Latvijai Eiropas birzī ne liepa, ne ozols, bet – pīlādzis 0
Būs Rucavas dižo sievu gudrības grāmata
Rucavas novads
Iedzīvotāju skaits 1919
Rucavas novadam ir bagāts kultūras mantojums – tautastērpi, cimdu raksti, gadskārtu ieražu tradīcijas, arī 19. gs. piekrastes zvejniekciemu etnogrāfiskā apbūve, ko iepazīt brauc gan pašmāju, gan ārvalstu tūristi, uzsverot šīs puses nozīmīgākās vērtības, teic Rucavas novada domes priekšsēdētāja Līga Stendze. Tradīcijas vislabāk zina Rucavas dižās sievas – tradīciju kluba “Zvanītāji” dalībnieces Sandras Aigares vadībā. Skanot tautasdziesmām un stāstiem par rucavnieku tradīcijām, galdā tiek celts kulinārais mantojums – šoreiz vārīti rāceņi jeb kartupeļi ar balto sviestu, ko dēvē arī par leiti, nabagu sviestu un gurnu sviestu. Sakultu sviestu ņem ar karotīti, un tas izskatās kā apaļš gurniņš, tāpēc tāds nosaukums.
Ar ko tas atšķiras no īstā sviesta? Ar īpašo kulšanas metodi. Gatavojot balto sviestu, sāk ar mazumiņu – ar vienu divām nelielām krējuma karotītēm, jo kuļot nedrīkst ļaut atdalīties paniņām. Lai tas nenotiktu, ik pa laikam kūlumu pasilda uz plītsmalas. Tā tiek saglabātas paniņas sviestā, kas visnotaļ ir vērtīgs produkts. Beigās vēl pielej rūgušpienu. Klāt var piegriezt sīpolus, ķiplokus, vasaras zaļumus, piestrēbt skābputru, piekost siļķi vai gurķi. Siena laikā tāds paēdiens ar kartupeļiem sevišķi gards, atzīst S. Aigare. Viegli skābenais baltais sviests Latvijā ienācis kopā ar leišu un poļu laukstrādniekiem trīsdesmitajos gados.
Bet riezis jeb kuģelis ir rīvētu kartupeļu sacepums ar sīpoliem un žāvētas gaļas gabaliņiem. Toties par bimbaltīri ir šāds stāsts: Rucavā ierodas kādi ceļabraucēji, prasa naktsmājas. Labi, saka saimniece un piedāvā – tagad ēdīsiet tīri! Ceļinieki samulst, bet tīris – tā ir kartupeļu biezputra, ko gatavo no jaunajiem kartupeļiem, tos viegli sa-stampājot un klāt pievienojot labi daudz sačurkstinātas gaļas ar visiem taukiem un vēl krējumu piedevām. Par bimbaliem Rucavā dēvē dundurus, tos gan putrā nemet, pasmejas Sandra, bet nosaukums ir kā zīme, ka tas pieder vasaras ēdieniem.
Rucavas tradīciju kluba dalībnieces apguvušas arī tautastērpu darināšanas prasmes, gadskārtu svētku un ģimenes godu tradīcijas, runā rucavnieku valodā, dzied dziesmas Rucavas balsos un māca to arī citiem. Jau četrus gadus darbojas “Zvanītāju” vasaras skola, ko vada Dzintars Šusts, kurš pats kādreiz šeit mācījās tautasdziesmas un apguva latviskos tikumus. Tikmēr dižās Rucavas sievas plāno šogad sākt apkopot savu pieredzi, lai pēc kāda laika varētu izdot Rucavas sievu gudrības grāmatu.
Radošais kvartāls ar Pētera I namiņu
Liepājas pilsēta
Iedzīvotāju skaits 74 787
Pirms diviem gadiem Liepājas pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Liepājas latviešu biedrības nams” izsolē iegādājās Pētera I namiņa kompleksu, kas ietver namu, kuru savulaik apmeklējis Krievijas cars Pēteris I, un vēl dažas ēkas. Šis komplekss iedzīvotāju vidū jau pazīstams kā Liepājas Kungu ielas radošais kvartāls. Tā saimniece un biedrības valdes locekle Vita Hartmane skaidro, ka 1696. gadā Pēteris I tik tiešām viesojies Liepājā, iegriezies šajā namā, kas tolaik bijusi viesnīca, par šo notikumu pilsētas muzejā saglabājusies krogus kvīts un arī daži vēsturiski interesanti nostāsti. Blakus Pētera I namiņam atrodas ēka, kurā darbojas pazīstamā folkloras kopa “Atštaukas”, bet tai pretī jaunākais infrastruktūras objekts – jauniešu māja, kas tikai pirms mēneša vēra durvis apmeklētājiem.
