Latvijā uguņo taupīgi 0
Rīgas dome (RD) krastmalā uguņošanu ik gadu nodrošina trīs reizes – sagaidot Jauno gadu, svinot Rīgas svētkus augustā un Valsts proklamēšanas gadadienu novembrī. Uzvaras pieminekļa pakājē petaržu šovs, tiesa, ne par RD līdzekļiem, tiek rīkots arī 9. maija pasākumā. Taču krāsaino uguns puķu šaušana populāra ne vien publiskos, bet arī privātos svētkos – kāzās, korporatīvajos pasākumos un pat dzimšanas dienu svinībās. Vai sabiedrību ar kaut ko vēl var pārsteigt šajā jomā?
No bērna līdz sirmgalvim
Ik gadu sociālajos tīklos novērota palielināta iedzīvotāju interese par uguņošanas norisi 11. novembra krastmalā, stāsta RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) pārstāve Sarmīte Baltmane. Arī uzziņas dienesti Rīgas svētku laikā saņemot daudz zvanu ar jautājumiem par svētku uguņošanas norises vietu un laiku. “Svētku programmu un uguņošanas priekšnesumu krastmalā baudīt ierodas cilvēki no visas Latvijas. Televīzijas tiešraidēs to vēro tūkstošiem cilvēku, un uguņošana kļuvusi par neatņemamu tradīciju gan Rīgai, gan Latvijai,” norāda Baltmane. Uguņošana izmaksu ziņā esot vislētākais līdzeklis, kā efektīvu priekšnesumu demonstrēt ļoti lielam cilvēku skaitam. Dažādos meklējumos secināts, ka pirotehnikas izmantošana uguņošanas priekšnesumiem 11. novembra krastmalā, kas ir plaša, redzama no daudziem skatpunktiem, no tiltiem un ēku jumtiem arī attālākos pilsētas rajonos, ir visefektīvākā un baudāma dažādos rakursos.
Daudzu publisku pasākumu, tostarp Rīgas svētku režisors Uģis Brikmanis uzskata, ka uguņošana kā sabiedrības dzīves sastāvdaļa būs nebeidzami pieprasīta: “Cilvēki jau tūkstošiem gadu ilgojas pēc salūta un vienmēr to sagaida ar prieku. Tā ir viena no retajām lietām, par kuru priecājas pilnīgi visi, sākot no maza bērna, beidzot ar sirmgalvi neatkarīgi no tautības, rases, reliģijas vai intelekta līmeņa.” Svarīgi vien esot, lai salūti būtu izdomas bagāti, krāšņi, kvalitatīvi. Režisoram arī neesot šaubu, ka arī uguņošanā var ieviest dažādus jauninājumus.
Jāļauj šaut bez dziļas jēgas
Pirotehniķis Ilmārs Āboliņš, kurš veidojis daudzus lielākos Latvijas salūtus, teic, ka iespēju augt šajā ziņā ir ļoti daudz. Tomēr milzīgs šķērslis pirotehniķiem Latvijā izpausties pietiekami inovatīvi ir nauda. “Ir ļoti daudz visa kā jauna, bet problēma ir tā, ka pie mums to nevar atļauties. Piemēram, Japānā tiek ražotas fantastiskas bumbas, kas tur maksā aptuveni 250 dolārus gabalā. Lai tās iegādātos par šādu cenu, jāpērk vismaz veselu konteineru, kas izmaksā aptuveni 900 tūkstošus. Vedot tās uz Latviju, vēl jāpieskaita muita un nodokļi. Tas nozīmē, ka pirotehniķim jāšķiras vairāk nekā no miljona un tad jācer, ka kāds gribēs to fantastisko brīnumu redzēt un arī samaksāt par to,” skaidro pirotehniķis. Raksturot šādu bumbu esot grūti, tā esot jāredz. Sākotnēji uguns liesmas visās varavīksnes krāsās pārlejas neskaitāmās kaskādēs, un visbeidzot uzdzirkstī neatkārtojami skaista bumba, kurā katrai zvaigznītei sava krāsa un savs degšanas ilgums. Ilmārs stāsta, ka Japāņu pirotehnika ir viena no attīstītākajām pasaulē un tur tiek ražoti ļoti ekskluzīvi izstrādājumi. Tur katra bumba ir šedevrs, un tā ir pavisam cita uguņošanas tradīcija. Ķīnā ražo dažādus pakaļdarinājumus, taču tie savā kvalitātē nestāvot līdzi. Tāpat pasaulē izmanto čipētas pirotehnikas bumbas, kuru sprādziena augstumu un laiku līdz sekundes tūkstošdaļai no izlidošanas brīža var regulēt no zemes. Tomēr pieredzējušais pirotehniķis uzskata, ka arī ar tradicionāliem izstrādājumiem, saliekot tos interesantā kompozīcijā, var panākt labu rezultātu. Publikai ar uguņošanu jānodod kāds īss, konkrēts, visiem saprotams vēstījums. “Latvijā ir tipiski censties visur ielikt milzu jēgu, taču attiecībā uz uguņošanu tas nav vajadzīgs. Uguņošana ir gaismas triumfs pār tumsu, prieka triumfs pār bēdām. Tas ir prieka mirklis, kas jābauda,” saka uguņošanas speciālists, ironizējot pēdējā laika tendenci veidot uguņošanai teju vai libretam līdzīgu aprakstu.
