Latvijai ir jābūt progresīvākai atkritumu apsaimniekošanas jautājumos, pauž speciālists 0
Autors: SIA “Pilsētvides serviss” valdes loceklis Jurģis Ugors
Atkritumu apjoma samazināšanas ziņā Latvija virzās pareizā virzienā, aizvien pilnveidojot esošo šķiroto atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, ieviešot progresīvo likmi sadzīves atkritumu tarifiem, izglītojot sabiedrību par atkritumu šķirošanas nozīmi un procesu, kā arī apgūstot arvien jaunākus ilgtspējīgas saimniekošanas veidus.
Taču, vērtējot Latvijas progresu atkritumu apsaimniekošanā starptautiskajā līmenī, nākas secināt, ka virzāmies uz nosprausto mērķi pārāk lēni, un pārāk kūtri reaģējam uz pasaulē piedāvātajām inovācijām.
Kā liecina jaunākā “Baltic International Bank” Latvijas barometra pētījuma rezultāti, Latvijas iedzīvotāji lieliski apzinās, ka nepieciešama ir ne tikai atkritumu šķirošana, bet mērķtiecīga to apjoma samazināšana.
Vēl pirms dažiem gadu desmitiem zaļais dzīvesveids drīzāk bija modes tendence, nevis eksistenciālā nepieciešamība.
Taču sabiedrība pastāvīgi kļūst izglītotāka vides jautājumos, un apzinoties savu ietekmi uz apkārtējo vidi, tās noskaņojums pakāpeniski mainās par labu vides aizsardzības un zaļā dzīvesveida piekopšanas iniciatīvām.
Gruži – vērtīgi resursi
Pateicoties straujai atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģiju attīstībai, gruži ir pārtapuši par vērtīgiem resursiem, no kuriem iegūst izejvielas jaunu produktu ražošanai un bioenerģiju.
Latvija arī seko līdzi pasaules tendencēm un jauninājumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, bet pārņem ārvalstu pieredzi un ievieš jaunās tehnoloģijas ar kavēšanos, kad citas valstis jau ir tās pilnveidojušas un ievērojami attīstījušas.
Nav noslēpums, ka tieši plastmasas atkritumi ir lielākā kaite un līdz ar to arī lielākais globālais izaicinājums atkritumu apsaimniekošanas nozarē.
Plastmasas atkritumus cilvēce ražo un patērē neprātīgos daudzumos, ir nepieciešami simtiem vai pat tūkstošiem gadu, lai tie sadalītos, un pat degradēšanas procesā tie izdala kaitīgas vielas un gāzes, piesārņo augsni, gaisu un kaitē dzīvajiem organismiem.
Lai mazinātu plastmasas atkritumu apjomu, zinātnieki un inženieri aktīvi meklē ilgtspējīgas alternatīvas. Pēdējo gadu pasaules absolūtais trends ir bionoardāmā plastmasa, kuras pamatā ir augu izcelsmes sveķi.
Kāmēr Latvijā plāno cīnīties ar plastmasas iepakojuma daudzumu ar maksas piemērošanu polietilēna maisiņiem un vienreizējo trauku ražošanas aizliegumu, Somijā jau izstrādāja kompostējamo daudzslāņu materiālu no lauksaimniecības un mežsaimniecības blakusproduktiem, kuru var izmantot pārtikas produktu iesaiņošanai.
Neapšaubāmi, ka vērienīgs ceļš sākas ar pirmo soli, un Latvija to ir spērusi pareizā virzienā, bet turpmāk, lai neatpaliktu no Eiropas Savienības prasībām, būtu nepieciešams paātrināt soli un audzēt jaudu.
Bionoārdāmu atkritumu pārstrāde
Runājot par atkritumu pārstrādes tendencēm, Kalifornijas eko-tehnoloģijas ļauj pārtiku un citus bioloģiski noārdāmos atkritumus pārvērst ilgtspējīgā bioenerģijā – biodegvielā, kas ir tik efektīva, ka dienā var apstrādāt apmēram 100 tonnas organisko vielu.
Latvijā bionoardāmo atkritumu pārstrādē ir vēl soli priekšā, pateicoties “Getliņi Eko” poligona darbībai, kas jau tagad no gāzes, kas veidojās poligona atkritumu biodegradācijas šūnās, ikgadēji saražo aptuveni 35 GWh elektroenerģijas un 20 000 MWh siltuma.
No bioatkritumu pārstrādes iegūtā enerģija tiek izmantota uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošinājumam: tomātu un gurķu siltumnīcu apkurei, darba telpu apkurei utt..
Šobrīd 40%-50% no kopējais atkritumu plūsmas, kas nonāk “Getliņu” poligonā, ir bioloģiski noārdāmie atkritumi (pārtika, zaļā masa).
Tā vietā, lai aprakt tos zemē, tos var pārveidot par vērtīgu komposta materiālu personīgai vai komunālai lietošanai – bedru izlīdzināšanai, inženiertehniskai apzaļumošanai vai daiļdārzniecībai.
Tāpēc vairākas pašvaldības visā valstī, sākot ar Rīgu, uzsāk organisko vielu kompostēšanas programmas.
Protams, ka labākais veids, kā samazināt atkritumu daudzumu, ir tos neradīt. Šī ideja ir “zero-waste” jeb bezatkritumu dzīvesveida kustības pamatā, kas mūsdienās gūst arvien lielāku popularitāti.
“Zero-waste” nozīmē izstrādāt un pārvaldīt tādus produktus un procesus, kas ļaus sistemātiski izvairīties un ilgtermiņā novērst atkritumu un toksisko materiālu apjoma palielināšanos.
Šī kustības piekritēji popularizē tikai otrreizēji pārstrādājamo vai daudzkārt izmantojamo materiālu lietošanu, to atkārtotu izmantošanu sadzīvē vai pārstrādi citu lietu ražošanai tā vietā, lai dedzinātu vai apglabātu atkritumus poligonos.
“Zero-waste” filozofijai ir potenciāls novērst atkritumu kaitniecisko emisiju zemē, ūdenī un gaisā, kas 21. gadsimtā kļuva par globālo problēmu.
Ideja atkārtoti izmantot visus iespējamos atkritumus un pārvērst atlikušo enerģijā ir ilgtspējīga atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kas varētu atrisināt daudzas pasaules vides problēmas.
Mūsu valsts ir ierindojusies 22. vietā pasaules zaļāko valstu topā, bet Rīga ir atzīta par pasaulē desmito zaļāko pilsētu, uz kuru doties ekoloģiski domājošiem ceļotājiem.
Latvijas iedzīvotāji lepojas, bet tūristi novērtē mūsu valsts vērienīgas meža platības, apjomīgi apzaļumotas pilsētu ielas, milzīgu ūdenstilpņu skaitu un gaisa tīrību. Šis dabīgais skaistums ir mūsu vērtīgākais mantojums, ko nedrīkstam izšķērdēt.
Tāpēc attiecībā uz vides jautājumiem ir jābūt aktīvākiem, atjautīgākiem un progresīvākiem.
