Latvijai draud sodi par piesārņoto notekūdeņu nesavākšanu 0
Eiropas Komisija izteikusi Latvijai jau otro brīdinājumu par nepietiekamu notekūdeņu attīrīšanu. Pavisam drīz – maija vidū Latvijas amatpersonas dosies uz Briseli, lai mēģinātu pierādīt, ka Latvija tuvākajos gados izdarīs to, ko jau sen prasa komunālo notekūdeņu direktīva.
Taču jau tagad tiek apsvērts, kā vēl veicināt pieslēgšanos izbūvētajām sistēmām, piemēram, liekot maksāt lielāku dabas resursu nodokli, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Nepiesārņot vidi un neapdraudēt cilvēku veselību. Ar šo pamatojumu no Eiropas fondiem un Latvijas budžeta pēdējos gados ieguldīts vairāk nekā miljards eiro, lai izveidotu vai atjaunotu centralizētos ūdenssaimniecības tīklus.
Lielākajās apdzīvotajās vietās centralizēti jāsavāc vismaz 98 procenti no visiem notekūdeņiem. Taču 14 pilsētas šo rādītāju aizvien neizpilda un tas bijis iemesls, kādēļ Eiropas Komisija uzsākusi pārkāpuma procedūru pret Latviju.
Vai Latvija spēs izvairīties no tiesāšanās un soda – tas lielā mērā būs pašvaldību rokās, kurām jābūvē vēl jauni tīkli un jāpanāk jau izbūvēto izmantošana.
Tieši Ķekavas novadā ir palicis visvairāk darāmā – te pagaidām centralizēti savāc tikai 84 % notekūdeņu. Jūrmalā – par pusotru procentu vairāk (85,4 %). Pārējās 12 kritiku saņēmušās pilsētas ir nedaudz tuvāk mērķim un pārsniedz 90% robežu. Pārmetumi skar arī Olaini, kur problēmas cēlonis ir nespēja pie kopējās sistēmas pieslēgt vienu no rūpnīcām.
EK prasa jau tuvākajos gados sasniegt 98% centralizētu notekūdeņu savākšanu šādās pilsētās (iekavās – esošais rezultāts): Cēsis – 97,9%, Krāslava – 97,2% Rīga – 97,2% Bauska – 97% Limbaži – 96,5% Kuldīga – 96,4% Sigulda – 95,9% Jēkabpils – 93,9% Dobele – 93,7% Saldus – 93,1% Jelgava – 91,4% Mārupe – 90,7% Jūrmala – 85,4% Ķekava – 84%.
Eiropas Komisija uzsāktajā pārkāpuma procedūrā pret Latviju izteikusi jau otro brīdinājumu. “Tas nozīmē, ka Eiropas Savienība novērtēs mūsu progresu, jo attiecīgi pārkāpumu skaits ir jau mazāks, nekā tas bija pirmajā brīdinājumā. Bet tik un tā mēs pilnībā nespējam pārņemt šīs direktīvas prasības.
Tas nozīmē, ka šobrīd mēs esam snieguši Eiropas Komisijai paskaidrojumus par to, kāda ir situācija, un kādi ir nākamie soļi, lai mēs šīs nepilnības novērstu, jo Eiropas Savienībai ir jāvērtē arī mūsu apņemšanās un mūsu reālā rīcība,” saka nu jau bijušais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš.
Gan Ķekavas, gan Jūrmalas pašvaldības uzskata, ka trīs gados mērķi sasniegs, un viņu dēļ Latvija neiekulsies soda naudās. Kā labo piemēru Ķekavas novadā min ciematu “Ziedonis”, kur jau pieslēdzies viss paredzētais klientu skaits. Izskaidrojums gan meklējams faktā, ka šai vietā iedzīvotāji veikuši grunts analīzes un konstatēts ārkārtīgi augsts piesārņojums.
Latvija jau pāris gadus mēģina būtiski paātrināt notekūdeņu saimniecības sakārtošanu. Tostarp – izbūvējot jaunus centralizētos tīklus, vairs nav dots piecu gadu termiņš klientu pievienošanai kā iepriekš. Tam jānotiek nekavējoties.
