Latvijai ir pasaules čempions autosportā! 4
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izrādās, jau divas nedēļas šāda titula īpašnieks ir Raivis Jansons (nav šo rindu autora radinieks). To sarunā atklāj Ivars Ramans, kas gadus 15 aizrautīgi virza savdabīgu vaļasprieku – trases auto modeļu sacensības jeb angliski: “slot car racing”.
Kas tas ir?
Trases auto modeļu sacensībās pats galvenais tehniskais elements ir jebkuras konfigurācijas un izmēru renes auto trases celiņā. To malas ir strāvu vadošas un baro modelīša dzinēju, kas turas rievā vai pārāk ātrā pagriezienā no trases izkrīt. Pats auto – elementāri vienkāršs. Stūres funkciju tātad pilda pa gropi slīdošais cilnis (nevis grozāmi riteņi). Piedziņa – zobratiņu pāris, kas savieno motoriņu ar pakaļējo asi. Piedziņa un reizē superefektīva bremze (elektromotors to prot). Vadības rīks – viena svira, kā pistoles gailis. Nospiesta – pilna “gāze”. Atlaista – stop! Elementāri vienkārši.
Vienkārši? Dinamika ir gluži nereāla un žilbinoša. Vidējais apļa ātrums tai modeļu klasei, kuru kustībā redzēju, absolūtos skaitļos gan liekas pieticīgs (nepilni 50 km/h), taču, lai saprastu situāciju mijas ātrumu, tas būtu jāreizina ar 24 (tāda ir modeļa un īsta auto izmēru proporcija). Cik tad iznāktu? Motoriņu sīcieni un raibo mazulīšu lidojums kā bišu spietā. Kā te iespējams iejaukties, loģiski rīkoties, ja dažus metrus garā taisnē (trešdaļa sekundes) jāpaspēj vispirms akselerēties, tad bremzēt?
Var uzlabot satiksmes drošību
“Ne jau čempionāti svarīgākie,” saka Ivars. “Lai gan tie neapšaubāmi pievērsa daudzu valstu iedzīvotāju uzmanību Latvijai un Limbažiem (2014. gadā), kā arī Apšuciemam, kur notika šī gada pasaules meistarsacīkstes.” Galvenais – iespējams, ka automodelismu pamanīja garlaikotie, digitālās izklaidēs pārāk iegrimušie jaunieši un viņu vecāki. Un tas var uzlabot satiksmes drošību, kur, manuprāt, milzu ieguldījumu var dot šī savdabīgā bērnu (vecumā pat līdz 60 gadiem) rotaļa. Nevaru iedomāties labāku veidu, kā trenēt reakciju (te jāķer sekundes simtdaļas, nevis desmitdaļas kā uz ceļa), kā izkopt perifēru redzi, prasmi, galvu negrozot un acis nebolot, pārskatīt plašu laukumu. Te beznosacījuma refleksu līmenī nonāk izvairīšanās no pārāk straujas bremzēšanas vai paātrināšanās, kas maina modelīša (arī īsta auto) trajektoriju daudz vairāk nekā stūrēšana. Šiem modelīšiem pat stūres nav, bet tie skaisti un vadāmi “driftē”. Vai kļūdas gadījumā sagriežas, apgāžas – dara visu, kam nevajadzētu notikt ar lielajiem auto. Dara bez traģiskām sekām. Un veido pareizu gāzētāja–bremzētāja–stūrētāja domāšanu.
Sākt šo spēli var no gadiem 8–12. Tātad aptuveni tajā pašā vecumā, kad zēni stiepj savus tēvus (vai otrādi) uz kartinga hallēm un trasēm. Kartings, protams, ir reālai autobraukšanai tuvāks. Taču krietni dārgāks. Un modelisms var būt ceļš uz lielo sportu. Un Latvijā šo trašu daudz. Meklējiet internetā ar atslēgas vārdiem “trases auto modeļi”.
Vizītkarte. Raivis Jansons
Dzimis 1987. gada 6. septembrī.
Nodarbošanās: SIA “Veloprofs” servisa vadītājs/vecākais meistars
Izglītība: augstākā (nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana)
Hobiji: trases automodelisms, kalnu riteņbraukšana, distanču un kalnu slēpošana;
Pirmais trases automodelisma skolotājs: Jānis Rage-Raģis
Pasaules čempionātu dalībnieks kopš 2003. gada
Dalība pasaules čempionātos: 16
Komandas biedrs pasaules čempionātos: Edijs Zaks (12 reizes)
Pasaules čempionāti:
2011. – Brazīlija – 3. vieta “Eurosport” 1/32 klasē
2013. – Ukraina – 3. vieta “Eurosport” 1/24
2014. – Latvija – 3. vieta “Formula” 1/32
2018. – Somija – 3. vieta “Production” 1/24 “team race” (komandas biedrs Edijs Zaks)
2019. – Anglija – 1. vieta “Formula” 1/32
2022. – Latvija – 1. vieta “Eurosport” 1/32
Pasaules rangā pēc šī gada: 3. vieta
1. vieta “Eurosport” 1/24 klasē
