Latvijai izdevies kļūt par Baltijas reģiona zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu centru 0
Latvijā ir aptuveni tikpat “deep tech” jaunuzņēmumu kā pārējās Baltijas valstīs un Somijā kopā, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.
“Mūsu dienvidu kaimiņiem lietuviešiem ir spēcīga un labi attīstīta finanšu tehnoloģiju jeb “fintech” joma, savukārt ziemeļu kaimiņi igauņi sevi pozicionē kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu līderus, kam pamata laurus nodrošina “Skype” veiksmes stāsts. “
“Latvija Baltijas reģionā izceļas “deep tech” jeb zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu jomā,” norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju departamenta direktors Edgars Babris.
To pierāda spilgtās zinātniskās idejās balstītie “deep tech” tehnoloģiju uzņēmumi, kas kļuvuši konkurētspējīgi jau pasaules mērogā.
Babris min jaunuzņēmumu “Eventech”, kas tehnoloģiski atbalstīs kosmiskās misijas “Luna 27” nolaišanos uz Mēness, kā arī “Conelum”, kas piedāvā paātrinātu mikrobioloģisko diagnostiku, kas izmantojama pārtikas industrijas un ķīmiskās rūpniecības vajadzībām.
Tikmēr Latvijas Universitātes zinātnieki radījuši uzņēmumu “Alternative Plants”, kas nodarbojas ar alternatīvu izejvielu pētniecību un nu jau arī ražošanu kosmētikas nozarei.
“Latvijā ir zināšanas un labi rezultāti ne tikai pašmāju, bet arī ārvalstīs radītu tehnoloģiju komercializēšanā. Piemēram, Krievijā tapusi nanopārklājumu tehnoloģija tika attīstīta Latvijā, izveidojot “deep tech” uzņēmumu “Naco Technologies”, kuru vēlāk iegādājās vācu autobūves milzis “Schaeffler”.”
Latvijā īpaši ar “deep tech” jaunuzņēmumiem strādā fonds un nu jau arī akselerators “Komercializācijas reaktors” (“KR”), kas ir vienīgais fonds Latvijā, kurš nodarbojas vienīgi ar šāda tipa uzņēmumu attīstīšanu.
“KR” vadītājs Nikolajs Adamovičs norāda, ka Latvija jau vēsturiski bijusi Baltijas reģiona industriālais centrs un tas bijis viens no priekšnoteikumiem, lai kombinācijā ar šodienas zinātniski tehnisko bāzi Rīgā varētu veiksmīgi attīstīties jaunas tehnoloģijas.
Izrādās, ka Latvijā ir aptuveni tikpat “deep tech” jaunuzņēmumu kā pārējās Baltijas valstīs un Somijā kopā.
“Vēl viens ļoti svarīgs priekšnosacījums ir uzņēmējdarbība. Latvijā ir daudz uzņēmīgu cilvēku, kas vēlas jauninājumus komercializēt. Un ne vienmēr ir svarīgi, lai izgudrojums būtu veikts Latvijā, jaunas tehnoloģijas var arī importēt, lai Latvijā radītu biznesu ar augstu pievienoto vērtību un eksporta potenciālu.”
Savukārt “Conelum” jaunuzņēmuma vadītājs Antons Adamovičs norāda, ka šobrīd galvenais uzdevums ir atrast efektīvus instrumentus jaunuzņēmumiem, lai tie varētu iegūt publisko finansējumu, kas nodrošinātu “zibenīgu prototipēšanu”. Viņaprāt, tas šobrīd ir industrijas pudeles kakls.
N. Adamovičs ir priecīgs, ka Latvija rūpējas par “deep tech” attīstību un ir jūtams arī atbalsts, tomēr joma jāstimulē vēl vairāk.
“Ja valstī turpināsies uzņēmējdarbības vides attīstība, ka arī ekonomika būs aizvien atvērtāka, Latvijā veidosies arvien lielāks potenciāls “deep tech” jaunuzņēmumu izveidei un arī attīstībai. Tas nozīmē, ka Latvijā parādīsies jaunas arī pašu mājās radītas tehnoloģijas, kas kalpos par pamatu jauniem globāliem biznesiem. Tas nozīmēs arī industriālo kompāniju intereses pieaugumu.”
Tam piekrīt arī Babris, uzsverot – lai nozare turpinātu attīstīties, jāpalīdz arī valstij.
“Līdztekus zinātnes komercializācijai paredzētā finansējuma piešķiršanai, LIAA jau otro gadu sadarbībā ar “KR” organizē starptautisku zinātnisko jaunuzņēmumu konferenci “Deep Tech Atelier”, kas notiks 12.–13. aprīlī.”
“Tajā vienkopus pulcējas zinātnieki, jaunuzņēmumi, industrijas un valsts pārvaldes pārstāvji un tehnoloģiju entuziasti. “Latvijā ir sakārtota uzņēmējdarbības vide, kas motivē arī ārvalstu zinātniekus attīstīt savas idejas līdz komerciāli veiksmīgiem produktiem.”
“Ne velti Pasaules ekonomikas forumā Latvija ir nosaukta starp TOP3 Eiropas valstīm uzņēmējdarbības veikšanai,” norāda Babris.