V. Hartmane: “Šajā kvartālā saglabājušās 17. gs. pilsētapbūves ēkas, kam ir milzīga vērtība. Tik senu ēku pilsētā nav daudz, tādēļ pašvaldība izdarīja ļoti drosmīgu soli, iegādājoties šo kompleksu.” V. Hartmane stāsta, ka izstrādātā koncepcija paredz Pētera I namiņā iekārtot interjera muzeju, kur pēc pāris gadiem varēšot pasēdēt pie viena galda ar slaveno Liepājas ciemiņu. Tuvākajā laikā īstenosies ideja par gastronomisko tūrismu, un vispār šim kvartālam ir milzu potenciāls ienākošajam tūrismam Liepājā, uzsver tā saimniece. Tiesa, te vēl palikušas padomju laika garāžas. Bet arī tās radošajā kvartālā ļoti iederas, jo piemērotas modernai izstāžu zālei.
Vienā no vecajām ēkām jau darbojas folkloras centrs “Namīns”, ko ļoti aktīvi apdzīvo pazīstamā Liepājas teātra aktrišu kopa “Atštaukas”. ”Atštaukas” ir Liepājas zīmols. Tā galvenā režisore Ināra Kalnarāja pavēsta, ka “Namīnā” notiek gan kolektīva mēģinājumi, gan folkloras skoliņa, uz kuru labprāt nākot bērni. Viņi iepazīst putnu valodu, gadskārtu tradīcijas, mācās svinēt Lieldienas un Ziemassvētkus, bieži viesi esot arī kāzinieki un krustabnieki. “Namīns brīžam šķiet par mazu, tik daudz ļaužu te apgrozās,” smej I. Kalnarāja. “Atštaukas” domā ar laiku izveidot savu folkloras teātri. Aktrišu mums nav trūkums, teic režisore un uzslavē pašvaldību, kas telpās gādājusi par jaudīgu apkures sistēmu un folkloras kopu atbalsta finansiāli.
Nav iespējams nosaukt visu, ko paveikuši Liepājas iedzīvotāji savas pilsētas labā. Tikai viens fakts – šogad Liepāja tika atzīta par Eiropas izcilāko tūrisma galamērķi Latvijā, uzvarot starptautiskā konkursā “Eden”, kura tēma šogad bija – pieejams tūrisms jeb tūrisms cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Liepājā ir Latvijā pirmā pludmale cilvēkiem ar redzes un funkcionāliem traucējumiem; eksportspējīgi uzņēmēju un zinātnieku radīti vides pieejamības risinājumi (audiobojas, kas nodrošina drošu peldi jūrā, taktilās kartes un bruģakmens ar gropēm, kas palīdz orientēties neredzīgajiem un vājredzīgajiem cilvēkiem), un labi funkcionējošs sadarbības modelis starp nevalstisko sektoru, uzņēmējdarbības sektoru un pašvaldību, norāda pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. Nenoliedzot pro- blēmas ar “Liepājas metalurgu”, U. Sesks uzsver, ka pilsētā ienāk arī jaunas ražotnes, tādas kā mitro salvešu ražošana, notiek kafijas ražotnes modernizēšana, attīstās multimediju māksla. Liepāja ir arī vienīgā pašvaldība, kas pilnībā uztur savu teātri.
