Latvijai jāpasludina ārkārtas stāvoklis klimata jomā 1
Latvijai jākļūst par trešo valsti pasaulē, kas pasludina ārkārtas stāvokli klimata jomā, aģentūru LETA Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētāja Edgara Tavara nostāju pauda LZP pārstāve Līga Bulmeistere.
“Vēl nesen lepojāmies ar otrās zaļākās pasaules valsts titulu, domājot, kā uzkāpt uz augstākā zaļuma pjedestāla pakāpiena. “Globālais bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma ziņojums” (IPBES) pētījums atklāj, ka prioritāri, visiem spēkiem mums jāglābj Latvija no bioloģiskās daudzveidības sarukuma, plastmasas piesārņojuma un lauksaimniecības radītās ietekmes,” pauž Tavars.
“Videi pašlaik jābūt Latvijas politikas noteiktai prioritātei, ne tikai vārdos vai sarakstītu dokumentu kalnos, bet reālos darbos,” uzskata LZP valdes priekšsēdētājs.
Viņš norāda, ka maija sākumā Parīzē publiskotais IPBES ziņojums cilvēkus esot “iemetis skaudrajā realitātē”, ka pasaules daba iet bojā vēl līdz šim nepieredzētos tempos. Politiķis vērš uzmanību, ka Īrija un Lielbritānija klimata jomā pasludinājusi ārkārtas stāvokli.
Tavars akcentēja, ka ziņojuma pamatā 15 000 zinātniskie pētījumi, iesaistot 145 ekspertus no 50 valstīm un analizēts ļoti liels apjoms datu. “Cilvēces ekonomiskās attīstības uzrāviens pēdējo divu paaudžu laikā, dabai nodarījis lielu ļaunumu, tādēļ šobrīd ir pēdējais laiks situāciju vērst par labu,” pauž Tavars.
“Rīga smok putekļu mākonī un plāno, kā uz zaļo zonu rēķina paplašināt apbūvi, atkritumu depozīts strēgst birokrātiskajos gaiteņos un ekonomiskajos aprēķinos, Baltijas jūra kļuvusi par mikroplastmasas zaņķi, zivju skaits samazinās, “Monsanto” lobija pārstāvji uzstāj, ka glifosātu lietošana ir panaceja, lai nebūtu jāmirst badā, bet energoefektivitāte un elektromobilitāte attīstās gliemeža pārvietošanās ātruma tempā,” pauž LZP valdes priekšsēdētājs.
Viņš atkārtoti paudis nostāju, ka viens no risinājumiem esot Vides ministrijas atjaunošana, kā arī rīcības plāna izstrāde vides jautājumu sakārtošanai un dabas aizsardzības pasākumu nodrošināšanai.
Kā ziņots, mūsdienu pasaules nesaudzīgā dzīšanās pēc ekonomiskās izaugsmes rada līdz šim nepieredzētus sugu izmiršanas draudus, kas var skart miljonu sugu visā pasaulē un grauj dabas vidi, no kuras dzīvotspējas atkarīga mūsu ekonomika, dzīves kvalitāte, pārtikas nodrošinājums un veselība, atzīts starptautiskā ekspertu ziņojumā.
