Latvijā vismaz vidējo izglītību ieguvušo cilvēku īpatsvars ir sestais augstākais ES 0
Latvijā vismaz vidējo izglītību ieguvušo iedzīvotāju īpatsvars ir sestais augstākais Eiropas Savienībā (ES), bet vislielākais īpatsvars vismaz vidējo izglītību ieguvušo ļaužu ir Lietuvā, liecina ES statistikas pārvaldes “Eurostat” apkopotie dati.
Saskaņā ar tiem Lietuvā vismaz vidējā izglītība 2010.gadā bija 92% cilvēku vecumā no 25 līdz 64 gadiem, bet otrs labākais rādītājs bija Čehijā, kur vismaz vidējā izglītība bija 91,9% ļaužu. Trešajā vietā ir Slovākija (91%), ceturtajā – Polija (88,7%), piektajā – Igaunija (89,2%) un sestajā – Latvija, kur 2010.gadā vismaz vidējo izglītību bija ieguvuši 88,5% cilvēku vecumā no 25 līdz 64 gadiem.
Vismazākais tādu ļaužu īpatsvars, kam ir vismaz vidusskolas izglītība, bija Maltā (29%) un Portugālē (31,9%).
ES vidēji vismaz vidējā izglītība 2010.gadā bija 72,7% pilsoņu vecumā no 25 līdz 64 gadiem.
“Eurostat” dati ļauj secināt, ka pēcpadomju valstīs ir lielāks izglītotu cilvēku īpatsvars nekā Rietumzemēs, raksta britu plašsaziņas līdzekļi. Portāls “Mail Online” vēsta, ka Apvienotajā Karalistē vismaz vidējā izglītība ir 76,1% cilvēku vecumā 25 līdz 64 gadiem un pauž bažas, ka pieaugušie Lielbritānijas iedzīvotāji ir sliktāk izglītoti nekā ļaudis jaunajās ES valstīs Austrumeiropā.
Visās četrās lielākajās ES ekonomikās vismaz vidējo izglītību ieguvušo cilvēku īpatsvars ir mazāks nekā Baltijas valstīs un vairumā citu jauno bloka zemju.
Vācijā šis rādītājs ir 85,8%, Francijā – 70,8%, Itālijā – 55,2%, bet Spānijā tikai 52,6% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem var lepoties vismaz ar iegūtu vidējo izglītību.
