Brīvas pārvietošanās tiesības 25
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Santa Jonāte sacīja, ka PMLP nevācot datus par patvēruma meklētājiem, kuri pametuši Latviju, jo tas esot sarežģīti. Viņa uzsvēra, ka cilvēkiem ar bēgļa vai alternatīvo statusu ir brīvas pārvietošanās tiesības Šengenas zonā, tomēr cilvēkiem ar alternatīvo statusu jābūt ieinteresētiem palikt Latvijā, jo to pārskata ik pēc gada. Tomēr, kas notiks, ja Usmāna ģimene, piemēram, “aizmirsīs” atjaunot statusu Latvijā? No Patvēruma likuma izriet, ka alternatīvo statusu personai var atņemt, ja tā sniegusi nepatiesu informāciju vai nav sniegusi informāciju, kam bijusi izšķiroša nozīme statusa piešķiršanā, tostarp izmantojusi viltotus dokumentus. Alternatīvais statuss personai tiek piešķirts uz gadu, un ik pēc gada to pārskata, tomēr, ja valstī, no kuras patvēruma meklētājs ir ieradies, joprojām pastāv iekšējs vai ārējs bruņots konflikts vai dzīvības draudi, tas netiek anulēts. Latvijas tiesa, lemjot par alternatīvā statusa piešķiršanu, argumentāciju balstīja uz to, ka pārim ir divi bērni un nav iespējams zināt, kā situācija Irākā attīstīsies pēc vairākiem gadiem.
Kur brīvi mājokļi, tur nav darba
Būtisks jautājums, ar kuru Latvijai nāksies saskarties tuvākajā laikā – kur bēgļa vai alternatīvā statusa ieguvušie dzīvos un strādās? S. Jonāte uzsver, ka pašlaik patvērumu meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki” uzturoties 16 personas, kas ieguvušas bēgļa vai alternatīvo statusu un kam drīzumā būs jāmeklē dzīvesvieta, jo līdz ar statusa saņemšanu attiecībā uz šiem cilvēkiem jau stājas spēkā citi noteikumi. Saskaņā ar valdībā apstiprināto rīcības plānu palīdzība dzīvesvietas meklējumos ir jāsniedz uzņemšanas procesā iesaistītajam mentoram sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Labklājības ministriju, pašvaldībām, Latvijas Pašvaldību savienību un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Labklājības ministrijai uzdots nodrošināt informāciju par darba iespējām.
