Foto – Valdis Ilzēns

Lai atgādinātu, kādi panākumi desmit gadus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā bijuši Latvijā, šonedēļ startējusi Eiropas Komisijas pārstāvniecības rīkota sociālā kampaņa “Esam Eiropā. Tas ir fakts”. 


Pret mītiem ar faktiem

Lasītākie

Kokteilis

15 lietas, no kurām jāatbrīvojas līdz Jaunajam gadam

Krievijas militārajās bāzēs pie robežām ar Baltijas valstīm un Poliju notiek aktīva rosība. Ko satelītattēlos pamanījuši igauņi?

Veselam

5 pārtikas produkti, kas novērš matu izkrišanu

Lasīt citas ziņas

Līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) 2004. gadā mūsu valstī ir norisinājušās vairākas zīmīgas pārmaiņas. Lai gan lielākoties šodien attieksmi veido negatīvas emocijas – mums “atņēma” cukurfabriku, likvidēja rūpniecības nozari, piespieda no Starptautiskā valūtas fonda aizņemties naudu, valstij draudot bankrotam 10 gadus kopš referenduma –, ir vērts atskatīties uz labo, kas ar mums noticis, kopš Latvija ir daļa no ES.

Dalība Eiropas Savienībā ir devusi iespēju brīvi ceļot, studēt, kā arī strādāt jebkurā ES dalībvalstī. Valstu kopiena ir ieguldījusi finansiālus līdzekļus Latvijas pilsētu sakopšanā, atsevišķos gadījumos pat nosedzot ap 85% izmaksu, it sevišķi krīzes gados.

TESTS. Cik vīru tev liktenis sarūpējis?

Premjere Siliņa: “Mēs nevaram šobrīd pateikt, ka “Rail Baltica” brāzīsies caur Rīgu”

Veselam

Vai ir kas slēpjams? Latvijas Ārstu biedrība neizpaudīs, kāds ir lēmums par Medņa sertifikācijas statusu

Nevar noliegt – blakus pozitīvajiem aspektiem valda gana daudz mītu par Eiropas Savienību un tās devumu mūsu valsts attīstībai, tādēļ ir nepieciešams par tiem diskutēt, lai tos kliedētu un cilvēkiem Eiropas Savienībā ļautu saskatīt arī labumu.

Pēc “Eirobarometra” sabiedriskās domas aptaujām, tikai 41% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas iestāšanās ES ir bijis ieguvums, Igaunijā par ES pozitīvi domā 71% valsts iedzīvotāju. Mūsu valsts iedzīvotāji izrāda ļoti lielu skepsi pret šo valstu savienību.

Par negatīvo jārunā

9. maijs ir Eiropas diena, tam par godu 7. maijā tika atklāta sociālā kampaņa “Mēs esam Eiropā. Tas ir fakts”, kas mudina paraudzīties uz Eiropas Savienību ar pozitīvām emocijām, apstiprinot – Eiropas klātbūtnei ir bijis un būs savs labums mūsu ikdienā un valstī kopumā. Tas, kādēļ cilvēku attieksme ir lielākoties negatīva, ir fakts, par kuru ir jāraisa saruna, meklējot tās rašanās atslēgu.

Kā atzina Inna Šteinbuka, EK pārstāvniecības vadītāja Latvijā, Eiropas Savienībai pievienojāmies ar utopisku redzējumu, kā rezultātā sākām justies apdraudēti brīdī, kad dažas no mūsu ilūzijām sagruva un ne viss bija tāds, kādu to bijām gaidījuši.

Sociālās kampaņas ietvaros atbildēt uz jautājumu “kas mēs esam Eiropā?” var ikviens valsts iedzīvotājs. Vieni šīs atbildes var sniegt ES Mājas draugiem.lv lapā (draugiemlv/esmaja), kur var izvēlēties Latvijai raksturīgāko īpašību, sākot no zaļiem mežiem un beidzot ar alus darītājiem, kā arī dalīties savās domās un viedoklī par to, kā viņi uztver Latvijas dalību Eiropas Savienībā.

