Latvijā varētu attīstīt gliemeņu audzēšanu 0
Šoruden noskaidrosies, vai Latvijā ir biznesa potenciāls gliemeņu audzēšanā. To, kādos mērogos un cik veiksmīga varētu izvērsties šāda saimniecības joma, patlaban pētī Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Vides investīciju fondu “Baltic EcoMussel” projekta ietvaros.
Gliemeņu audzēšana kā veiksmīga biznesa nozare šobrīd jau attīstīta pēc ģeogrāfiskā novietojuma un klimata līdzīgās valstīs – Dānijā, Nīderlandē un Kanādā.
Saskaņā ar Latvijas Dabas fonda sniegto informāciju ziemeļu puslodē izplatīta un audzēšanai Baltijas jūrā piemērotākā ir melna divvāku gliemene – ziemeļu ēdamgliemene jeb mīdija. Ēdamgliemenes ir dabiskā Baltijas jūras suga un mājo te jau gadu tūkstošiem.
Vajag tikai māju
Vides investīciju fonda projektu vadītāja Zaiga Ozoliņa stāsta: lai audzētu gliemenes, nepieciešams tām nodrošināt vien substrātu, par ko var kalpot koks, virve, metāls, plastikāts vai kāda cita virsma, un tā jānostiprina jeb jānoenkuro. Izrādās, Baltijas jūra ir pilna ar peldošām ēdamgliemenēm jeb mīdijām. Tās attīstības sākuma stadijā pēc nārsta, peldot pa ūdeni, meklē virsmas, pie kurām piestiprināties un turpināt augšanu. Ja gliemenes “māju” neatrod, tās iet bojā.
Gliemenes nav jābaro, tās paēd pašas, filtrējot jūras ūdeni. Tas ir arī iemesls, kāpēc gliemenes nevar pieskaitīt tradicionālajām akvakultūrām.
Tās darbojas kā dabiski filtri, kas palēnina eitrofikāciju jeb barības vielu koncentrācijas pieaugumu ūdenī, kura dēļ jūrā palielinās bioloģisko procesu intensitāte, piemēram, aļģu attīstība un organisko vielu uzkrāšanās, kas ievērojami pasliktina ūdens kvalitāti.
Saskaņā ar Pasaules dabas fonda informāciju katru gadu Baltijas jūrā nonāk ap miljons tonnu slāpekļa un 35 000 tonnu fosfora, taču gliemenes būtiski attīra ūdeni no šīm vielām. Zviedrijas zinātnieks Ods Lindāls izpētījis, ka viena tonna novākto gliemeņu par 6 – 10 kilogramiem samazina jūrā konstatētā slāpekļa daudzumu un par 0,6 – 1 kilogramam – fosfora daudzumu. Tāpēc uz gliemeņu audzēšanu esot jāraugās ne vien kā biznesa potenciālu, bet arī jūras attīrītāju un ekosistēmas sargu.
Delikatese dzīvniekiem
“Somu partneri izpētījuši, ka nesaprotamu iemeslu dēļ Baltijas jūrā esot atsevišķas vietas, kurās gliemenes nav pietiekamā daudzumā, savukārt dāņiem, tieši otrādi, pieredze ir ļoti laba – gliemeņu ir daudz,” stāsta Z. Ozoliņa.
Gliemeņu augšanas apstākļi Baltijas jūrā salīdzinājumā ar citām jūrām nelielā sāļuma dēļ esot mazāk labvēlīgi – vidējais Baltijas jūras sāļums ir 6 – 10%, kas būtiski ietekmē gliemeņu lielumu.
Straujāk gliemenes aug sāļākā ūdenī un var sasniegt piecus centimetrus 14 mēnešu laikā, kamēr Baltijas jūrā to garums 18 mēnešu laikā ir vien 2 – 3 cm. Tādēļ Latvijā audzētās gliemenes būtu izmantojamas kā lopbarības un zivju barības piedeva, nevis cilvēku pārtika.
Gliemeņu augšanas procesā nav jāiejaucas, taču nepieciešams regulāri pārbaudīt, vai gliemeņu ferma turas un vai straume, ledus, izbadējušos putnu bari vai kādi citi apstākļi tām netraucē. Ieteicamais mīdiju audzēšanas dziļums ir līdz 10 metriem, taču esot vietas, kur to var darīt arī dziļāk dzelmē atkarībā no tā, kā fermas nostiprinātas.
