“Tas ir ļoti sarežģīti!” Kāpēc Latvija viena robežu neslēgs 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kaut gan Ukrainas diplomāti lūguši Baltijas valstīm pilnībā slēgt robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, Latvijas iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par”) teikusi, ka pagaidām neredzot iespēju, ka varētu slēgt Eiropas Savienības ārējās robežas un pārtraukt transporta satiksmi ar Krieviju un Baltkrieviju.
“Pašlaik tas nebūtu ļoti reāli, ņemot vērā gan mūsu valsts piederīgos, gan tos cilvēkus, kas bēg no Ukrainas caur Krieviju, Baltkrieviju. Līdz ar to es nevaru iedomāties, kā mēs to varētu darīt un tajā pašā laikā palīdzēt šiem cilvēkiem,” intervijā “ReTV” teica Golubeva.
Ukrainas vēstnieks Polijā Andrijs Deščica ziņu aģentūrai “Interfax-Ukraine” teicis, ka Ukrainas varasiestādes piedāvājot Lietuvai, Latvijai un Igaunijai slēgt robežas ar Krieviju un Baltkrieviju un ka Kijiva ar Varšavu patlaban spriežot par Polijas un Baltkrievijas robežas slēgšanu. “Tad mums nebūs jāgaida ES un mēs pilnībā bloķēsim jebkādas piegādes uz Krievijas Federāciju,” viņš teica.
Martā ukraiņu un poļu aktīvisti sāka neļaut piekrautām kravas automašīnām no Eiropas doties uz Baltkrieviju. Pāris nedēļas kontrolpunktā Kozloviči-Kukuriki veidojās sastrēgums aptuveni 45 kilometru garumā. Protestētāji pieprasīja slēgt kravu autotransporta tranzītu uz valsti, caur kuru daudzas kravas automašīnas dodas tālāk uz Krieviju.
Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts robežsardzes tīmekļa vietnēs var pārliecināties, ka kravas auto no Krievijas un Baltkrievijas lielā skaitā iebrauc arī Latvijā. Piemēram, 5. aprīlī Terehovas robežpunktā rindā gaidīja 670 smago kravas auto furgoni, bet pirms tam diennakts laikā Krievijas un Latvijas robežu jau bija šķērsojuši 255 furgoni, Grebņevas robežpunktā gaidīja 180, bet robežai pāri jau bija tikuši 103 furgoni. 200–300 smago auto furgoni ik dienu no Baltkrievijas šķērso arī Pāternieku un Silenes robežkontroles punktus. VID Muitas pārvalde gan nevarēja pateikt, cik daudz smago kravas auto Latvijā iebrauc tieši no Krievijas un Baltkrievijas, nevis dodas tranzītā caur šīm valstīm.
Kā autovadītāji no abām pieminētajām valstīm var iebraukt Latvijā, ja Latvija ir apturējusi vīzu izsniegšanu? Satiksmes ministrijas amatpersonas ar sabiedrisko attiecību speciālistes Lāsmas Gailes starpniecību informēja, ka Latvija neierobežojot preču kustību ne ES, ne ārpus tās, tādēļ kravas var pārvadāt jebkurš licencēts autopārvadātājs, kurš ir saņēmis atbilstošu starptautisko autopārvadājumu atļauju.
“Pārvadājumus var veikt ne tikai Latvijā, Baltkrievijā un Krievijā reģistrēti transporta uzņēmumi, bet arī trešo valstu pārvadātāji, piemēram, Turcijas, Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Uzbekistānas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Kazahstānas, Kirgizstānas un citu valstu. Pārvadātāji nodarbina gan transportlīdzekļu vadītājus, kas ir Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, gan trešo valstu pilsoņi. Trešo valstu pilsoņiem, kas saņēmuši uzturēšanās atļauju Latvijā, nav vajadzīga vīza,” skaidro Gaile.
Savukārt Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris pastāstīja, ka esot ļoti daudz pieprasījumu no Krievijas autopārvadātājiem un dzelzceļa pārvadātājiem par vīzu piešķiršanu, bet tās tiekot atteiktas. Latvija ir to sešu Eiropas valstu skaitā, kas, pārtraucot kovida laikā vīzu piešķiršanu Krievijas pilsoņiem, to neatsāka. Izņemot gadījumus, ja robežas šķērsošanai ir humāni apsvērumi, piemēram, ja Latvijā ierodas valsts piederīgo ģimenes locekļi vai Krievijas varasiestāžu vajāti žurnālisti. Vīzas ierobežoti izsniedz arī Baltkrievijas pilsoņiem.
Palīdz ukraiņiem izbraukt no Krievijas
Ārlietu ministrijas preses sekretārs skaidroja, ka robežu ar Krieviju neesot iespējams slēgt arī tādēļ, ka to šķērsojot diezgan daudz Ukrainas valstspiederīgo, kuri bēguši uz Latviju caur Krieviju.
