Latvijā iedzīvotāji vecumdienās vēlētos būt finansiāli spējīgi ceļot 2
Latvijas iedzīvotāji savās vecumdienās vēlētos būt finansiāli spējīgi arī ceļot un veltīt līdzekļus hobijiem, liecina DNB bankas īstenotā aptauja.
Tomēr 60% iedzīvotāju neseko līdzi saviem pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem.
Vaicāti, kādas no finanšu aspekta vēlētos savas vecumdienas, lielākais pārsvars jeb 54% respondentu atbildēja, ka gribētu, lai pietiktu naudas arī ceļošanai. Savukārt gandrīz ceturtā daļa (24%) vēlētos, lai būtu iespēja arī īstenot savus hobijus. Tikmēr desmitā daļa aptaujāto bija pieticīgāks un izteica cerību, ka vecumdienās gribētu būt spējīgs finansiāli apmierināt savas pamatvajadzības. Ambiciozāku plānu – vecumdienās spēt uzsākt savu biznesu – izteica 8% respondentu.
Banka norāda – lai arī vēlme par nodrošinātām vecumdienām ir tikai loģiska un saprotama, respondentu zināšanas un interese par pensiju 2.līmeni ir salīdzinoši zemas. Piemēram, 38% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pat nezina, kas ir viņu pensiju 2.līmeņa pārvaldītājs. 59% aptaujāto atzina, ka nekad nav pārbaudījuši savas individuālās pensijas 2.līmeņa uzkrājumu portāla Latvija.lv, bet vismaz reizi gadā to veic tikai 14% respondentu. Reizi 2-3 gados uzkrājumu pārbauda katrs desmitais, bet 12% atzina, ka uzkrājumu esot pārbaudījuši vienu reizi, bet tas jau ir bijis vairāk nekā pirms pieciem gadiem.
Savukārt portālā manapensija.lv, kas piedāvā iespēju sekot līdzi pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānu rezultātiem dažādās bankās, reizi gadā ielūkojas vien 17% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. 14% respondentu šo iespēju izmanto reizi divos līdz trīs gados. Tikmēr teju puse jeb 47% respondentu atzina, ka nekad nav izmantojuši šo vietni, lai sekotu līdzi pensiju 2. līmeņa plānu rezultātiem.
Patlaban strādājošajiem pensiju 2. līmenis veido būtisku uzkrājumu, jo tajā tiek novirzīti 6% no personas bruto darba algas.
Aptauja liecina arī to, ka pensijas plāna izvēlē vairāk nekā puse (53%) iedzīvotāju uzticēsies bankas darbiniekam. Kā otru nozīmīgāko faktoru gandrīz trešā daļa (29%) aptaujāto norāda vēlmi izvēlēties nākotnē pelnošāko ieguldījumu plānu. Likumsakarīgi, ka lielākā daļa respondentu (54%) nekad nav izmantojuši iespēju mainīt pensiju 2.līmeņa pārvaldītāju. Tomēr gandrīz katrs piektais to ir darījis vienu vai pāris reižu (19% abos gadījumos). Vairākas reizes plānu mainījuši 7,7% aptaujāto. Katrs desmitais atzinis, ka šo soli veicis kādas akcijas, loterijas vai kāda cita tūlītēja labuma mudināts. 4% šajā lēmumā paļāvušies arī uz tuvinieku ieteikumiem.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
Latvijā šobrīd darbojas seši privātie pensiju fondi (pieci – atklātie pensiju fondi un viens slēgtais pensiju fonds), piedāvājot 15 dažādus pensiju plānus, kas atšķiras pēc līdzekļu ieguldīšanas stratēģijas.
