Latvijas goda konsuls Kērnsā: Latvija uzturēšanās atļaujas tirgo lēti 1
Ilggadējais Latvijas goda konsuls Austrālijas pilsētā Kērnsā Aleksandrs Gārša Latviju apciemo diezgan bieži, taču šoreiz braucienam bija īpašs iegansts – Valsts prezidents Raimonds Vējonis viņam pasniedza Atzinības krustu. Sarunā Aleksandrs Gārša dalās ar saviem vērojumiem un secinājumiem par “bēgļu ievešanas industriju”, kas skārusi ne vien Eiropu, bet arī Austrāliju. Arī par latviešu politiķu un uzņēmēju neizmantotajām iespējām veicināt ekonomisko sadarbību.
– “LA” kolēģis, pērn Austrālijā būdams, bija pamanījis gan imigrantus atbalstošus, gan pret imigrantiem vērstus mītiņus. Austrāliju pazīstam kā senu imigrantu zemi. Atceros, kā pirms 19 gadiem Adelaidā dzīvojošais Bruno Krūmiņš sacīja – esot pārsteigts, ka tik maz latviešu vēloties doties uz Austrāliju. Vai imigrācijas politika tagad ir mainījusies?
A. Gārša: – Politika ir mainījusies tā, ka gandrīz vai vērojama diskriminācija pret imigrantiem no Eiropas. Jo imigranti no Ķīnas un citām Āzijas valstīm Austrālijā prot tikt iekšā dažādos ceļos. Kolēģis notārs stāstīja par kādu klientu, kurš ik pa laikam ieradies ar dokumentu, ka vēlas atvest uz Austrāliju savu brāli – ģimene apvienojas! Kolēģis secinājis, ka šī pati persona jau ievedusi Austrālijā desmit “brāļus”. Painteresējies, cik tad brāļu pavisam, un uzzinājis, ka to “brāļu” esot tik, cik vajag! Klients aizsūtot mazliet naudiņu uz ciemu, kur dzimis, un tā uzrodas jauni “brāļi”, kuri tāpat vēlas nopelnīt. Visi šie iebraucēji ir ekonomiskie imigranti. Viņi uzrāda oficiālus dokumentus, par kuru iegūšanu ir samaksājuši. Policijā par šo sistēmu zina, bet pret to nav iespējams neko iesākt.
Starp citu, Latvija lēti tirgo uzturēšanās atļaujas. Nopirkt tiesības dzīvot Austrālijā var cilvēks, kam pieder miljons Austrālijas dolāru. Bet daži imigranti no Āzijas iemanījušies veikli rīkoties. Viņi ierodas, nopērk īpašumu, tad drīz pārdod vai arī ieķīlā un saņemto naudu sūta atpakaļ, lai ar to var ierasties nākamais. Tā ka visiem noteikumiem ir veikli izdomāti apkārtceļi. Eiropiešiem, kas vēlas ieceļot Austrālijā strādāt, atliek vien cerēt uz legālo ceļu. Tas ir ļoti grūts un sarežģīts.
– Priekšrocības ir dažu jomu augsti kvalificētiem speciālistiem?
– Jā, un vēl viena iespēja ir, ja Austrālijā jau dzīvo kāds cilvēks, pie kura ierasties. Tad ir jāgarantē, ka iebraucējs nepretendēs uz sociālo pabalstu un uz slimības pabalstu. Esmu mēģinājis dažiem radiem palīdzēt, lai viņi dažus gadus pastrādātu Austrālijā, pelnītu naudu, taču nav sekmējies. Jo imigrācijas dienests raugās ļoti strikti, un man ir jāiet taisnie ceļi. Kā konsulam ir nācies palīdzēt vienam otram Latvijas iedzīvotājam izkulties no nepatikšanām, kas radušās tāpēc, ka cilvēks iebraucis valstī ar tūristu vīzu, bet sācis strādāt. Var, protams, iegūt studentu vīzu, bet tad jāmaksā liela nauda par studijām. No Āzijas valstīm daudzi jaunieši brauc mācīties. Savukārt dažs jaunais austrālietis, kas nav ticis studēt medicīnu, labprāt brauktu uz Rīgu uz Stradiņa universitāti.