Noņēmēji būtu
To, vai ar gliemeņu audzēšanu Latvijā tik tiešām iespējams izveidot biznesu, Z. Ozoliņa un arī Kurzemes plānošanas reģiona plānošanas nodaļas projektu vadītāja Ligita Laipeniece apgalvot neuzņemas, jo tieši šobrīd notiekot pētniecība, kas beigsies rudenī. Baltijas jūras pretējā krastā – Zviedrijā un Dānijā –, kur jūras sāļuma pakāpe ir augstāka, gliemeņu audzēšana ir atsevišķa uzņēmējdarbības nozare, jūras šai pusē – Latvijā, Somijā patlaban tiek pētīts, vai tas varētu izvērsties par nišas biznesu vai tomēr ne.
Taču šā projekta doma esot veicināt nodarbinātību, tāpēc Z. Ozoliņa cer, ka gliemeņu audzēšana kļūs vismaz par alternatīvu zivsaimniecības nozari piekrastes zvejniekiem apstākļos, kad tiek samazinātas zvejas kvotas. Šai saimniecībai nav nepieciešams, pirmkārt, ieguldīt lielas investīcijas, otrkārt – izmantot kuģus.
Jau šobrīd Vides investīciju fondam esot zināmas divas gliemeņu noieta jeb realizācijas vietas – Dānijā un Zviedrijā, kas būtu gatavas pieņemt Latvijā audzētās gliemenes. Taču ja nu gadījumā izrādīsies, ka Latvija nederēs gliemeņu audzēšanai, pastāvot iespēja nodarboties arī ar gliemeņu pārstrādi, jo mums ir tālākražošanas nozares, piemēram, dzīvnieku barības ražošana, kas var izmantot šo produktu.
“Ja gliemenes būtu iespējams realizēt, piemēram, vistu barībā, tā būtu videi draudzīga saimniecība, kas galu galā radītu ekoloģiskas olas vai gaļu, un šādā izpratnē gliemenes noteikti ir nišas produkts. Mums nekādā ziņā nevajadzētu ļaut zviedriem un somiem vieniem pašiem aizpildīt šo gliemeņu audzēšanas un pārstrādes tirgu,” pauž L. Laipeniece.
Piepelnīties un jūru izfiltrēt
Ņemot vērā iespējamo finansējumu un saikni ar Baltijas jūras attīrīšanu, ar 2014. gadu gliemeņu audzēšanas iespēju Latvijas uzņēmējiem nevajadzētu palaist garām, jo zināms potenciāls esot – par biznesa iespēju pāragri spriest, bet piepelnīšanās zvejniekiem tā varētu būt.
Tā kā nav zināma kopējā Latvijai pieejamā finansējuma aploksne, nav zināms arī, kādu daļu būs iespējams novirzīt akvakultūras attīstībai. Finansējuma sadalījums dažādiem zivsaimniecības sektoriem būs atkarīgs tostarp no diskusijām ar partneriem, apliecina Normunds Riekstiņš, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors. Tomēr viņš bilst, ka saskaņā ar Akvakultūras nozares stratēģiju nākamajam plānošanas periodam, atbalsts šādām aktivitātēm netiek atsevišķi izdalīts.
Latvijā šobrīd neviens ar ēdamgliemeņu audzēšanu nenodarbojas, taču pašreizējie pētījuma rezultāti liecinot, ka visdrīzāk labvēlīgākie gliemeņu audzēšanas apstākļi būs Kurzemes piekrastē, nevis Rīgas līcī. Rudenī, kad aina par gliemenēm Latvijā būšot skaidrāka, par pētījuma rezultātiem tiks informētas pašvaldības, zvejnieki un citi Latvijas iedzīvotāji.
Gliemeņu audzēšana Skandināvijā strauji attīstījusies pēdējo piecu gadu laikā. Lielākās gliemeņu audzētājvalstis ir Spānija, Francija, Nīderlande, Kanāda, Lielbritānija, Īrija un Norvēģija. Tiesa, ne katru gadu mīdiju audzētāji šajās valstīs beidz ar pozitīviem rādītājiem, esot gadījumi, kad liela gliemeņu raža aizejot bojā.
Fakti Latvijā audzētās gliemenes būtu izmantojamas kā lopbarības un zivju barības piedeva, nevis cilvēku pārtika. Gliemeņu cenu amplitūda ir no 0,5 līdz 2 eiro par kilogramu atkarībā no tā, vai tās audzētas cilvēku pārtikai vai pārstrādei. Gliemene minūtē izfiltrē 6 – 10 ml jūras ūdens.
Uzziņa Projekts “Baltic EcoMussel” Projektu “Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A 2007. – 2013. gadam” ietvaros īsteno Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūra Zviedrijā, Kurzemes plānošanas reģions un SIA “Vides investīciju fonds” Latvijā un “Novia” augstskola Somijā. Projekta ilgums ir 24 mēneši, projekta aktivitātes turpināsies līdz 2013. gada decembrim. Projektu 77,5% apmērā līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekta kopējais budžets ir 723 tūkstoši eiro. |
