Latvijai Amerikā neviens lēto gāzi “pakaļ nemeta” 13
Ilona Bērziņa, Speciāli La.lv
Pirms nedēļas sabiedrību sašūmēja ziņa, ka Latvija pērn neesot izmantojusi iespēju iegādāties lētu sašķidrināto dabasgāzi no ASV. To viedokļa rakstā paziņoja augsta Latvijas Bankas amatpersona Edvards Kušners. Gan tālaika ekonomikas, tagad satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA), gan ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks (JV) norādīja, ka Kušnera paustais neatbilst patiesībai, bet AS “Latvenergo” paziņoja – dabasgāzes patēriņa mazā mēroga dēļ ASV komersantiem tūlītēji darījumi ar Latviju nešķita interesanti. Kas īsti notika?
Gāzes cena ar visām no tās izrietošajām sekām – šīs ziemas augstajiem apkures tarifiem, elektroenerģijas cenu kāpumu un tā iespaidā sadārdzinājušos preču un pakalpojumu cenu, sabiedrībai ir ļoti jūtīgs temats. Tādēļ Latvijas Bankas Padomes padomnieka un ilgtspējas virziena vadītāja Edvarda Kušnera raksta “Enerģētikas zaļais mezgls” ārkārtīgi plašā publicitāte bija likumsakarīga. Lai arī rakstā ir daudzas ievērības cienīgas domas, sabiedrisko rezonansi guva vien Kušnera paustais: “2022. gada aprīļa sākumā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ar ierēdņiem un “Latvenergo” pārstāvjiem darba vizītē apmeklēja ASV, lai “pārrunātu ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā”.
Vizītes laikā mūsu delegācija saņēma piedāvājumu iegādāties sašķidrināto gāzi (LNG) 10 teravatstundu (TWh) apjomā, slēdzot līgumu uz 10 gadiem. Cena atbilstu ASV biržas “Henry Hub” (HH) cenai. Pagājušajā gadā HH augstākā cena vasarā bija vien 30 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), šobrīd 8 EUR/MWh un piedāvājuma izteikšanas laikā – ap 10 EUR/MWh.” Cita starpā arī norādīts, ka tiešo piegāžu no ASV finansiālais ieguvums Latvijai svārstās ap vienu miljardu eiro gadā.
Piedāvājums superizdevīgs, gada ietaupījums vienkārši astronomisks, un sabiedrības sašutums būtu pilnīgi pamatots, ja vien Latvijai šāds konkrēts piedāvājums vizītes laikā ASV patiešām būtu izteikts. Tiesa, pats Kušners vēlāk uzsvēra, ka nevienā brīdī nemaz neesot runājis par kaut kādām ātrajām piegādēm, bet gan tādām, kas varētu notikt tikai šogad.
Kur palika piedāvājums un radās miljards?
Vēl pirms visu iesaistīto pušu karstās diskusijas Jāņa Dombura vadītajā raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, SEB bankas ekonomikas eksperts Dainis Gaišpuitis telefonintervijā norādīja, šī situācija ir labs arguments, lai mēs paskatītos kā varētu organizēt turpmāko politiku un likt gan “Latvenergo”, gan politiķiem, kas šo jautājumiem risina, būt nedaudz vairāk atvērtiem un atklātiem, un informēt žurnālistus un sabiedrību par to, kas un kā notiek. “Ja parādās šāda tēze, tas nozīmē, ka komunikācijas ziņā kaut kas nav nostrādājis. Pie šādas “apsūdzības” par tik šokējošu naudas apmēru, būtu svarīgi atnākt ar ļoti precīzu un pietiekami noturīgu komunikāciju, kamēr pat ezim ir skaidrs, kas ir noticis, kāpēc tā nav patiesība,” uzsver Gaišpuitis.
Edvarda Kušnera paustais publiskajā telpā patiešām sacēla pamatīgu vētru. Jānis Vitenbergs paziņoja, ka šāds piedāvājums netika izteikts un “mēs būtu traki, ja to nebūtu izmantojuši”. Jānis Patmalnieks savā Twitter kontā ierakstīja: “Rodas nopietni jautājumi par kompetenci un motivāciju”. Portāls Rus.lsm.lv aprēķināja, lai ietaupītu Kušnera piesaukto miljardu, Latvijai būtu jāsaņem viena teravatstunda sašķidrinātās gāzes katru gadu un jāietaupa aptuveni 1000 eiro par katru megavatstundu, un pat pie pagājušā gada pīķa cenas – 350 EUR/MWh, šāds ietaupījums būtu iespējams vien tad, ja pircējs saņemtu bezmaksas gāzi plus vēl 630 eiro piemaksu par katru MWh.
