Latvijai nav pieņemami centieni pieminekli latviešu karagūstekņiem Zedelgemā pārvietot bez Okupācijas muzeja piekrišanas 0
Latvijai nav pieņemami centieni pieminekli latviešu karagūstekņiem Zedelgemā pārvietot bez Okupācijas muzeja piekrišanas, tādi viedokļi izskanēja, Latvijas ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (JV) tiekoties ar Latvijas Okupācijas muzeja un “Latvijas Okupācijas muzeja biedrība” pārstāvjiem.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Rinkēvičs šodien ministrijā tikās ar Latvijas Okupācijas muzeja un “Latvijas Okupācijas muzeja biedrība” pārstāvjiem, lai pārrunātu ar Latvijas vēstures pētniecību saistītos jautājumus.
Tikšanās laikā tika apspriesta latviešu karagūstekņiem veltītā pieminekļa “Latvijas stāvstrops brīvībai”, kas atrodas Beļģijas pilsētā Zedelgemā, turpmākais liktenis. Šis piemineklis atgādina Beļģijas sabiedrībai par Otrā pasaules kara traģiskajām sekām – Zedelgemas karagūstekņu nometnē 1945. līdz 1946.gadā ieslodzītajiem vairāk nekā 12 tūkstošiem latviešu karagūstekņu, izrādot pienācīgu cieņu karavīru piemiņai.
Ārlietu ministrs informēja par līdzšinējo ĀM un Latvijas vēstniecības Beļģijā iesaisti šī jautājuma risināšanā. Piemēram, 2021.gada 10.decembrī, reaģējot uz aicinājumu novākt pieminekli, Latvijas ārlietu ministrs nosūtīja vēstuli Beļģijas premjerministra vietniecei un ārlietu, Eiropas lietu, ārējās tirdzniecības un federālo kultūras iestāžu ministrei Sofijai Vilmesai, kurā pauda bažas par notikumiem Zedelgemā saistībā ar pieminekli “Latvijas stāvstrops brīvībai” un lūdza ministri pievērst jautājumam pastiprinātu uzmanību.
Lai gan piemineklis, ko atklāja 2018.gadā, ir tapis par “Latvijas Okupācijas muzeja biedrība” privāti saziedotajiem līdzekļiem, Latvijai nav pieņemami centieni pieminekli pārvietot bez Latvijas Okupācijas muzeja piekrišanas.
Ārlietu ministrs un Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvji bija vienisprātis, ka pieminekli latviešu karagūstekņiem Zedelgemas pašvaldībā ir piemineklis Latvijas karavīriem un Latvijas patriotiem, kas Otrajā pasaules karā atrodoties gūstekņu nometnē Beļģijas teritorijā, nezaudēja ticību Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai.
Sarunās ar Zedelgemas pašvaldību par pieminekļa pārvietošanu var runāt tikai tad, ja abām pusēm jaunā pieminekļa atrašanās vieta būs abpusēji pieņemama.
Tāpat ārlietu ministrs apsveica Latvijas Okupācijas muzeja vadību ar gaidāmo atjaunotā muzeja telpu atvēršanu Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā.
Tikšanās laikā klātesošie apmainījās viedokļiem par nepieciešamību veicināt sabiedrības izpratni par aktuālajiem 20.gadsimta un 21.gadsimta Latvijas vēstures jautājumiem gan Latvijā, gan starptautiski.
Ņemot vērā, ka jau ilgstoši pret demokrātiskajām Eiropas nācijām, arī Latviju, tiek vērstas nomelnošanas kampaņas un nedemokrātiski un agresīvi režīmi šo valstu sarežģīto vēsturi ļaunprātīgi izmanto saviem ģeopolitiskajiem mērķiem, Rinkēvičs uzsvēra nepieciešamību ieviest jaunu vēstures pētniecības, piemēram, vēsturiskās atmiņas un komunikācijas programmas, īstenošanu. Šāda programma varētu apvienot pētniekus no dažādām Latvijas augstskolām un pētniecības institūtiem.
Sarunā piedalījās Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība, muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs Gints Apals, kā arī “Latvijas Okupācijas muzeja biedrība” pārstāvji Dzintra Bunks un Valters Nollendorfs.
