– Vienā no Krievijas interneta portāliem Latvijā zināmais Illarions Girss ir publicējis atsauksmi ar nosaukumu “Vēstis no Parīzes: Latvijā ik dienu”. Spriedelējot par to, vai kaut kas līdzīgs būtu iespējams Latvijā, viņš cita starpā raksta: “Ja terorisma metodoloģija būtu krievu garā, tad augstāk minēto latviešu avīžu (“DDD” un “Latvijas Avīze”. – Red.) redakcijas jau mirtu savās asinīs uz baltā sniega,” noslēgumā piebilstot, ka “musulmaņu īpatsvars Francijā ir četras reizes mazāks nekā krievu Latvijā”. Vai teiktais ir vien brīdinājums vai jau draudi? Ko jūs par to teiktu? 23
– Situācijā, kad Latvijā būtībā nepastāv etniskais saspīlējums – latvieši ar mazākumtautām sadzīvo ļoti miermīlīgi –, es domāju, ka Baltija ir viens no miermīlīgākajiem reģioniem šajā ziņā, šāda retorika un naida kurināšana no Girsa un viņam līdzīgo puses ir tikai un vienīgi politika, lai sasniegtu savus mērķus, manipulētu ar mazizglītotākajiem krievu valodā runājošo slāņiem. Šī politika ir arī ļoti infantila – balstīta uz vēlēšanos, lai lieli ļaužu pūļi šeit justos apvainoti un nobīdīti malā. Patiesībā tā ir tikai politiska retorika, kam ar realitāti maz sakara. Girsa teiktais ir melīga politiska retorika Kremļa pašreizējo mērķu sasniegšanai. Viņa rakstītais nav nekas jauns – tas pats, ko viņš ir runājis līdz šim, konsekventi kurinot naidu starp dažādām etniskajām grupām – pārsvarā gan starp latviešiem un krieviem. Te ir darbs Drošības policijai. Kas attiecas uz franču karikatūristiem – arī diskusijās sociālajos tīklos bija viedokļi, ka nevajag aizskart citu reliģiju simbolus. Taču mēs runājam par vārda brīvību, kas ir viens no lielākajiem Rietumu demokrātijas iekarojumiem. Ja šīs karikatūras tik ļoti uztrauc, viena iespēja ir nešķirstīt šos žurnālus, otra – dzīvot citos areālos, kur netiek izdoti šādi žurnāli. Eiropā neviens nevienam karikatūristam nediktēs, ko un kā zīmēt.
– Mēs “Latvijas Avīzē” šādas karikatūras nepublicētu, jo apzināmies, ka tas var būt bīstami aizvainojoši kādas ticības vietējiem cilvēkiem. Daļa franču tagad uztraucas par vārda brīvību, bet cita puse – par terorismu. Arī Girsa kungs noteikti teiks, ka viņš ir par vārda brīvību. Jautāju jums kā intelektuālei.
– Pieļauju, ka mūsu specdienesti monitorē šos izteikumus un rakstus, un, protams, pie mums ir vārda brīvība. Līdz šim Girsa un viņam līdzīgo izteikumiem tika pievērsta samērā maza uzmanība, tomēr tagad konteksts ir mainījies tādā ziņā, ka arī Eiropā visaugstākajā politiskajā līmenī atzīts, ka dzīvojam informatīvā kara apstākļos. Tāpēc šobrīd ir jāmaina skatleņķis uz vārda brīvību, kas būtu pieļaujama tik tālu, cik tā neskar un neietekmē mūsu valsts drošību.