No Eiropas birzs līdz Tiguļa hangai
Talsu novads
Iedzīvotāju skaits 33 397
2004. gada 1. maijā, kad Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga aicināja stādīt kociņus Latvijai tik nozīmīgā dienā. Toreizējais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Talsu novadā sarīkoja pirmo Eiropas birzs stādīšanas talku ar ES valstu diplomātu un pašmāju ļaužu plašu līdzdalību. Eiropas birzī katrai dalībvalstij tika iestādīts viens koks. Imants Ziedonis ierosināja Latvijai veltīt pīlādzi, jo katrai pīlādžogai galiņā redzams krustiņš. Tā ir varena aizsardzība mūsu valstij, teicis dzejnieks. Lietuvu šajā birzī pārstāv parastā kļava, bet Igauniju – kārpainais (āra) bērzs. Kurai valstij ticis spēka un varenuma simbols – ozols? Izrādās, tās ir vairākas: Francija, Lielbritānija, Portugāle, Rumānija, Spānija, Ungārija, bet visas ES kopīgais koks ir Eiropas baltegle. Birzī notiek novada un starptautiskas aktivitātes, turpinās koku stādīšana, iemūžinot Talsu un ārvalstu partneru sadarbību. Interesanti, ka te kopš augusta zaļo arī talsenieku draugu – Turcijas pilsētas Alānijas mēra – stādītais ozoliņš. Viņš jokojot teicis: “Ja iekļūt Eiropā būtu tik viegli kā iestādīt koku…”
Talsu pašvaldība kultūrai no kopbudžeta izdevumiem atvēl 20,5%, un, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, tā ir iespaidīga summa – 150 latu gadā. Pēdējos trijos gados kultūras infrastruktūras uzlabošanai īstenoti projekti kopsummā par gandrīz sešiem miljoniem latu! Talsu novada izpilddirektora vietniece Inga Krišāne min tikai dažus populārākos pasākumus – Vīna svētki Sabilē, Vasaras vidus svinēšana Talsos, sēņošanas čempionāts Spārē, Dižmāras gadatirgus Talsos, kā arī tradicionālie Amendas mūzikas svētki.
Īpašais notikums ir katru gadu 4. maijā rīkotā akcija “Dziedošais autobuss”, kad skolēni valsts svētku dienā ar četriem autobusiem pa četriem dažādiem maršrutiem dodas uz novada pagastiem, pilsētām un citām lielākajām apdzīvotajām vietām, kopskaitā 16. Pēc tam visi satiekas Talsos. Diriģents stāsta – dziedātājiem uzreiz taisnākas muguras, klausītāju vidū pamanot savu vecmāmiņu un vecotēvu…
Bet biedrības “Ciparnīca Tals’ keramik” podnieki Nauris Galviņš un Diana Dzelme atjauno Kurzemes podniecības tradīcijas, ceļo pa Latviju un Eiropu (Franciju), apgūstot dažādas keramiķu aroda prasmes, rīko cepļu atvēršanas svētkus, tematiskos pārgājienus savam atbalstītāju un interesentu pulkam Talsu apkārtnē.
Talsenieks, komponists Raimonds Tiguls un Pasaules mūzikas un māk- slas fonds organizējis brīvdabas koncertu “Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā”. Uzstājās mūziķi no Islandes un Gotlandes, kamerkoris “Kamēr…”, Rīgas saksofonu kvartets un citi profesionāli mūziķi. Te pirmoreiz plašākai publikai R. Tiguls demonstrēja pasaules mērogā reto mūzikas instrumentu, kas iegādāts Šveicē un saucas “hang”. Tā atgādina otrādi apgāztu pabieza metāla bļodu ar tādiem kā padziļinājumiem visriņķī. Tiekoties ar R. Tigulu viņa dzimtas mājās Talsu pievārtē, ziņkāri pētām šo neparasto mūzikas instrumentu, pat nenojaušot, kā tas varētu skanēt. Un tad – kāda skaņa! Grūti to aprakstīt, tā ir tik iespaidīga, ka gribas klausīties vēl un vēl. R. Tiguls brīdina, ka ierakstā šī mūzika daudz zaudē no sava skanējuma. Ieklausieties TV demonstrēto reklāmu par mūsu tautumeitas (lata) došanos Eiropā! Fonā skan nevis kokle, kā varētu domāt, bet hanga.
Fakti
Konkursa “Eiropas gada pašvaldība 2013” otrajai kārtai tika izvirzītas 15 pašvaldības. Vērtēšanas laikā noteica Eiropas gada pašvaldību un laureātus četrās nominācijās – “Pašvaldība kultūrai”, “Pašvaldība integrācijai un iekļaušanai”, “Pašvaldība veselībai” un “Pašvaldība Eiropas Savienības vērtību popularizēšanai”. Svinīgā apbalvošanas ceremonija notiks 18. oktobrī.
Konkursu “Eiropas gada pašvaldība 2013” rīko Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar Latvijas plānošanas reģioniem, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.