“Tas ir ļoti sarežģīti, jo viņiem nav viegli šo robežu šķērsot. Mēs nerunājam publiski par šiem gadījumiem un skaitļiem, jo tas apdraud iespēju palīdzēt šiem cilvēkiem, kuri tiek vajāti un kuriem ir nepieciešama palīdzība. Krievija primāri nelaiž šķērsot savu robežu. Kaut gan tas ir ļoti sarežģīti, mēs cenšamies ukraiņiem palīdzēt izbraukt no Krievijas. Savukārt krievi, ja viņiem nav konkrēta pamatojuma izbraukt no valsts, ja nav darba līguma vai viņi nav īpašā kategorija, tad nevar izbraukt no valsts,” pastāstīja Beķeris.
Taču Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis savas valsts žurnālistiem pirmdien paziņoja, ka Lietuvas varasiestādes apsverot iespēju slēgt robežu ar Krieviju un Baltkrieviju saistībā ar notikumiem Ukrainā. Tomēr tas nebūs tik vienkārši, jo ES ir līgums ar Krieviju, kas nodrošina Krievijas pilsoņu un preču tranzīta atvieglošanu uz Kaļiņingradas apgabalu vai no tā. Lietuva robežojas ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu. Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte apstiprinājusi, ka ES un Krievijas līgums liedz Baltijas valstīm un Polijai īstenot pilnu Krievijas blokādi un ka lēmums par Kaļiņingradas tranzītu ir ES ziņā.
Arī Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) uzskata, ka robežu slēgšanai ar Krieviju ir nepieciešama vienota Eiropas pozīcija. Otrdien pēc valdības sēdes viņš skaidroja, ka gadījumā, ja tikai Latvija slēgtu savas robežas ar agresorvalsti, plūsmas varētu turpināties pa valsts ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstīm. “Nozīmīgi ir tad, kad visi slēdz, kad visa Eiropa slēdz. Tas ir tas, pie kā mēs esam strādājuši un strādāsim arī turpmāk,” sacīja valdības vadītājs. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) uzskata, ka vienpusēja Latvijas un Krievijas, kā arī Latvijas un Baltkrievijas robežas slēgšana bez sinhronas reģionālās sadarbības būtu neefektīva.
Slēdz ģenerālkonsulātus
Lai solidarizētos ar Ukrainu, Latvijas Ārlietu ministrija vakar nolēma slēgt Krievijas konsulārās pārstāvniecības Daugavpilī un Liepājā un izraidīt 13 Krievijas diplomātus un ģenerālkonsulātu darbiniekus. Krievijas vēstniekam Latvijā Mihailam Vaņinam tika paziņots, ka ģenerālkonsulātu darbība Latvijā nav pieļaujama pēc 30. aprīļa.
Latvija pagaidām gan negatavojas atsaukt savu vēstnieku no Krievijas, kā to jau izdarījusi Lietuva. Mūsu kaimiņvalsts ārlietu ministrs Landsberģis pirmdien paziņoja, ka valdība pieņēmusi lēmumu pazemināt Krievijas diplomātiskās pārstāvniecības statusu: Krievijas vēstniekam Lietuvā dots rīkojums pamest Viļņu, savukārt Lietuvas sūtnis atsaukts arī no Maskavas. Nolemts slēgt arī Krievijas ģenerālkonsulātu Klaipēdā.
Taču tas nenozīmē, ka Lietuva pilnībā ir pārtraukusi diplomātiskās attiecības ar Krieviju. Mūsu kaimiņvalsts ir samazinājusi diplomātisko attiecību līmeni – valsts intereses Krievijā vairs nepārstāv vēstnieks, bet to dara pagaidu pilnvarotais lietvedis, pastāstīja Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.
Ārlietu ministrijas pārstāvis Beķeris norādīja – ja kara laikā tiek pārtrauktas diplomātiskās attiecības vai tās pazeminātas, tad nav iespējams pildīt daudzas funkcijas, nav iespējams aizstāvēt Latvijas intereses. “Lai mūsu valsts piederīgie varētu izceļot no Krievijas, viņiem ir vajadzīgi dokumenti, un ļoti daudziem mēs tos palīdzam saņemt.
Krievijā atrodas 13 tūkstoši mūsu valsts piederīgo, bet viņiem nav Latvijas pases un neviena Krievijas iestāde viņiem to neiedos. Atgādināšu, ka Latvija bija pirmā valsts, kura parādīja savu attieksmi pret Krievijas iebrukumu Ukrainā un 24. februārī atsauca vēstnieku Krievijā uz konsultācijām ar ārlietu ministru un Valsts prezidentu. Līdzīgi pirmajās kara dienās rīkojās arī Čehija,” sacīja Beķeris un neizslēdza iespēju, ka varot pienākt brīdis, ka arī Latvija atsauks savu vēstnieku no Krievijas.