Savukārt Latvijas Banka, atbildot uz jautājumu, konkrēti kādā veidā šis viena miljarda eiro ieguvums gadā veidotos, ar bankas pārstāvja Jāņa Silakalna starpniecību atbildēja: “Minēta starpība starp ASV saņemtā piedāvājuma summu un summu, par kādu dabasgāze iepirkta.”
Tanī pašā laikā “Latvenergo” neauditētais, bet publiski pieejamais saīsinātais finanšu pārskats liecina, ka koncernam 2022.gadā dabasgāzes un citu energo resursu izmaksas bijušas nedaudz lielākas par pusmiljardu eiro (518 748 000 EUR), savukārt krājumos ir dabasgāze vēl par ceturtdaļmiljardu eiro (226 797 000 EUR). Tīri aritmētiski saskaitot šos ciparus kopā, miljards nesanāk.
Ko saka Vitenbergs?
Atbildot uz jautājumu, vai un kādas bija konkrētas sarunas par ASV gāzes piegādēm Latvijai, Jānis Vitenbergs atzīst, ka vizītes laikā notika sarunas kā ar gāzes ražotājiem un pārdevējiem, tā ASV politisko vadību. “Piedāvājumu īstermiņa piegādēm noteikti nebija, jo, kā norādīja gan ražotāji, gan tirgotāji, īsā laikā pārorientēties un izsūknēt papildus apjomu, ko tirgot Eiropas valstīm, šobrīd nav iespējams, bet sadarbību varētu uzsākt 2025.gadā.
Attiecīgajā brīdī ASV gāzes apjoms jau bija rezervēts konkrētām valstīm, konkrētām kompānijām, un amerikāņi teica: jā, nākotnē mēs varētu attīstīt papildus jaudas, bet mums ir svarīga garantija, ka sadarbība būs ilgtermiņā. Viņu minētais sākotnējais apjoms bija lielāks nekā visas Latvijas gada patēriņš. Tās bija pirmās sarunas, kuras “Latvenergo” no savas puses apņēmās turpināt, lai nonāktu līdz kādam kopsaucējam. Gāzes biznesā trīs gadi ir gaismas ātrums, pēkšņi kaut ko izdarīt un mainīt nav iespējams.
Amerikā es skaidri pateicu gan politiski, gan nozarei, ka mēs neredzam sadarbību ar Krieviju un meklējam jaunus sadarbības partnerus. Tanī laikā kāds varbūt pasmīnēja, bet mēs esam to izdarījuši.”
Simts kuģu līgums. Bija vai nebija?
Bija vai nebija piedāvājums noslēgt, vai vismaz uzsākt sarunas par, E.Kušnera vārdiem runājot, “simts kuģu” līgumu?
Dainis Gaišputis apšauba, vai tiešām valsts un ieinteresētie enerģētikas uzņēmumu pārstāvji nespētu pamanīt šādu iespēju. “Jāuzdod jautājums, vai tiešām kāds būtu gatavs tirgot mums [gāzi] ar baigo atlaidi, ja spētu notirgot dārgāk. Kādai īpašai saiknei vajadzētu būt, lai kāds atteiktos no simtiem miljonu peļņas, pārdodot mums kaut ko zem tirgus vērtības!” Tādēļ jo interesantāk uzzināt, kurš gāzes tirgotājs Amerikā Latvijai šādu piedāvājumu izteica, un kurš no Latvijas puses to noraidīja.
Latvijas Banka, atbildot uz jautājumu, vai tās rīcībā ir konkrēti fakti, kas apliecina LB ilgtspējas virziena vadītāja rakstā pausto par šāda piedāvājuma saņemšanu, ar Jāņa Silakalna starpniecību norāda: “Šīs ziņas izskanēja, piemēram, 2022.gada 25.maijā Fiskālās disciplīnas padomes rīkotā diskusijā “Augsto cenu fiskālā ietekme: scenāriji un izaicinājumi.””