Patlaban Latvijā ir attīstīta piromuzikālā uguņošana, kad ugunspuķes debesīs tiek šautas mūzikas pavadījumā un efekts panākts ar kompozīciju.
Cits uguņošanas speciālists Indulis Šverns ir lakonisks: “Tehnoloģiski neko jaunu salūtos izdomāt nevar. Vien, pamainot dažādas nianses, radīt un kombinēt dažādus interesantus un vēl neredzētus krāsu, formu virknējumus.” Viņš norāda uz pēdējā laika aktualitāti – dažādu simbolu, burtu un pat vārdu izšaušanu debesīs. Indulis piekrīt, ka salūtu kvalitāti galvenokārt nosakot nauda: “Nevar izveidot vērienīgu uguņošanu par mazu naudu.”
Uguns skulptūras, krāsu dūmi un droni
Kultūras biedrības “Make Art” savos organizētajos publiskajos pasākumos izmanto gan uguns un gaismas, gan ledus un smilšu skulptūras, kā arī citus nestandarta mākslinieciskos risinājumus. Uzņēmuma producents Reinis Druvietis pārliecināts, ka ugunij jābūt pasākumu kulminācijas centrālajā vietā, taču salūtus ne visai atzīst un domā, ka daudz oriģinālāk ir dedzināt uguns skulptūras vai rīkot uguns šovu. Tā ir nedaudz lētāka alternatīva salūtam, tiesa, tas attiecoties tikai uz neliela mēroga pasākumiem. Pilsētas un valsts svētkos nodrošināt, lai uguns skulptūras vai uguns šovs būtu redzams tik lielam pūlim kā salūta gadījumā, esot praktiski neiespējami. “Ārzemēs laba alternatīva tradicionālajai uguņošanai ir salūti no krāsu dūmiem, ko izmanto, ja pasākuma kulminācija ir gaišajā dienas daļā. To varētu pārņemt arī Latvijā,” spriež Reinis, taču secina: “Redzot prieku, ko cilvēkos rada tradicionālās petardes, ir skaidrs, ka nekur jau tas salūts nepazudīs. Arī mazu plaukšķeni uzlaižot gaisā, cilvēki priecājas. Tas nozīmē, ka tā ir vērtība.”
Pirotehniķis I. Āboliņš norāda, ka pasākuma kulminācijā priekšnesumu var veidot arī ar dažādām gaismas projekcijām, dūmiem utt. “Es pieņemu, ka kaut kāds tehnoloģiskais lēciens var sekot pilnīgi citā virzienā. Piemēram, sakarā ar to, ka ir pieejami programmējami droni jeb bezpilota lidaparāti, kas lidojot veido dažādus zīmējumus, drīzumā varētu kas interesants rasties šajā jomā. Un tomēr uguņošana, eksplozija ir kaut kas ļoti iemīļots un tautai tuvs.”
Šogad Rīgas svētku uguņošanas priekšnesumu nodrošinās kompānija SIA “International Fireworks Design”. Tās pārstāvis pirotehniķis Kalvis Kalniņš nenoliedz, ka ir citas metodes, kā publiskos pasākumos pārsteigt cilvēkus, taču ir pārliecināts, ka tad, lai ar tām panāktu salūtam līdzvērtīgu efektu, būtu jāšķiras no nesamērojami lielākām summām.
