Latvijai nav jāpaliek kaimiņu ēnā. Saruna ar Polijas vēstnieku Latvijā Ježiju Mareku Novakovski 1
Šomēnes darbu Latvijā pabeidz Polijas vēstnieks Ježijs Mareks Novakovskis. Viņš Latvijā nostrādāja četrarpus gadus. Intervijā Voldemāram Krustiņam un Ģirtam Vikmanim vēstnieks pauž novēlējumu nepalikt kaimiņu ēnā, bet ieņemt savu, Latvijai godpilnu vietu kā Baltijas centram.
V. Krustiņš: – Jūsu ekselence, jūs drīz beidzat darbu Latvijā. Kādi pēc šiem četriem gadiem ir jūsu vērojumi un ieteikumi Latvijai? Atklāti runājot…
J. M. Novakovskis: – Man ir divi novēlējumi – viens būs vispārīga rakstura, otrs saistīts ar Poliju, bet abi saistīti ar situāciju Latvijā. Latvija ir kā sala ar visiem no tā izrietošajiem mīnusiem un bez plusiem, kas piemīt salām. Par salas priekšrocībām zina Lielbritānija, jo, lai tai uzbruktu, jāšķērso jūra. Diemžēl Latvijai šādas aizsardzības priekšrocības nav. Latviju un pārējās Baltijas valstis varam saukt par salu, kam nav pietiekami daudz savienojumu ar ES.
Tāpēc mans pirmais novēlējums – lai Latvijai ar ES būtu pēc iespējas vairāk ceļu, dzelzceļu, elektroenerģijas un gāzes savienojumu. Arī otrs mans novēlējums saistīts ar to, ka Latvija ir kā sala. Es vienmēr saviem draugiem rādu kādu interneta karti, kurā satīriskā veidā atainota Eiropa poļu acīm. Šajā satīriskajā kartē Latvija nosaukta par “Lietuvu Nr. 2”. Somijas vēstnieks man reiz teica, ka viņam šķiet, ka Latvija atrodas Igaunijas ēnā. Latvija ir Baltijas valstu sirds, tomēr tā tiek uztverta caur savu kaimiņu prizmu. Novēlu, lai poļi, somi un pārējie eiropieši neuztvertu Latviju caur tās Baltijas kaimiņu prizmu. To ļoti sekmēs Latvijas prezidentūra ES Padomē, Latvija kļūs pamanāmāka un izies no kaimiņu ēnas. Savā darbā esmu uzsvēris, ka mūsu galvenais uzdevums ir veidot pozitīvu stereotipu par Latviju.
Latvijas un Polijas politiskās un ekonomiskās attiecības ir lieliskas, tomēr daudziem poļiem Latvija ir attāla un nepazīstama valsts. Mūsu, poļu, uztverē arī šķiet, ka latvieši nezina pietiekami daudz par Poliju. Lai gan pēdējo gadu laikā viss mainās uz labo pusi, taču šis process joprojām ir pārāk lēns. Polijas lielākajos plašsaziņas līdzekļos tēmas par Latviju parādās intensitātē no vienas reizes mēnesī līdz divām reizēm nedēļā.
Poļi par latviešiem maina savu domāšanu un otrādi, jo pirms pieciem gadiem daudzi latvieši Poliju uztvēra kā tukšu zemi, caur kuru jāizbrauc, lai nokļūtu līdz “Lielajai Eiropai”. Tagad latviešiem Polija ir tuvāka un pazīstamāka. Pozitīvajam stereotipam par Latviju jābūt labākam, jo, ja analizējam mūsu attiecības no abu valstiskuma pirmsākumiem – Polijai un Latvijai nav bijis domstarpību. Un vēstures pagriezienos esam bijuši sabiedrotie. Novēlu Latvijai, lai eiropiešu domāšanā tā ieņemtu pelnīto vietu, kuru tā nopelnījusi ar saviem panākumiem.
– Paldies par atklāto, no sirds pausto novērtējumu un to, ka nelietojāt pārāk daudz diplomātiem raksturīgās valodas…
– Esmu žurnālists un vēsturnieks, kurš atrodas pagaidu emigrācijā diplomātijā.
– Mūs interesē, kā poļi jūtas, dzīvojot Latvijā?
– Šis jautājums ir ļoti sarežģīts. Ja runājam par politiķiem, tad Latvijā politikā nedarbojas neviens politiķis, kas pēc tautības būtu polis, bet, ja skatāmies izcelsmi, tad daudziem ir poļu saknes, piemēram, bijušajam premjerministram Valdim Dombrovskim. Savulaik esmu jokojis, ka Latvijā pie varas ir poliska valdība, jo vismaz pieciem ministriem ir poļu saknes. Domāju, ka tas skaidrojams ar sociālajiem procesiem, jo daudzas jauktās latviešu–poļu ģimenes liek uzsvaru uz latvisko identitāti, vienlaikus atceroties par saviem poļu senčiem. Varšavas universitāte un Latvijas Universitāte ir veikušas pētījumu par Daugavpilī dzīvojošiem poļiem. Tas parāda, ka poļu un latviešu dzīves uztvere ir ļoti līdzīga un atšķiras no krievu dzīves uztveres.
