu jaunumus no kara Ukrainā. Tad, ieraudzījuši tur ziņas par ielauzušos iebrucēju kārtējo nodarīto postu un jaunām slepkavībām, kārtējos kadrus ar sagrauto civilo infrastruktūru, spēsim daudz citādāk paskatīties uz lietām. Kad esam redzējuši kārtējos postījumus, būtu labi sev pajautāt, vai patiešām esam sliktā situācijā. Vai bija slikti gluži nesen doties uz basketbola spēli Latvija – Serbija pārpildītajā “Arēnā Rīga”? Un pavisam drīz aiziet turpat, lai vērotu Porziņģa un biedru spēli pret turkiem. Salīdzinājumam – Ukrainas vīriešu basketbola izlase, ko vada ievērojamais basketbolists Ainārs Bagatskis, savas mājas spēles aizvada arī “Arēnā Rīga”. Ir vērts atrast laiku un atbalstīt viņu spēli – nākamā būs 24. augustā pret Itāliju.
Sevišķi būtiski pat katram ierindas pilsonim ieklausīties un apdomāt, kas pa īstam domāts ar vārdiem, ka militārs haoss ar uzbrukumiem mazākām un vājākām valstīm varēs izplatīties daudz tālāk visā pasaulē, ja gadījumā Krievija gūtu uzvaru šajā karā. Tam negribas noticēt un tas arī šķiet pilnīgi neiespējami. Saprāts atsakās pieņemt, ka Tumsa varētu uzvarēt Gaismu. Nekā citādāk uz pilnīgu bezpamata karu ar masveida slepkavošanu nav iespējams raudzīties. Neiespējami domās pieļaut krievu uzvaru, jo tas nozīmētu milzīgu triecienu normālajai pasaules civilizācijas daļai, kurai ir piederīga arī Latvija. Neiespējami iedomāties agresora uzvaru, jo mēs esam vienā laivā ar ukraiņiem. Nekad vēl iepriekš pirms Lielā kara uzsākšanas tas nav bijis tik pašsaprotami.
Tagad, par laimi, esam nostiprinājuši sabiedroto attiecības ar ukraiņiem uz ilgu laiku. Un tam ir nozīme – pat Eiropas Savienībā būs grūti atrast kādu citu valsti, izņemot Igauniju, Lietuvu un Poliju, ar kuru mūsu kontakti varētu kaut nedaudz līdzināties tam sirsnības un uzticēšanās līmenim, kāds valda starp Baltijas valstīm un Ukrainu. Ir apstipinājies, ka samērā seni vēstures procesi un gaita atstāj negaidīti lielu iespaidu uz mūsu dienām. Un šis karš tam ir spilgts piemērs, kas vienā civilizēto tautu pusē nostādījis ukraiņus, bet otrā – lielu nāciju, kas nezin kādu ārprātīgu ambīciju un lielummānijas iespaidā gatava dedzināt, laupīt, nogalināt, iebrūkot svešās zemēs. Paldies visiem, kas atbalsta ukraiņus, un esiet gatavi to turpināt, cik ilgi vien tas būs vajadzīgs!