Izšauti 18 miljoni Kalvis uzskata, ka veiksmīga salūta atslēga ir viss priekšnesums kopumā – gaismas, telpas un mūzikas saspēle. Viņš par kvalitatīvu salūtu uzskata dinamisku labas mūzikas atainojumu pirotehnikā, kreatīvi to izvietojot un veiksmīgi aizpildot telpu. “Pirotehniskie silueti nekad nav vienādi, tie ir dažādi strukturēti un apvienoti ar pilnīgi dažādu mūziku, tāpēc katrai uguņošanai ir sava aura,” skaidro uguņotājs.
Cilvēki dažādi uztverot uguņošanu. Tie, kas redzējuši mazāk, parasti līksmo par lielajām ugunspuķēm, kas rada sajūtu, ka tās nāk virsū. Savukārt tie, kam salūtus nācies skatīt vairāk, tostarp arī citviet pasaulē, jau vērtē priekšnesumu kopumā. “Ne visi saprot gaismu valodu un simboliku. Daži nāk uz uguņošanu vienkārši kā uz brīnumu. Mūsu uzdevums ir izveidot priekšnesumu tādu, lai tas būtu pievilcīgs kā vieniem, tā otriem,” pauž Kalvis.
Nauda, protams, vienmēr esot zināms šķērslis, taču Kalvis jokodams saka: “Tā kā mums Latvijā naftas nav, tad nevaram gribēt atkārtot Apvienoto Arābu Emirātu līmeņa uguņošanas. Taču, ja runājam par inovācijām, pirotehnikas kvalitāti un daudzveidību, tad, piemēram, Rīgas svētku uguņošana patiesībā ir viena no vērienīgākajām Ziemeļeiropā.” Somi un zviedri, viņaprāt, par lielākām izmaksām taisa krietni zemāka līmeņa priekšnesumus.
“Rīgas pilsētas uguņošanas budžeta lielums salīdzinājumā ar 0,5 miljonu vai pat 2 miljonu lieliem budžetiem citās Eiropas pilsētās liek aizdomāties, ka šie priekšnesumi pie mums tiek veidoti ļoti ekonomiski,” skaidro IKSD pārstāve. Pērn visas trīs domes finansētās uguņošanas izmaksājušas kopumā 63 934 eiro, no kurām visdārgākā bijusi Rīgas svētkos – 24 800 eiro, bet lētākā – gadu mijā. Tāda pati izmaksu tendence ir arī citus gadus. Rītvakar gaidāmais svētku salūta priekšnesums maksā 27 999 eiro.
Daudzās pasaules valstīs nudien uguņošanai atvēl milzu summas. Piemēram, pērn 20 minūšu ilgā gadu mijas uguņošana Sidnejai izmaksājusi teju 5 miljonus eiro. Londona pēdējās gadu mijas salūtam tērēja vairāk nekā 2 miljonus eiro. Apvienoto Arābu Emirātu pilsēta Abū Dabī 2009. gadā salūtam atvēlēja pat 18 miljonu eiro, bet Kuveitā 2012. gadā, atzīmējot Konstitūcijas dienu, petardēs izšauti 13,5 miljoni eiro.
Uzziņa
Izraudzīšanās kārtība: uguņošanas pakalpojuma sniedzēju RD IKSD izraugās kopīgi ar pasākuma organizatoru, vienam vai vairākiem iespējamiem pretendentiem nosūtot uzaicinājumu. Šādu kārtību paredz Publisko iepirkumu likums gadījumos, kad pirotehnikas pakalpojumu paredzamā līgumsumma nepārsniedz 42 000 eiro bez PVN.
Atlases kritēriji: uguņotāja profesionalitāte, pieredze un radošums, kā arī pasākuma budžetā paredzētais finansējums. Tiek ņemti vērā arī plānotā pasākuma apjomi, nozīmīgums un radošās idejas, kā arī mākslinieciskie un tehniskie aspekti. Par pakalpojuma kvalitāti komisija pārliecinās balstoties gan uz iepriekšēju pieredzi, sadarbību, gan izpētot pakalpojuma sniedzēju tirgu.
Dalībnieki: pēdējo gandrīz desmit gadu laikā pakalpojumu nodrošina kāds no pieciem uzņēmumiem – SIA “International Fireworks Design”, SIA “Outdoor”, SIA “Fire ART”, SIA “Uguns dārzi” vai SIA “Svētku aģentūra”.
Avots: RD IKSD
