Latvija esot laba valsts, bet agrāk uzņemtie bēgļi jau pārceļas. Kas notiks ar “jauno maiņu”? 25
“Latvija ir laba valsts, kurā ir cilvēktiesības un labsirdīgi cilvēki, kā arī labi likumi, tādēļ izvēlējāmies lūgt patvērumu Latvijā,” tā pērn oktobrī sarunā ar “LA” žurnālistu teica Usmāns, kurš ar ģimeni bija bēdzis no Irākas un tiesas ceļā Latvijā ieguva alternatīvo statusu (“Tiesas labvēlība kurdu ģimenei”, “LA”, 2015. g. 19. oktobris). Irākas kurdu ģimene – Usmāns un Talija (attēlā) – arī citiem žurnālistiem stāstīja, cik ļoti viņiem patīk Latvija, viņi vēlētos apgūt latviešu valodu un saista ar šo valsti savu tālāko dzīvi. Tagad noskaidrojies, ka Usmāns un Talija jau devušies uz Nīderlandi. Tā kā “LA” nebija iespējas sazināties ar ģimeni, nav zināms, vai viņi jau toreiz nestāstīja visu patiesību par saviem nākotnes plāniem, vai arī vēlāk, saskārušies ar dzīves realitāti (bezdarbu, grūtības atrast mitekli utt.) Latvijā, izlēmuši mūsu valsti pamest. “Tur, kur varētu būt darbs, nav kur dzīvot, bet tur, kur ir mājokļi, nav darba,” saka Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte, vaicāta par Latvijas pašvaldību iespējām uzņemt bēgļus. Pašvaldību aptauja liecina, ka brīvu dzīvojamo platību tikpat kā nav vairākumā lielo pilsētu.
Jūtas “uzmests”
Irākas kurdu ģimene ar bērniem bija ieradusies Latvijā no Suleimānījas pilsētas Irākā, taču Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bija lēmusi, ka bēgļa vai alternatīvā statuss viņiem nepienākas un viņi no Latvijas būtu jāizraida. Tiesā netika konstatēts, ka viņi Irāku pametuši, bēgot no terorisma vai kara draudiem, kā paši iepriekš apgalvoja, tomēr tiesa kā būtisku argumentu ņēma vērā to, ka ģimenē ir bērni. Līdz ar to viņiem piešķīra alternatīvo statusu. Usmāns (pilnā vārdā – Otmans Fake Mohameds Ahmeds) stāstīja medijiem, ka Irākas Kurdistānu viņš pametis, jo kādā darījumā esot piekrāpts un viņam izteikti draudi. Dzimtenē viņš nodarbojies ar auto tirdzniecību. Rudenī, kad pēc tiesas sprieduma tikos ar Usmānu un Taliju, viņi apgalvoja, ka ar savu ģimeni paliks Latvijā, kur bija nokļuvuši no Krievijas, izmantojot cilvēku kontrabandistu pakalpojumus, kas izmaksājuši 36 tūkstošus ASV dolāru. “Mēs nevēlamies gaidīt, kamēr Latvijas valdība kaut ko dos. Mēs esam pieraduši paši nopelnīt sev naudu un nodrošināt sevi,” oktobrī “LA” sacīja Talija. Usmāns piebilda, ka viņš varētu atkal darboties ar automašīnām, strādāt par metinātāju vai arī gatavot ēdienus, bet Talija izteica cerības, ka kādreiz Latvijā viņai būs savs skaistumkopšanas salons. Abi dēli mācījās Rīgas 15. vidusskolā.
Taču, iegūstot kāroto alternatīvo statusu, ģimene drīz vien devusies labākas dzīves meklējumos uz Nīderlandi. To “LA” apstiprināja Irākas biedrības Latvijā valdes priekšsēdētājs Hiva Abdallahs, kurš teic, ka Usmāns esot viņu “uzmetis”. “Cik zinu, Usmāns un Talija Nīderlandē strādā kādā restorānā,” piebilda Hiva. Viņš uzsver, ka savulaik uzskatījis par pienākumu palīdzēt irākiešiem, kuri nonākuši Latvijā kā bēgļi – bieži sniedzis tulka pakalpojumus, bet tagad viņam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Drošības policija esot aizliegusi kontaktēties ar bēgļiem. “Palīdzēju viņiem Latvijā arī ar dzīvesvietas atrašanu, samaksāju viņu vietā drošības naudu dzīvoklim, bet pagāja kāds laiks un atklājās, ka viņi devušies prom,” stāsta Hiva un piebilst, ka dzīvokļa saimniece esot ļāvusi Usmāna ģimenei deklarēties viņai piederošajā dzīvoklī. Jautāts, ko viņš zina par citām irākiešu ģimenēm, kuras Latvijā ieradušās kā patvēruma meklētāji, viņš atbild: “Esmu atgājis no šiem jautājumiem atstatu. Mana reputācija ir iedragāta. Kā es tagad pēc notikušā varu iet palīdzēt kārtot dokumentus dzīvokļa īrei kādai ģimenei?”
