Latvijai liek divnieku 16
Finanšu disciplīnu Latvija ievēro diezgan labi, bet demogrāfijas tendences ir bīstamas, darba ražīgums zems, darbaspēka izmaksas un nodokļi nesamērīgi augsti, nabadzības riski nezūd, ēnu ekonomika saglabājas, investīcijas ienāk kūtri, inovācijās atpaliekam, valsts pārvaldes reformas apsīkušas. Šādi vienā teikumā varētu izteikt jaunāko Eiropas Komisijas (EK) ziņojumu par Latviju. Kopumā Latvijas attīstība novērtēta kā “ierobežots progress”, kas ir ekvivalents divniekam piecu ballu sistēmā.
EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka vakar ar šo ziņojumu iepazīstināja Saeimas Eiropas lietu un Sociālo lietu komisiju deputātus. Kopumā dokuments ir kārtējais nepatīkamais atgādinājumu par Latvijas nepadarītajiem darbiem. Vienīgais rādītājs, kur atrodamies daudzmaz cienījamās pozīcijās, ir fiskālā disciplīna. Latvijas valdības sektora parāds ir aptuveni 40% no IKP, kas ir krietni labāk nekā Māstrihtas kritērijos noteiktie 60% no IKP. Salīdzinājumam – Grieķijai šis rādītājs ir pie 180%, bet Itālijai un Portugālei grozās ap 130%. Zināms progress novērojams arī nodarbinātības jomā un energoefektivitātē, bet pārējās pozīcijās, pēc EK vērtējuma, Latvijā valda drūma aina.
EK vērtējums sadalīts atbilstoši izteiktajām rekomendācijām četrās sadaļās: budžets, izglītība un zinātne, sociālā politika un veselība, valsts pārvalde un tieslietas.
Budžeta politikas vērtējumā aizrādīts, ka Latvijas nodokļu ieņēmumu struktūra (28% no IKP) esot nepietiekama un kavē gan ekonomikas izaugsmi, gan valsts pakalpojumu sniegšanu. EK uzsver nepieciešamību palielināt nodokļu ieņēmumus, taču nevis uz likmes paaugstināšanas, bet gan ēnu ekonomikas apkarošanas rēķina. Augstais ēnu ekonomikas īpatsvars (23,5% no IKP) neļauj pienācīgi finansēt izglītību, sociālo palīdzību un veselības aprūpi. Savukārt nodokļu slogs darbaspēka izmaksās mazo algu saņēmējiem Latvijā esot trešais augstākais Eiropas Savienībā (ES) uzreiz aiz Ungārijas un Vācijas. EK jau ilgstoši rekomendējot samazināt darbaspēka izmaksas, bet pagaidām šis jautājums nav īpaši pavirzījies.
Izglītības sadaļā EK eksperti atzinīgi novērtējuši jauno profesionālās izglītības pārraudzības sistēmu un investīcijas modernizācijā, bet reformas noritot pārāk lēni un joprojām trūkst darba vidē balstītas apmācības (prakses). Arī augstākās izglītības jaunais finansēšanas modelis joprojām nav ieviests dzīvē.
Sociālās politikas sadaļā aizrādīts, ka situācija ar sociālajiem pabalstiem Latvijā neesot uzlabojusies kopš 2009. gada. Tāpat Latvija atpaliek iedzīvotāju vispārējās veselības ziņā, bet pacientu iespējas saņemt medicīnas pakalpojumus esot viszemākās visā ES.
Sadaļā “Valsts pārvalde un tiesības” secināts, ka tieslietu sistēmas efektivitāte Latvijā uzlabojusies, bet jāturpina attīstīt alternatīvās metodes (mediācija, šķīrējtiesa u. tml.). Tāpat aizrādīts uz investorus atbaidošām nepilnībām maksātnespējas administratoru darba regulējumā un valsts civildienesta reformas nobremzēšanu.
Klausoties I. Šteinbukas ziņojumu, politiķi gan brīžam rauca pieri un neapmierināti aizrādīja, ka saziņā starp Latvijas ierēdņiem un Eiropas Komisiju kaut kas klibojot, jo patiesā situācija tik drūma neesot. “Kādi spēki strādā Labklājības ministrijā, un kā jūs nogādājat informāciju līdz EK?” klātesošajiem ierēdņiem jautāja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS), kuru aizskāris ziņojumā paustais novērojums, ka Latvijas sociālo pabalstu jomā kopš 2009. gada neesot notikuši uzlabojumi. Deputāte atgādināja, ka pēdējos gados palielināts ģimenes valsts pabalsts, vecāku pabalsts, bērna kopšanas pabalsts un citi. Savukārt Ministru prezidenta biedrs un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) sprieda, ka “tulkojumā pazuduši” Latvijas manevri ar neapliekamā minimuma atvieglojumiem.
Tomēr vairākums klātesošo politiķu un ierēdņu atzina, ka kopumā dokuments atbilst reālajai situācijai. Konkrētus pasākumus un termiņus trūkumu novēršanai viņi nebija gatavi minēt. “Vairākums no šiem jautājumiem jau iekļauti valdības deklarācijā. Pašlaik norisinās darbs pie ministriju rīcības plānu izstrādes, un EK dotais vērtējums palīdzēs precīzāk formulēt prioritātes,” teica A. Ašeradens.
Šis ir jau otrais ievērojamas starptautiskas organizācijas dokuments pēdējās nedēļas laikā, kas norāda uz trūkumiem. Pagājušonedēļ Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) izdeva savu pārskatu par Latvijas Sociālo un darba politiku, kurā pauda bažas par nevienlīdzību un nabadzības riskiem Latvijā.