Citi šīs atbildes var paturēt sevī un tās apzināties. To, kas mēs esam – skanīgas balsis, zaļi meži, sieviešu karaļvalsts, svētku svinētāji, alus dzērāji un vēl, un vēl –, varam atklāt paši. Otrdienas vakarā savu redzējumu par to, kas mēs, latviešu tauta, esam, raksturoja psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis, uzsverot, ka, dodoties ārpus Latvijas, nedrīkstam uz tur esošajiem skatīties kā uz lielākiem vai varenākiem. Psihoterapeits ir saskāries ar to, ka ārzemēs esošie ne vienmēr ir izglītotāki, ar lielāku pieredzi apveltītāki. Runa ir par to, ka cilvēki aiz robežām ir tādi paši kā šaipus tām. Latviešiem ir savas tradīcijas, piemēram, Jāņi, kuras tiek koptas vēl šodien. Tie ir svētki, kuri dzīvo pāri laikam, režīmiem un apstākļiem. A. J. Stabingis raksturo to, kas notiek ar latviešiem 20. jūnijā, sakot, ka visi kļūst nedaudz traki – pušķo mašīnas un velk tautastērpus. Tradīciju attīstīšana ir mūsu vērtība, tās ir nenovērtētas, taču svarīgas.

Īpaši jāuzsver mazās vērtības, kas mums saglabājušās, kā vienu no piemēriem psihoterapeits min to, ka mūsu dīķos vardes vēl kurkst – citur Eiropā vairs nekurkst. Tas, kā valsts iedzīvotāji izvēlas uztvert Eiropas Savienību, ir atkarīgs no viņu redzējuma.

Var sacīt, ka viss ir slikti, cilvēkiem ir atņemtas vērtības, vai uz notiekošo var raudzīties citādi, apzinoties savu vērtību. “Ir jārunā par to, kas mums ir, ne jāskatās uz to, kā nav,” atgādina A. J. Stabingis. Latviešiem unikāli ir viņu lauki. Citviet Eiropā cilvēki pazīst tikai dzīvi pilsētā vai dzīvi laukos, ar ko viņiem asociējas lauksaimniecība. Latvieši prot doties no pilsētas uz laukiem, lai atpūstos, un zina jēdzienu “lauki”, tas atšķir mūs no eiropiešiem. Mēs zinām, kā atpūsties dabā, un saprotamies ar to, ne velti esam vieni no tiem, kas ir bagātākie ar mežiem Eiropā. Dodoties uz ārzemēm, labāk ir stāstīt par mūsu vardēm, tradīcijām un sēnēm, ne koncentrēties uz negatīvo un to, ar ko mēs it kā esam sliktāki par citām kultūrām un tautām, atgādina Stabingis.

Latvieši ir savējie

Profesors Andris Ambainis, kurš nodarbojas ar kvantu skaitļošanu, senāk guvis iespēju izglītoties ārpus Latvijas. Atbildot, kādēļ pēc deviņu gadu prombūtnes izlēma atgriezties, viņš atzīst, ka sava loma bija cilvēciskajam faktoram – latviešu sapnis un kultūra, latvieši ir savējie. Vēl viens iemesls un viena no Latvijas vērtībām ir tās aizrautīgie studenti. Viņi var izcelties uz Eiropas fona un nest Latvijas vārdu pasaulē. Jāpiemin, ka viens no profesora audzēkņiem ir labāko kvantu skaitļošanas studentu vidū. Eiropa ik gadu atbalsta ap 300 Eiropas zinātnieku un tikai padsmit no tiem ir A. Ambaiņa nozarē. Profesoram darbojoties zinātnē, viņš atklājis, ka citur cilvēki ir tādi paši kā mēs un bieži vien Latvija zinātnē ir vienu soli priekšā vai spēj rast risinājumus, kurus aizdod citām valstīm, kas strādā ar tām pašām problēmām.

Viedokļi

Alise Ģelze, kinorežisore: “Kino nozarē Eiropas mērogā konkurence ir nežēlīga, taču tur svarīgu lomu spēlē jautājums par identitāti. Latviešiem ir jādomā, ar ko tapt pamanāmiem, un jāsaglabā pret sevi patiesums, izmantojot vērtīgo sev apkārt, piemēram, savu humoru. Cilvēkiem vairāk jāfokusējas uz to, kas ir ap viņiem, jārunā par to, jo izliekoties, ka esam interesanti, nevienam citam tādi nešķitīsim.”

Mārtiņš Sirmais, pavārs: “Eiropas Savienība ir kā valstu vērtību apvienošanās, jo ik dalībvalsts tajā ienāk ar savu valodu, tradīcijām un kultūru, ļaujot to iepazīt citām. Latvietim nevajadzētu skumt par to, ka neviens viņu nezina, kādēļ gan tas būtu jāzina kādam, piemēram, Āfrikā. Jāstrādā, jādomā un jādara lietas, jo radošais var cilvēku pārņemt un virzīt. Cilvēkiem vajadzētu mazāk skatīties “Panorāmu”, klausīties “Krustpunktu”, labāk ir paskatīties uz ēdienu, izslēgt televīziju un paēst.”