Latvija – viena no atpalikušākajām atkritumu apsaimniekotājām ES 0
Latvija atkritumu apsaimniekošanas jomā ir viena no atpalikušākajām valstīm Eiropas Savienībā (ES), liecina jauns ziņojums, ko pēc Eiropas Eiropas Komisijas (EK) pasūtījuma sagatavojusi Vācijas konsultāciju kompānija “BiPRO”.
Ziņojumā mūsu valstij ir piešķirti 14 punkti, kas ir septītais sliktākais sniegums 27 bloku zemju vidū. Vēl lielāka atpalicība nekā Latvijā atkritumu apsaimniekošanas jomā ir Kiprā un Rumānijā (11 punktu katrai valstij), Lietuvā un Maltā (9 punkti katrai valstij), Bulgārijā (8 punkti) un Grieķijā (3 punkti), rāda ziņojumā ietvertā tabula.
Igaunijas sniegums ziņojumā novērtēts ar 17 punktiem.
Vislabākais rezultāts atkritumu apsaimniekošanas jomā ir Austrijai un Nīderlandei, kas ieguvušas pa 39 punktiem.
Ziņojumā 27 dalībvalstis sagrupētas pēc 18 kritērijiem, izmantojot zaļas, dzeltenas un sarkanas “kartītes” tādās jomās kā kopējais pārstrādāto atkritumu apjoms, atkritumu apglabāšanas cenas un Eiropas tiesību aktu pārkāpumi, informē EK pārstāvniecība Latvijā.
Tabulas augšgalā ir Austrija, Beļģija, Dānija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija – nevienai no šīm valstīm nav vairāk par divām sarkanajām kartītēm. Savukārt tabulas lejasdaļā, kurā ir arī Latvija, paveras pavisam cita aina – tikai retumis redzama kāda zaļā atzīme.
“Šī aina apstiprina manas lielās bažas. Daudzās [ES] dalībvalstīs sadzīves atkritumu apsaimniekošanā vēl aizvien izmanto pašu sliktāko paņēmienu — apglabāšanu poligonos —, lai gan ievērojami [ES] struktūrfondu līdzekļi tiek atvēlēti stāvokļa uzlabošanai. Zemē tiek aprakti vērtīgi resursi, tiek izniekoti potenciāli ekonomikas ieguvumi, atkritumu apsaimniekošanas nozarē netiek radītas darbavietas, turklāt cieš cilvēku veselība un vide. Mūsu pašreizējos ekonomiskajos apstākļos tam nav nekāda attaisnojuma,” ziņojuma rezultātus komentēja ES vides komisārs Janezs Potočniks.
Pie trūkumiem var minēt to, ka atkritumu rašanās novēršanas politikas nav vispār vai arī tā darbojas vāji, ir nepietiekami stimuli atkritumu novirzīšanai no poligoniem un nepiemērota atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra. Tā kā pārlieku daudz atkritumu tiek apglabāts poligonos, labāki atkritumu apsaimniekošanas paņēmieni, piemēram, atkārtota izmantošana un pārstrāde, tiek izmantoti nepietiekami, tāpēc arī nākotnes prognozes ir drūmas.
Savukārt Austrija, Beļģija, Dānija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija var lepoties ar visaptverošām atkritumu savākšanas sistēmām un poligonos apglabā mazāk par 5 % atkritumu. Šajās valstīs ir labi attīstītas pārstrādes sistēmas, pietiekama pārstrādes jauda un labi rezultāti bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanā. Parasti tās atkritumu apsaimniekošanas politikā mērķtiecīgi un ar panākumiem izmanto juridiskos, administratīvos un ekonomiskos instrumentus, norāda EK.
Vairākas dalībvalstis ir strauji progresējušas – ja agrāk lielāko daļu atkritumu apglabāja poligonos, tad tagad šādas situācijas praktiski vairs nav. Tomēr arī izcilniekiem ir jārisina vairākas problēmas, piemēram, intensīvāk jānovērš atkritumu rašanās un jārisina problēmas, kas saistītas ar jaudas pārpalikumu sadedzināšanas nozarē un kas var kavēt atkritumu pārstrādi un veicināt atkritumu kā sadedzināšanas iekārtu kurināmā importu.
EK šo ziņojumu izmantos, lai sagatavotu plānus, kas domāti 10 dalībvalstīm ar sliktākajiem rezultātiem. Plānus ar dalībvalstu iestādēm rudenī apspriedīs divpusējos semināros, kas sāksies Prāgā 19. septembrī. Plāni palīdzēs izplatīt paraugpraksi, un tajos būs ietverti individuāli ieteikumi, kā uzlabot atkritumu apsaimniekošanu, izmantojot ekonomiskus, juridiskus un administratīvus instrumentus, kā arī ES struktūrfondus.
EK pašlaik izvērtē ES struktūrfondu izmantošanu, lielāku vērību pievēršot tieši ES atkritumu politikas mērķiem. Ierosinātā daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam nodrošinās, ka ES līdzekļi tiek ieguldīti atkritumu apsaimniekošanas projektos tikai tādā gadījumā, ja ir izpildīti konkrēti priekšnosacījumi, tostarp, ja ir izstrādāts Atkritumu pamatdirektīvai atbilstīgs atkritumu apsaimniekošanas plāns, kurā ir noteikta atkritumu hierarhija un priekšroka dota to rašanās novēršanai, atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, nevis sadedzināšanai ar enerģijas rekuperāciju, bet apglabāšana poligonos un sadedzināšana bez rekuperācijas minēta tikai kā pēdējais līdzeklis galējas nepieciešamības gadījumā.
EK nesen sagatavotā pētījumā aprēķināts – ja ES tiesību akti par atkritumiem tiktu īstenoti pilnībā, blokā varētu ietaupīt 72 miljardus eiro (aptuveni 50 miljardus latu) gadā, palielināt ES atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējās pārstrādes sektora gada apgrozījumu par 42 miljardiem eiro (aptuveni 30 miljardiem latu) un līdz 2020. gadam radīt 400 tūkstošus darbavietu.
