– Pēc atbrīvošanas no Operas direktora amata 2013. gadā pievērsāties politikai, no Einara Repšes dibinātās partijas “Latvijas attīstībai” startējot Eiroparlamenta vēlēšanās. Kādas tagad ir attiecības ar partiju? 9
– Varbūt neesmu vairs tik aktīvs, taču man nav bijis iemesla nolikt šīs partijas biedra karti. Joprojām ticu toreizējām idejām. Ja vispār saistos ar politiku, man svarīgi, lai partija ir liberāla un progresīva. Latvijā patlaban nav izteikti kreisas, labas vai centriskas partijas. Lai cik nožēlojami tas arī būtu, lielos vilcienos un vienkāršoti runājot, tās dalās pēc principa “par krieviem” vai “par latviešiem”. Citur pasaulē vēlētājam vai politiķim ir ļoti svarīgi viņa uzskati – vai esi republikānis vai demokrāts, liberālis vai nacionāls. Joprojām augstu vērtēju partijas ģenerālsekretāru Juri Pūci, kurš ar savām zināšanām, uzskatiem, intelektuālo kapacitāti ir mūsdienu progresīva politiķa piemērs. Juris Pūce lieliski pārzina to jomu, kuru pārstāv.
– Un kāda ir pēcgarša pēc ciešākas sadarbības ar partijas līderi Einaru Repši?
– Personība ar noteiktu un striktu pārliecību, Latvijas patriots. Taču redzējām tipisku gadījumu, kad cilvēkam, kurš ir daudz darījis Latvijas vēsturiskajai attīstībai kopš valsts atjaunošanas 1990. gadā – kaut vai noturot latu, atgriežoties politikā, pietrūkst prasmes pārliecināt sabiedrību par savām jaunajām idejām un arī jauno politiķa tēlu.
