Latvija veidos divu teravatstundu dabasgāzes rezerves 0
Latvija veidos divu teravatstundu (TWh) dabasgāzes rezerves elektroenerģijas sistēmas desinhronizācijas risku mazināšanai, otrdien pēc valdības sēdes informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Viņš pauda, ka valdība pašlaik panākusi konceptuālu vienošanos par papildu divu teravatstundu dabasgāzes iegādi, kas nodrošinās elektroenerģijas ražošanas drošību 2022. un 2023.gadam. Tehnisku priekšlikumu par to, kā šo iepirkumu praktiski realizēt, Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) apņēmusies sagatavot līdz nākamajai valdības sēdei.
“Ir daudz risku šajos apstākļos, tāpēc ir svarīgi, ka mēs kā valsts, sabiedrība, uzņēmēji no šiem riskiem esam pasargāti. Pieņemts konceptuāls lēmums, un tuvākajā laikā šīs stratēģiskās dabasgāzes rezerves varētu tikt iegādātas,” sacīja ministrs.
Vitenbergs arī atzīmēja, ka šo dabasgāzi Latvija neiegādāsies no Krievijas, tomēr par detaļā, tostarp arī, kā tā varētu tikt piegādāta, tiks ziņots vēlāk. Dabasgāzi plānots uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.
Ir trīs nopietni piedāvājumi LNG termināļa būvniecībai Latvijā
Pašlaik ir trīs nopietni piedāvājumi sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecībai Latvijā, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), kurš gan neatklāja šo iespējamo investoru nosaukumus un vietas, kur termināli varētu būvēt.
Ministrs pauda, ka pēc tam, kad valdību veidojošā koalīcija pirmdien vienojās par LNG termināļa būvniecību Latvijā, otrdien valdībā šis temats nav ticis apspriests ne sēdes atklātajā, ne slēgtajā daļā.
Vitenbergs pēc sēdes komentēja arī investīciju kompānijas “BaltCap” izplatīto ziņojumu, kurā norādīts, ka “BaltCap” infrastruktūras fonds ir gatavs attīstīt LNG termināli. Ministrs skaidroja, ka šāda veida piedāvājumus vērtē ļoti pozitīvi, un Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji ar kompāniju par šo tematu sazināsies.
“Mēs kā valsts esam ieinteresēti, lai komersants šādu projektu realizētu, attīstītu pēc tirgus principiem un valsts iesaiste būtu maksimāli mazāka. Par katru šādu jaunu projektu un uzņēmējiem, kuri vēlas tos īstenot, – mēs esam tikai ieguvēji, un tā ir papildu konkurence, kas šajos apstākļos par sliktu nenāks,” norādīja ministrs.
Tāpat viņš informēja, ka, lai LNG termināļa projektu realizētu pēc iespējas ātri, EM būtu gatava nepieciešamības gadījumā, pēc konsultācijām ar izvēlētā projekta attīstītāju, sākt sarunas valdībā arī par iespējām samazināt birokrātiskus šķēršļus, kas traucē realizēt projektu.
Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija (EM) turpina sarunas ar Igauniju un Somiju, lai jau šā gada nogalē varētu nodrošināt dabasgāzes piegādes no topošā Paldisku sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa Igaunijā, kas varētu tikt uzbūvēts jau šogad. Tāpat tiks turpinātas sašķidrinātās gāzes piegādes no Klaipēdas LNG termināļa.
Valdību veidojošās partijas konceptuāli vienojušās arī Latvijā būvēt LNG termināli, iepriekš paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Premjers norādīja, ka EM uzdots strādāt ar potenciālajiem investoriem, lai izvērtētu, kur un kas būvēs šo termināli.. Tas esot vidēja termiņa projekts.
Kā ziņots, energokompānija “Latvenergo” valdības uzdevumā jau veikusi apmēram divu TWh gāzes iegādi, izmantojot Klaipēdas LNG termināli. Gāze tiks piegādāta un iesūknēta Inčukalna gāzes krātuvē aprīlī un maijā.
“Latvenergo” termoelektrostacijas no gāzes ražo elektrību, vienlaikus nodrošinot siltumapgādi Daugavas labajā krastā Rīgā.
Jau ziņots, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 6.aprīlī atbalstīja priekšlikumu Enerģētikas likumā noteikt aizliegumu dabasgāzes piegādēm no Krievijas uz Latviju. Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl otrajā un trešajā lasījumā jāatbalsta atbildīgajā komisijā un Saeimā.