“SIA “Jūrmalas ūdens” aicina visus iedzīvotājus, kuriem būs iespēja pieslēgties projekta realizācijas laikā, jau šobrīd apzināt to, kas ir jādara arī viņu pusē, lai nonāktu pie rezultāta vienlaikus gan izbūvējot tīklus pa ielām, kas ir “Jūrmalas ūdens” atbildība un tīklu no iedzīvotāju puses, kas ir iedzīvotāju pašu atbildība. Līdz ar to nododot objektu ekspluatācijā, mums jau būtu pakalpojuma saņēmējs galā,” saka SIA “Jūrmalas ūdens” projekta ieviešanas vienības ekonomiste Anda Zaķe.
Gan Jūrmala, gan Ķekava kā iemeslu tam, ka viņiem neveicas tik labi kā pārējiem, min faktu, ka apdzīvotās vietas ir šauras un garumā izstieptas, un tas tīklu ierīkošanu padara gan dārgāku, gan lēnāku. Tai pašā laikā, piemēram, Ķekavā, jau izbūvētajam centralizētajam kanalizācijas vadam vēl nav pieslēgušies aptuveni divi tūkstoši potenciālo klientu.
“Es domāju, ka mēs varam sasniegt šo rādītāju. Liela problēma ir tajā ziņā, ka, izbūvējot šos spiedvadus un kanalizācijas pašteces tīklu, tie tika izbūvēti arī teritorijās, kur jau bija senā apbūve, kur cilvēkiem ierīkotas decentralizētās kanalizācijas sistēmas.
Un līdz ar to jārada apstākļi, lai cilvēki būtu ieinteresēti ieguldīt savus līdzekļus, lai pieslēgtos pie centralizētās kanalizācijas sistēmas,” saka Ķekavas novada domes priekšsēdētājas 1.vietnieks Aigars Vītols.
Mērķa sasniegšanai Ķekava jau tagad vairākām iedzīvotāju grupām līdzfinansē pieslēgumu izveidi. Jūrmala par to vēl domā. Maksimāli vienkāršota arī dokumentu kārtošana māju pieslēgumu izbūvei (pietiek ar vienu iesniegumu).
Un lielas cerības tiek liktas uz pieņemtajiem noteikumiem par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu, kas ļautu pašvaldībām izsekot, kas notiek ar notekūdeņiem privātmājās. Iespējams, pie šādas uzraudzības, savu notekūdeņu aku uzturēt būs dārgi.
Jūrmalas pilsētas domes Īpašuma pārvaldes Kapitāla daļu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Elviss Venters: “Ministru kabineta noteikumi devuši pietiekami ilgu laiku, lai katrs varētu sakārtot savu decentralizēto sistēmu. Tas ir 2021.gads.
Bet cilvēkiem jāsaprot, ka varbūt katram pašam uz savu esošo sistēmu ir jāapskatās, cik viņi tiešām atbilst šiem noteikumiem, kādi līdzekļi, iespējams, viņiem būs jāiegulda un cik vispār maksās šī izvešana, ja reiz tā notiks pietiekami regulāri un ar godprātīgiem uzņēmējiem, pakalpojumu sniedzējiem.”
Latvijai prasītā sekmība jāpanāk tuvāko divu-trīs gadu laikā. Tādēļ ar jau padarīto visticamāk būs par maz. Mājām, kam ir iespēja, bet, kas nepieslēdzas kopējai kanalizācijas sistēmai,tiek apsvērta iespēja arī uzlikt papildu dabas resursu nodokli un neļaut piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, ja tādas pienāktos.
“Tur ir jābūt obligāti kombinācijai, kur pašvaldībai ir pienākums noteiktā periodā ieviest atbalsta programmu, lai cilvēki varētu šo darbību veikt. Un vienlaicīgi motivācija, lai iespējami ātri viņi to darītu. (..) Tas ir klasisks dabas resursu nodokļa gadījums, ja kanalizācijas sistēma, kanalizācija paliek dabā. Tad faktiski dabai tiek nodarīts kaitējums, un nu tas kaitējuma izdarītājiem ir jākompensē,” saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/Par!)
Soda sankcijas par direktīvu neizpildi var sasniegt pat vairākus tūkstošus eiro par katru kavēto dienu un galu galā veidot miljonus.
Vides ministrijā uzsver – pat, ja tiek iesniegta sūdzība tiesā, tiesāšanās nav ātra un arī tās laikā Latvija tomēr var pagūt novērst trūkumus. Tiesa gan – jau drīz varētu sekot nākamie pārmetumi. Piemēram, pašvaldības jau izbūvētajai sistēmai Valkā pieslēgušies tikai trešdaļa iespējamo klientu, bet Dagdā – divas trešdaļas.