Arī E.Kušners “Kas notiek Latvijā?” atzina: “Tā bija tā pirmā reize, kad es iepazinos ar šo iespēju, diskusijas laikā arī parādījās, ka no visa šī plašā piedāvājuma Latvijai tiešām atbilst šis 10×10 piedāvājums.” Cita starpā Kušnera kungs arī bilda, ka minētais viņa raksta fragments “veltīts tikai vienai konkrētai iespējai, šim simts kuģu līgumam, nevis kas vispār ir noticis.”
Tomēr pēc Jāņa Patmalnieka raidījumā teiktā, diskusija bijusi vien prāta vētra, kurā izskanējis daudz dažādu viedokļu par to, kādā veidā Latvijas tautsaimniecība varētu attīstīties enerģētikas sektorā. Arī “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, skaidrojot, no kurienes radies stāsts par 10 TWh un 10 gadiem pauda, ka tas bijis teorētisks lielums, kurš apspēlēts, lai plašākā diskusijā ar ekspertiem izsvērtu potenciālos riskus un ieguvumus.
Kas notiek ar ilgtermiņa piegāžu iespējām?
Tas gan nenozīmē, ka pa ilgtermiņa līgumiem netiek domāts, jo, kā raidījumā norādīja M.Čakste, lai arī ne 10 TWh apmērā, bet ilgtermiņa piegāžu iespējas tiek izskatītas. Diemžēl ilgtermiņa līgumiem mēdz būt arī vērā ņemami riski. Piemēram, ja “Latvenergo” pērn būtu noslēdzis ilgtermiņa līgumu par tam brīdim ļoti optimālu cenu – 70 eiro megavatstundā, tad tagad, kad cena ir aptuveni 40 eiro par MWh, tas nestu ļoti ievērojamus zaudējumus. Kā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” teica Mārtiņš Čakste: “Un tad ir jautājums Kušnera kungam, kur mēs norakstītu 30 miljonus no kuģa par šādu ilgtermiņa līgumu?”
Arī Dainis Gaišpuitis atzīst, ka ilgtermiņa līgumi ir zināma stratēģijas spēle, kurā mirklī tu uzmini pareizo laiku un noslēdz šos līgumus sev izdevīgi, un kurā mirklī tie ir vien šķietami izdevīgi, jo laiks mainās, tu it kā zaudē un pārmaksā. Kā, piemēram, notika ar vakcīnām. “Skatoties, kādas cenas gāzei ir šobrīd, mēs it kā būtu pārmaksājuši,” saka ekonomists.
Uz ASV komersantu intereses trūkumu tūlītēju līgumu slēgšanai norāda arī “Latvenergo”, paziņojot, ka “Latvenergo” un Latvijas kopumā dabasgāzes patēriņa mazā mēroga dēļ ASV komersantiem tūlītēji darījumi nešķita interesanti. Tomēr tas nenozīmē, ka vizīte ASV līgumu slēgšanas ziņā bijusi bez rezultātiem. Saskaņā ar AS “Latvenergo” pausto, tieši pēc vizītē ASV gūtās pieredzes un konsultācijām uzņēmums veicis pareizi strukturētus gāzes iepirkumus, un arī turpmāk izvērtēs ilgtermiņa iegādes iespējas, ja tas būs finansiāli pamatoti. Šogad iegādāti divi kuģi ar gāzi no lielākā Amerikas SDG piegādātāja kompānijas “Cheniere”, viens kuģis no Norvēgijas.
Ņemot vērā esošo ASV termināļu jaudas un iepriekš pieteiktās rezervācijas, gāzes piegādes Latvijai varētu tikt noorganizētas sākot ar 2025.gadu vai pat ar 2026., 2027.gadu. Labā ziņa ir tā, ka pēc Luminor bankas ekonomista Pētera Strautiņa teiktā, Latvija gāzes lomu enerģētikā un gāzes patēriņu vispār ir ilgstoši samazinājusi. “Padomju laiku beigās gāzes patēriņš bija apmēram 30 teravatstundas gadā, līdz šī gadsimta sākumam mēs bijām nonākuši apmēram līdz 20 TWh, dažus gadus pirms kara Ukrainā sākuma patēriņš atkarībā no ziemas bija 12 TWh, bet pagājušajā gadā tās bija nepilnas deviņas teravatstundas. Varbūt mēs nedaudz pakāpsimies virs tā devītnieka, bet droši vien 12 TWh vairs nebūs, arī 20 vai 30 teravatstundas nekad vairs neatgriezīsies.”
